Pārsteigumu nav, ziema sevi pieteikusi arī šogad. Nokrist uz slidena ceļa var gan jauns, gan vecs gājējs: ziemā ir tikai šai sezonai raksturīgas traumas.
Lūdzu, iepazīsimies
Traumatologs ortopēds Andrejs Peredistijs pieņem pacientus ortopēdijas, sporta traumatoloģijas un mugurkaula ķirurģijas klīnikā Orto. Mediķa balto halātu dakteris pirmo reizi uzvilcis 1983. gadā, bet 1993. gadā viņš sāka praktizēt Traumatoloģijas un ortopēdijas institūtā. Par ārstu dakteris gribējis kļūt jau kopš agras bērnības. Traumatoloģijas institūtā skolas laikā nostrādātā vasaras prakse palīdzējusi izšķirties, tieši kāda medicīnas nozare viņu interesē visvairāk: viņš specializējies plecu, ceļu un pēdu locītavu ķirurģijā un ortopēdijā. Brīvajā laikā dakterim patīk vingrot un spēlēt tenisu.
– Kādas ir ziemas laikam raksturīgākās traumas?
– Krītot uz ielām, cilvēks visbiežāk liek priekšā roku, sargājoties no trieciena. Roku spieķa kaulu lūzumi pie plaukstas locītavām ir biežākās traumas. Pēc kritiena roka ļoti sāp un cilvēks ievēro deformāciju. Šo traumu bieži ārstē, uzliekot ģipša longeti. Lūzums jādziedē septiņas līdz desmit dienas. Tad atkārto rentgenu, un, ja nav sarežģījumu, roku tur fiksētu vēl piecas sešas nedēļas. Jāpievērš uzmanība, vai pacients var pakustināt longetē fiksētās rokas pirkstus. Tā ir bieža kļūda, ka pārāk garas longetes dēļ tiek nofiksētas arī pirkstu vai elkoņu locītavas, jo roka ātri kļūst stīva un tas būtiski pagarina rehabilitācijas laiku. Ja kaula fragmenti sašķīst vai trauma ir liela, var būt nepieciešama operācija. No visiem spieķa kaula lūzuma gadījumiem mūsu klīnikā tikai kādiem desmit procentiem pacientu nepieciešama ķirurģiska ārstēšana.
Gadās, ka cilvēks paslīd un krīt uz dibena. Tad visbiežāk tiek traumēts astes kauls. Sāpju dēļ nevar sēdēt un iespējams arī, ka ir grūtības nokārtoties. Ja sāpes nepāriet nedēļu, vajadzētu konsultēties ar ārstu.
Virkne ziemas traumu gadās ne tikai gājējiem uz nenotīrītajām ielām, bet arī kalna slēpotājiem un snovotājiem – fiziski aktīvajai sabiedrības daļai. Šie cilvēki ir biežākie mūsu klīnikas klienti. Braucot ar sniega dēli, visbiežāk traumē plecus.
Kā zināt, ka traumētais un sāpošais plecs būtu jāparāda ārstam?
Plecs sāp naktīs, sāpes neiet zemāk par augšdelma vidējo trešdaļu. Grūti pacelt roku un grūti apļot pleca locītavu. Akūtajā periodā, kad trauma tikko notikusi, nevar pacelt roku. Ja sāpes un kustību ierobežotība mazinās, tas ir labi un nozīmē, ka trauma dzīst. Bet, ja sāp ilgāk par nedēļu un kustības joprojām ir ierobežotas, vērts tomēr konsultēties pie speciālista. Bet, ja sāpes ir stipras un kustības ir izteikti ierobežotas jau uzreiz pēc traumas, tad labāk vērsties pie speciālista neatliekamā kārtā.
Kalnu slēpotājiem ir tipiskas ceļu locītavu traumas. Tiek bojāti meniski, krusteniskās saites, izmežģīti ceļa skriemeļi, bojātas sāna saites. Bojājumi var «kombinēties», piemēram, bojājas menisks un plīst krusteniskā saite. Krustenisko saišu bojājumu gadījumos mēdz būt tā sauktie impresijas lūzumi, kurus neredz rentgena uzņēmumā, bet tikai datortomogrāfijā vai magnētiskajā rezonansē.
Vai var būt tā, ka cilvēks nokrīt, pieceļas un tikai vakarā saprot, ka ir trauma?
Sāpes ir pirmais signāls par problēmu. Ja roka vai kāja ir nedabiski izliekta, deformēta, ir jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība vai ir jādodas uz tuvāko traumpunktu vai slimnīcas uzņemšanas nodaļu.
Ja, piemēram, bojāts ceļgala menisks, var pastaigāt – var būt ķeršanās sajūta ceļa locītavā, ierobežots locītavas kustīgums, krakšķēšana, brakšķēšana, bet vakarā vai nākamajā rītā celis būs pietūcis. Nelieli asins izplūdumi var liecināt par ceļa sānu saišu bojājumu, taču pati tipiskākā ceļa traumas pazīme ir pietūkums.
Kā palīdzēt sev vai citam cietušajam līdz brīdim, kad ir iespēja konsultēties ar ārstu?
Ir precīzi definēta palīdzība: aukstums, miers un atsāpināšana. Pirmās 48 stundas pēc traumas gūšanas atvēsina traumēto vietu ar ledus kompresi ik pēc 4 stundām. Ledus kompresi liek nevis uz miesas, bet, piemēram, dvieļa vai kāda cita drēbju gabala, lai neatsaldētu ādu. Var iedzert jebkuru nesteroīdo pretiekaisuma līdzekli – pretsāpju medikamentu, kas tajā brīdī ir pieejams. Tas remdēs sāpes un mazinās iekaisumu. Ja jūt nestabilitāti, deformāciju, traumēto vietu vajadzētu fiksēt ar fiksējošu pārsēju. Ja traumēta ceļa locītava, jārēķinās, ka var gadīties kādu laiku staigāt ar kruķiem.
Kāda nozīme ir fizioterapijai?
Pirms plānotajām fiziskajām aktivitātēm ziemā uz kalna vajadzētu sevi sagatavot jau iepriekš. Fizioterapeiti piedāvā dažādas programmas, kā trenēt muskulatūru. Bet pēc traumām ļoti svarīgi pēc iespējas ātrāk atgūt muskuļu tonusu un kustīgumu locītavās. Cilvēks mājās nevar iemācīties pareizi vingrot arī, ja pieejams vingrošanas kompleksa apraksts vai zīmējumi. Jo sevi no malas neredz. Pie mums fizioterapiju nepamatoti joprojām uzskata par ekstru, bez kuras var iztikt.
Vai ir kāds ieteikums gājējiem, kā sevi pasargāt?
Tas, kā krītam un laužam kaulus, ir atkarīgs no mūsu fiziskās sagatavotības. Ja muskulatūra nav sabalansēta, sagatavota slodzei, cilvēks var nonākt lielās problēmās. Jāiet tur, kur ir droši. Pa slidenu ietvi, lai arī cik dīvaini tas izskatās no malas, jāvirzās uz priekšu ļoti lēni. Un jāmāk krist nevis sastingstot, bet atbrīvojoties. Galvenais ir vienmēr izvērtēt savas spējas, lai izvairītos no nelaimes.
