Vasarā, gaisa temperatūrai paaugstinoties virs 25 grādiem, lai izvairītos no izsutumiem, riska grupās esošajiem cilvēkiem jāievēro piesardzība. Visbiežāk šī problēma piemeklē cilvēkus ar lieko svaru, zīdaiņus, pacientus, kas sirgst ar cukura diabētu, kā arī pastiprināti svīstošus cilvēkus.
Sviedri, uzkrājoties ādas krokās, kur gaisam grūti piekļūt (piemēram, padusēs, zem kuplām krūtīm, vēdera un cirkšņu krokās, starp dibena vaigiem un kāju pirkstiem) āda arvien vairāk izmirkst un zūd tās dabiskais aizsargslānis. Ādas virsmai cieši saskaroties, berzējoties, sakarstot, veidojas izsutumi. Tādās situācijās var parādīties iekaisuma pazīmes – apsārtums, tūska, nieze. Āda sāk atslāņoties, lobīties, sāk veidoties sīkas plaisiņas līdz pat sāpīgiem jēlumiem. Neretas ir situācijas, kad izsutumiem pievienojas sēnīšu vai bakteriāla infekcija – galvenokārt tās ir raugveida sēnītes, stafilokoki vai streptokoki. Dzelteni strutu pūslīši liecina par bakteriālu infekciju, bet balts biezpienveida aplikums – par sēnīšu klātbūtni. Dažkārt novērojams arī nepatīkams aromāts.
Piemērota apģērba izvēle
Lai izvairītos no izsutumiem, svarīgi izvēlēties piemērotu apģērbu. Tam jābūt brīvam un elpojošam, nav ieteicams nēsāt sintētiska materiāla cieši pieguļošu veļu. Kokvilnas veļa uzsūks mitrumu un samazinās berzi. Korpulentām sievietēm ieteicams valkāt kokvilnas krūšturi un zem krūtīm palikt kokvilnas drāniņu.
Ar mazgāšanos nepārcensties
Pareiza ādas kopšana ir būtiska, bet nevajadzētu pārcensties ar mazgāšanos. Pietiks, ja apmazgāsieties divreiz dienā ar ūdeni, izmantojot aptiekā nopērkamos speciālos ādas kopšanas līdzekļus ar neitrālu pH rādītāju, kas paredzēti jutīgai ādai. Parastās ziepes un smaržīgās dušas želejas var kairināt ādu.
Nodrošināt gaisa piekļuvi
Lai novērstu izsutumu veidošanos, svarīgi nodrošināt gaisa piekļuvi ķermeņa vietām, kur tie veidojas. Riska zonās ieteicams uzklāt cinku, silīciju vai talku saturošu pastu, krēmu vai losjonu. Profilakses nolūkos var izmantot arī bērnu pūderus ādas kroku kopšanai. Lai zīdaiņiem nerastos izsutumi, ieteicams pēc iespējas biežāk veikt gaisa peldes, pirms tam gan kritiski izvērtējot gaisa temperatūru telpā (ieteicamā 21-22 grādi).
Efektīva pirmā palīdzība
Tiklīdz parādās pirmās izsutuma pazīmes, ieteicams ādu plānā kārtiņā ieziest ar zivju eļļu saturošu pastu. Problemātiskās vietas var apstrādāt ar 2% ābolu vai galda etiķi, kas dezinficē un maina ādas pH, vai ar 2% borskābes šķidrumu. Apmēram 15 minūtes uz tām var paturēt melnās tējas uzlējuma kompresi, jo tanīnam, kas ietilpst tās sastāvā, piemīt dezinficējoša un savelkoša iedarbība. Var lietot arī aptiekā nopērkamus gēlus. Pirms katras nākamās procedūras ādas krokas rūpīgi jāiztīra, lai novērstu mikrobu un sēnīšu attīstību. 
Kad jādodas pie ārsta
Ja izsutums nav pārgājis 3-4 dienu laikā, tad tam ir pievienojusies sēnīšu vai bakteriālā infekcija un ir jādodas pie ārsta. Tādā gadījumā būs nepieciešami antimikotiskie (pretsēnīšu) vai antimikrobiālie (pretinfekcijas) ārstnieciskie krēmi. To sastāvā var būt arī kortikosteroīdi (hormonāli) preparāti, lai nerastos pieradums, ļoti precīzi jāievēro lietošanas noteikumi. Medikamentu lietošanu izsutumu gadījumā stingri jāuzrauga ārstam, jo iespējamas dažādas terapijas iespējas. Izsutuma gadījumos akūtas izpausmes parasti pāriet 3-4 dienu laikā, taču profilakses nolūkos zāles ieteicams lietot 2-3 nedēļas un pat ilgāk. Pret izsutumiem jāizturas nopietni, jo tie ne tikai rada nepatīkamas sajūtas, bet, pievienojoties bakteriālai infekcijai, var veidoties tik nopietna slimība kā roze. Tādā gadījumā būs augsta temperatūra, izteikt apsārtums, tūska un sāpes un pēc palīdzības būs jāgriežas pie ķirurga.
