Latvijas platumu grādos dzīvojošajiem cilvēkiem ir lemts piedzīvot četrus dažādus gadalaikus. Gada sezonas 
mūs ietekmē gan fiziski – vasarā silts, ziemā auksts –, gan arī emocionāli – vasarā saules daudzumus un dienas garums vairo dzīvesprieku, savukārt garā tumšā sezona var nospiedoši ietekmēt cilvēku pašsajūtu. Cik svarīga cilvēkam ir saule un kā to baudīt, nenodarot sev pāri, stāsta Mana Aptieka Centra aptiekas Tukumā vadītāja Agnese Ritene.
Bez Saules sistēmas lielākās zvaigznes – Saules starojuma un enerģijas nebūtu iespējama dzīvība uz Zemes. Saules enerģijas ietekmē augos norit fotosintēzes process, kas ļauj tiem ražot skābekli. Saule ir galvenais – dabīgais – enerģijas avots uz Zemes un ikviens no mums pakļauts tās iedarbībai. Saule dod gaismu, siltumu un arī ultravioleto radiāciju.
Saules īslaicīga iedarbība uz ādu ir nepieciešama, tomēr ilgstoša atrašanās saules staros var radīt ādas bojājumu – apdegumu.
Kā saules stari iedarbojas?
Par ultravioleto radiāciju sauc to saules elektromagnētiskā starojuma daļu, kura viļņu garums ir 100-400 nm (1 nanometrs ir 10-9 metri).
UVA – 315-400 nm
UVB – 280-315 nm
UVC – 100-280 nm
Saules radiācijai ejot caur atmosfēru, visu UVC un 99% no UVB radiācijas absorbē ozona slānis, ūdens tvaiki, skābeklis un oglekļa dioksīds, kas atrodas atmosfērā. Līdz ar to uz Zemes nonāk UVA radiācija (95%) un neliela daļa UVB radiācijas (5%). UVB stari absorbējas ādas virsējā jeb epidermas slānī, bet UVA stari ir krietni kaitīgāki, jo iekļūst ādas dziļākajos jeb dermas slāņos.
Globālais ultravioletas radiācijas indekss (UVI) raksturo Saules ultravioletās radiācijas līmeni uz Zemes virsmas. Latvijā UV radiācijas mērījumi tiek veikti tikai vienā novērojumu stacijā – Rucavā. Vasaras karstajās dienās ir noderīgi būt informētam par gaidāmo radiācijas līmeni, lai uzturēšanās saulē nenodarītu kaitējumu veselībai. UVI iedala līmeņos no 1-11, kurus var raksturot kā zems, vidējs, augsts, ļoti augsts, ekstremāls.
Patiesībā ādas iedegums ir ādas dabiskā aizsargreakcija pret UVS, kura ietekmē melanocīti sāk ražot pigmentu melanīnu, kas rada ādas brūno izskatu. Jo vairāk cilvēks sauļojas, jo vairāk āda cenšas pasargāties un tā kļūst tumšāka. Iedegums nav veselas ādas pazīme, bet saules staru izraisīta bojājuma sekas, no kura āda cenšas izsargāties, izstrādājot melanīnu.
Ādas tipi un saules aizsargkrēma izvēle
Ādai ir dabiska aizsardzības spēja pret saules staru iedarbību – dabiskais “aizsargfiltrs”. Šī dabiskā aizsardzības spēja ir atkarīga no ādas fototipa, kas nosaka spēju iegūt iedegumu (dabisko aizsardzību) un novērst UV staru izraisītu bojājumu. Tiek izdalīti 6 fototipi (1.tabula), no kuriem 1.tips ir visgaišākais ādas tips, kuram nepieciešama ļoti rūpīga aizsardzība no saules stariem ar augstāko SPF filtru, līdz pat 6.tipam, pie kura pieder cilvēki ar dabiski melnīgsnēju ādu. Arī 6 tipa ādas tipa gadījumā nepieciešams ādu aizsargāt pret UVS, tomēr var izvēlēties krēmu ar mazāku aizsargfiltru.
Kas ir saules aizsargkrēmi un SPF?
SPF (angļu val. Sun Protective Factor) ir saules aizsardzības efektivitātes mērvienība, kas norāda uz aizsardzības pakāpi pret saules apdegumiem. Cilvēki jau izsenis aizsargāja ādu no intensīviem saules stariem, izmantojot apģērbu, cepures, saulessagrus. Turklāt daudzās valstīs bāla sejas un ķermeņa āda bija aristokrātijas pazīme, bet iedegums pēc būtības bija vienkāršā darba cilvēka pazīme. Par mūsdienu saules aizsargkrēma izgudrošanas gadu uzskata 1944., savukārt par izgudrotāju – Bendžaminu Grīnu (Benjamin Green), kurš II pasaules kara laikā novēroja, ka kara laukā ļoti daudzi karavīri cieš no saules apdegumiem. Viņš radīja aizsargsubstanci karavīru ādas aizsardzībai, kurai nebūt nebija tik patīkama smarža un substance kā mūsdienu krēmiem.
Kādu funkciju veic saules aizsargkrēms – absorbē vai adsorbē UVS enerģiju, aizsargā ādu un matus no saules staru negatīvās ietekmes, veic ādas pigmentācijas un priekšlaicīgas novecošanās profilaksi.
Saules aizsargkrēmi var būt ķīmiskie – absorbē UVS – uzsūc un neitralizē saules starus, pārvēršot enerģiju siltumā. Fizikālie – neorganiskie filtri – UV starus adsorbē – izkliedē un atstaro. Pēdējie ir drošākie lietošanai bērniem un jutīgu ādu īpašniekiem, jo tie ir arī vissenākie un pietiekami pārbaudīti. Populārākais ir ZnO 2-7%, kā arī Titāna oksīds, kas aizsargā no UVA un UVB stariem.
Eiropas Savienības kosmētiskajos saules aizsarglīdzekļos ir atļautas 27 SPF vielas. ES likumdošana nosaka, ka visiem sauļošanās krēmiem jābūt ar UVA un UVB filtriem un SPF krēmus iedala pēc aizsardzības pakāpes:
Zema 6-10
Vidēja 15-25
Augsta 30-50
Ļoti augsta 50+
Jo gaišāka āda, jo lielāks SPF skaitlis jāizvēlas. Uzsākot sauļošanos, jālieto krēms ar lielāku SPF (50), bet iesauļotai, brūnai ādai SPF skaitlis var būt mazāks (25-30). Ikdienā būtu jālieto krēmi vai fluīdi ar SPF 10 vai 15.
Ja plāno uzturēties ārā ilgāk par 20 minūtēm vai sauļošanās sezona teju kā uzsākta, nepieciešams izmantot krēmu ar vismaz SPF30. Bet ļoti gaišai ādai – ar SPF50. Sauļošanās krēms jāatjauno uz ādas ik pa 2-3 stundām un noteikti pēc katras peldes ūdenī. Ja tiek lietots aizsargkrēms ar SPF 50, tad to var atjaunot retāk nekā krēmu ar mazāku SPF faktoru.
Jā ir bijušas dažādas dermatoloģiskas un kosmētiskas procedūras (lāzerprocedūras, pīlingi, dermabrāzijas) tad ikdienā jālieto aizsargkrēmas ar SPF50 līdz pat 6 mēnešiem.
Kad esam noskaidrojuši kāds būtu piemērotākais ādai SPF, otra būtiskā lieta ir ādai piemērota produkta konsistences izvēlē. Saules aizsargkrēmu ražotāji ir padomājuši par visiem ādas tipiem, tāpēc galvenais ir vaicāt aptiekā speciālistam par piemērotāko:
Kombinētai/normālai ādai – krēms, gēls, fluīds, pieniņš.
Sausai ādai – krēms ar mitrinošu, barojošu darbību.
Taukainai ādai – gēls, losjons, pieniņš.
Jutīgai ādai – pieniņš, losjons, gēls.
Nobriedušai ādai – krēms, gēls, losjons, ikdienai ar SPF 15.
Ko darīt, ja ir saules apdegums?
Daudzviet parādās informācija, ka nepieciešams sauļoties bez saules aizsarg-krēma, lai organismā rastos D vitamīns. Tā ir taisnība, ka saules aizsargkrēms, bloķējot UVS, traucē arī D vitamīna sintēzi. Tomēr būtiski ir pareizi un droši sauļoties. Bez aizsargkrēma saulē varam uzturēties no 5-20 min, kas ļoti atkarīgs no mūsu ādas fototipa. Ja saules peldēm ilgstoši pakļauj neaizsargātu ādu, tad viennozīmīgi parādīsies saules staru izraisīts ādas apdegums. Ja āda ir apsārtusi un niez, bet nav pūslīšu, ir iegūts 1. pakāpes apdegums, bet, ja veidojas pūslīši – 2. pakāpes apdegums.
Saules staru ietekmes rezultātā rodas: apsārtums, nieze/dedzināšana, pigmenta traipu veidošanās, sausa āda, polimorfie gaismas izsitumi, gaismas inducēta medikamentu reakcija, ādas trauslums un pūšļi, solāriju traipi, jauni netipiski melanocītu veidojumi, redzes traucējumi un pieaug ādas vēža risks.
Ja tomēr ir sanācis iedzīvoties saules apdegumā, tad jārīkojas steidzami:
Uz 15 minūtēm var ieiet vēsā dušā vai vannā;
Uz ādas var uzklāt vitamīnu B5 jeb dekspantenolu saturošus vieglus līdzekļus – putas vai emulsiju (Panhenol aerosolu, Bepanthen krēmu);
Nākamajās dienās ieteicams lietot dekspantenolu saturošus krēmus;
Ja saulē stipri apdegusi lielākā daļa ķermeņa, labāk meklēt mediķu palīdzību.
Nekādā gadījumā nedrīkst lietot:
Nē – tinktūras, kas satur spirtu, jo spirts papildus kairinās jau tā apdegušo ādu.
Nē – saulē sakairinātai ādai nav ieteicams ziest treknu krējumu, eļļu, sviestu un arī treknu krēmu, jo šie taukiem bagātie produkti aizsprosto ādas poras un neļauj tai pašvēsināties.
Nē – medus preparāti nav ieteicami, jo var izraisīt alerģiju;
Nē – ledus gabaliņus likt nedrīkst, tad papildus var iegūt apsaldējumu;
Laikā, kad ādas virskārta atdalās, nedrīkst lietot ķermeņa skrubi.
Par drošu sauļošanos
Mūsdienās mums ir visas iespējas lietot dažādu veidu līdzekļus, lai uzturēšanas saulē būtu patīkama un droša. Tāpēc pret savu un savu bērnu veselību jāizturas ļoti nopietni.
Vēl tikai daži ieteikumi noslēgumā:
Izvairieties no sauļošanās laikā no 11 līdz 16;
Valkājiet saulesbrilles;
Sauļošanās krēms jāuzklāj 15-20 min pirms saules peldes;
Sauļošanās krēmu atkārtoti uzklāj ik pēc 2-4h;
Nelietojiet smaržvielas saturošus līdzekļus pirms sauļošanās;
Labāk izvēlēties saules aizsargkrēmu no aptiekas kosmētikas klāsta, jo tā ir dermatoloģiski testēta un hipoalerģiska;
Lietojiet saules aizsargkrēmu vienmēr un izvēlieties aizsargkrēmu ar SPF indeksu, kas ir lielāks par 20 un atbilst jūsu ādas fototipam;
Pēc peldēšanās vienmēr noslaukieties un atkārtoti uzklājiet krēmu;
Ļoti ieži dzeriet ūdeni;
Aizsargājiet ādu no saules pat mākoņainā laikā.
Nosaki savu fototipu!
