Divu gadu vecumā Agnese saslima ar stomatītu un tika aizvesta pie ģimenes drauga, daktera Jura Vecvagara, kuru, daudzi 
atceras kā fantastisku dakteri – akupunktūras un netradicionālās medicīnas piekritēju. “Atminos, ka viņš sāpošās vietas sasmērēja ar smērīti un man strauji kļuva labāk. No tās dienas nolēmu, ka kļūšu par zobārsti,” atceras Agnese. Lai gan bērnudārzā daudzas meitenes sapņojušas kļūt par princesēm, tas nav spējis mainīt Agneses lēmumu. Tikai tēta pāragrā aiziešana no dzīves tik būtiski satricinājusi Agneses pasauli, ka vēlme kļūt par ķirurģi un glābt visu pasauli likusies svētīgāka par zobu ārstēšanu. Tomēr, laikam ejot un meitenei pieaugot, viņa saprata, ka nespēs ikdienu stāties pretī nāvei, tāpēc doma par zobu ārstēšanu atkal atgriezās. Lai pārliecinātos, ka sapnis nav tikai jaunas meitenes iegriba, viņa izmēģināja pārdevējas profesiju, tad ievingrināja roku žurnālistikā, bet tas nespēja mainīt viņas domas kļūt par zobārsti. Tā kā pirmajā piegājienā Stradiņa universitātē Agnese budžeta grupā neiekļuva, tad devās uz Rīgas 1. medicīnas koledžu, lai apgūtu zobārstniecības māsas amatu. Mācību procesā Agnese guva padziļinātu izpratni par stomatologa darbu un pārliecinājās, ka tā patiešām ir viņas sapņu profesija. Tāpēc pēc zobārstniecības māsas diploma iegūšanas, Agnese, iekļūstot budžeta grupā Rīgas Stradiņa universitātē Zobārstniecības fakultātē, apguva zinības, lai kļūtu par profesionālu zobārsti. “Pēc nostrādātiem nepilniem 15 gadiem, joprojām esmu pārliecināta, ka zobārstniecība ir mana profesija, jo pat iztēloties nespēju, ka daru kādu citu darbu. Man patīk ne tikai labot zobus, bet arī stāstīt pacientiem, kas jādara, lai uzlabotu zobu veselību. Tas ir veids, kā es varu palīdzēt cilvēkiem, jo kas gan ir svarīgāks par cilvēka smaidu, un, ja smaidot redzam skaistus, veselīgus zobus, tas taču ir fantastiski,” smaidot atzīst daktere.
Ārpus darba Agneses lielākā vērtība ir ģimene – kopā atpūšanās tuvākos un tālākos ceļojumos, kopā būšana katru brīvu brīdi, jo ar vīru Gintu audzina divus burvīgus dēlus, kas ir tik pat enerģiski, dzīvespriecīgi un smaidīgi kā viņi paši. Par vecākā dēla kaislīgu aizraušanos kļuvusi basketbola spēle un likumsakarīgi, ka Agnese ar vīru ir viņa lielākie fani. “Bez tam mums ir samērā liela radu saime, kā paši smejamies – esam tāda sicīliešu ģimene. Mums ir svarīgi regulāri satikties un pabūt kopā. To mums ieaudzināja mūsu Babiņa, kura šobrīd mūs pieskata no mākoņa maliņas. Esam sapratuši, ka, lai būtu attiecības, tās ir jākopj un mēs to arī darām,” atzīst Agnese.
Tuvojoties pavasarim, kad arvien vairāk saules stari mūs lutina un kutina, arī smaidām daudz vairāk, bet, ak vai, ko darīt, ja zobu veselība nebūt nav tik laba, lai smaidot tie nebūtu jāaizsedz ar roku un visu laiku jāpiedomā – nesmaidi tik plati, mani zobi nav tik labi… Kā par zobu veselību rūpēties no pirmā piena zoba līdz sirmam vecumam un kā zobu veselība var ietekmēt cilvēka kopējo veselību, stāsta klīnikas “Šmitu zobārstniecības” stomatoloģe Agnese Stranga-Zariņa.
Cik bieži mūsdienās ir vēlams apmeklēt zobārstu?
Jauniešiem un bērniem zobārstu vēlams apmeklēt vismaz divas reizes gadā. Kāpēc tik bieži? Zobs pilnībā mineralizējies ir tikai pēc 10 gadiem kopš iznākšanas, līdz tam zobs krietni vieglāk pakļaujas apkārtējās vides ietekmei un ir lielāka iespēja tam iegūt kādus bojājumus, kuri ātri atklāti un novērsti, neradīs lielas, paliekošas sekas. Pieaugušajiem, ja nav nekādu sūdzību, tad reizi gadā. Gan bērniem, gan pieaugušajiem reizi gadā vēlams apmeklēt arī higiēnistu, kas vienlaikus notīrīs zobus, veiks smaganu stāvokļa novērtējumu, kā arī profilaktiski izglītos pacientu par pareizu zobu kopšanas metožu pielietošanu.
Vai zobārsts tiešām jāapmeklē arī tad, ja nav nekādu sūdzību?
Jāatceras, ka profilakse un savlaicīga zobu ārstēšana vienmēr būs lētāka nekā ielaistu problēmu ārstēšana. Tas viss ir samērā vienkārši – jo mazāks caurums, jo tā salabošana būs lētāka. Svarīgi ir atcerēties arī faktu, ka līdz 18 gadu vecumam zobārstniecību un higiēnista pakalpojumu reizi gadā apmaksā valsts.
Kā pats cilvēks var zināt, ka ar zobiem viss kārtībā? Es, būdama zobārste, pati par saviem zobiem 100% nevaru būt pārliecināta. Vai mēs tiešām spējam ievērot pilnīgi visu, ko iesaka zobārsts? Vai regulāri 2 reizes dienā rūpīgi iztīrām zobus un vienreiz dienā diegojam? Vai nemitīgi katru dienu spējam ēst pareizi, ievērojot nosacījumus, ka starp ēdienreizēm nenaškojamiem. Pēc skābi saturošiem produktiem kā ābola, apelsīna u.c. izskalojam muti ar ūdeni, tāpat pēc sulu dzeršanas? Un kā ar kaitīgiem ieradumiem – smēķēšana ir ļoti nedraudzīga zobu veselībai, tāpat arī stress. Mēs visi vairāk vai mazāk dzenamies pēc komfortablākas dzīves un šis process pārsvarā palielina stresu, kas samērā tieši iespaido zobu veselību. Vecāka gada gājuma cilvēkiem samērā lielas raizes sagādā paradontoze, kuru mūsdienās joprojām nevar izārstēt, bet var ārstēt un apturēt tās izplatību tādējādi paglābjot no zobu zaudēšanas, bet, jo savlaicīgāk tiks konstatēta šī saslimšana, jo labāki iespējamie ārstēšanas rezultāti. Šo visu iemeslu dēļ cilvēks nekad nevar būt drošs, ka kāds no zobiem nav sācis bojāties, bet speciālists to pamanīs un saslimšanu spēs novērst sākuma stadijā.
Nav tā, ka jebkurš mazākais bojājums uzreiz tiks labots, vispirms tas ir jāizvērtē. Šobrīd ir ļoti labi un mazkaitīgi rentgena aparāti, ar kura palīdzību spējam novērtēt zoba stāvokli. Kariess sākuma stadijā ne vienmēr uzreiz tiek labots, ja tas ir dziļāks, tad gan iesakām labot, kamēr nav izvērties nopietns zoba bojājums.
Ja nelāgi ož elpa, vai vainīgi ir zobi?
Samērā bieži jā, bet ne vienmēr. Ja zobi ir matēti, tiem ir aplikums, jo netiek regulāri tīrīti, tad viennozīmīgi nelāgais aromāts ir no zobiem. To var likvidēt, mainot attieksmi, pret ikdienas zobu tīrīšanu. Bet var būt arī citi nelāgas elpas cēloņi. Iekaisušas mandeles var radīt nepatīkamu aromātu, tāpat jāpārliecinās par kuņģa veselību. Pārsvarā stomatologs var noteikt virzienu, kur meklējams sliktās elpas cēlonis. Tomēr jāatceras, ka nelāga elpa pēc pamošanās, vēl nenorāda, ka ir kādas nopietnākas veselības problēmas, jo ir cilvēki, kas guļ ar vaļēju muti. Tādā situācijā siekalas mutē izkalst un veidojas slikts aromāts, kas pēc pamošanās un zobu iztīrīšanas pazūd.
Visi gribam skaistus zobus, bet ne visiem tie ir. Vai ir kāda recepte, kā to panākt?
Lai zobi būtu skaisti, par tiem jāsāk rūpēties tiklīdz tie iznāk. Ļoti svarīga šajā situācijā ir tieši vecāku attieksme, jo, ja pats vecāks netīra zobus, tad krietni grūtāk to iemācīt būs darīt bērnam, un ja vecāki nepērk bērnam zobu birsti, bet liek tīrīt ar savu laiku nokalpojušu, tas arī neveicina bērna vēlmi to darīt. Ja runājam par parastajām zobu birstēm, tad katram gadalaikam jābūt savai – jaunai zobu birstītei. Bērniem jātīra zobi ar zobu pastām, kurām klāt ir fluors, jo mūsu platuma grādos pārtika nav tik fluorizēta, kāda tā nepieciešama zobu veselībai. Mana pārliecība, ka bērniem ir jādzer arī fluora tabletes. Ja paskatāmies nedaudz pagātnē, tad pirms krīzes bija valsts programma, kad visiem bērniem bērnudārzos deva fluora tabletes, kā arī tika ieviesti higiēnista pakalpojumi. Tiem jauniešiem tagad ir ap 20 gadiem, un jāatzīst, ka viņu zobu stāvoklis ir labāks. Kad sākās krīze, cilvēki vairāk pievērsās finanšu situācijas uzlabošanai un par sevi tik daudz nerūpējās – zobārstu apmeklēja pārsvarā akūtās situācijās. Jāatzīst, ka šī posma bērniem zobu veselība ir sliktāka. Vienlaikus nedrīkstam aizmirst arī lietotās pārtikas ietekmi, kas pamazām kļūst arvien nedraudzīgāka zobu veselībai.
Šobrīd parādās tendence, ka mazie bērni ir arvien nesagatavotāki zobārsta apmeklējumam un vecāki to pārvērš tādā kā šoviņā, vienlaikus bērnam nepastāstot, kas tur tiks darīts. Nepareizi ir teikt, ka tev neko nedarīs – bērnam ir jābūt gatavam, ka zobiņi tiks apskatīti un vajadzības gadījumā salaboti. Kā to panākt? Zobārstu vai higiēnistu jau var apmeklēt līdz ko iznāk pirmie piena zobiņi, tad bērns pieradīs pie vides, pieradīs, ka ārsts apskata viņa zobiņus, patīra, pastāsta – kas ir kas. Ja tas nav izdarīts, bet bērnam ir izveidojušies zobu bojājumi, tad, lai bērnu netraumētu, ieteicams tos salabot, izmantojot vispārējo anestēziju, un pēc tam bērnu radināt pie zobārsta.
Vai ir kāds vecums, kad zobi ir visveselīgākie un par tiem var tik daudz nedomāt?
Katrā vecuma posmā ir iespējamas savas problēmas, tāpēc ieteicams par zobiem rūpēties regulāri.
Līdz divu gadu vecumam aktuālākais ir tā saucamais pudeļu kariess, kuram mūsdienās reti ir saistība ar bērna pudelīti, bet gan ar mātes pienu, kas patiesībā ir ļoti salds. Ja bērns naktī ilglaicīgi un regulāri pārtiek no mātes piena, tad pastāv iespēja, ka rodas šī saslimšana. Mazākās problēmas ar zobu veselību ir bērniem bērnudārza vecumā, jo bērnudārzā tiek ēsta veselīgāka, sabalansētāka pārtika un pēc pusdienām mazgāti zobi. Ja mājās vēl tiek mazgāti zobi no rīta un vakarā, tad ir pavisam labi. Tad sākas skolas laiks, kad ir kabatas naudiņa un blakus skolai veikali ar visādiem našķiem, bet vissliktākā situācija ir ap 11 – 15 gadiem, jo tad vairs nav kompleksās pusdienas, skolas ēdiens vairs negaršo un našķi tiek ēsti uz nebēdu. Pārtika un zobu veselība ir ļoti cieši saistīta. Uzskatu, ka bērniem bērnībā ir jāēd saldumi, bet pēc tiem jāizskalo mute. Manuprāt, visnekaitīgākais ir saldējums, labāk ēst sūkājamās ne lipīgās un ķepīgās konfektes, pēc augļiem arī ir jāskalo zobi, jo tajos ir skābe. Vissliktākie zobiem ir cepumi, kuri salīp visās iespējamās zobu spraugās, arī čipši, un ja pa virsu uzdzer vēl ko saldu, izveidojas aplikums, kurā dzīvojas skābīte, un tā rezultātā veidojas caurums. Vissliktāk ir, kad bērni ēd saldumus starp ēdienreizēm, būtu vēlams – paēd, ieēd saldumus, tad izskalo zobus. Vecākiem jāsaprot, ka viņa bērna ēšanas paradumi ir cieši saistīti ar vecāku ēšanas paradumiem. Ja vecāki ēdīs veselīgi, tad agrāk vai vēlāk to vērtību sapratīs arī bērns.
Savukārt ap 16 gadiem jaunieši sāk domāt gan par izskatu, gan elpas svaigumu, kā arī tiek izmantota iespēja, ka līdz 18 gadiem stomatologa un higiēnista pakalpojumus apmaksā valsts, un steidzas to izmantot. Tad uz kādiem pāris gadiem jaunieši pazūd. Ap 40-50 gadiem ir būtiski pievērst uzmanību parodontozes simptomiem, jo mūsdienās, kā jau minēju iepriekš, tā ir ārstējama un apturama, lai gan nav pilnībā izārstējama. Tā kā padomju laikos šī slimība netika ārstēta, daudzi cilvēki, kuriem šobrīd ir 60-70 gadu, zaudē zobus. Protams, mūsdienās ir daudz un dažādas protezēšanas iespējas, lai cilvēks justos un izskatītos labi, bet savi zobi tomēr ir vislabākie.
Vēl tikai gribu piebilst, ka arī diētas ir tās, kas nebūt nav labvēlīgas zobu veselībai. Ēdot tikai augļus, izdalās skābes, kas veido caurumiņus tieši pie smaganām, ko sauc par zobu eroziju. Jāatzīst, ka katrā vecumā ir savi riska faktori. Tāpēc ir tik svarīgi apmeklēt zobārstu, runāt ar viņu par savām problēmām, jo zobārsts ir profesionālis, kurš izvērtēs situāciju un ieteiks, ko darīt.
Ja šķiet, ka daudzi cilvēki jau ir sapratuši higiēnista nozīmīgumu, tad kā ir ar diegošanu?
Padomju laikos nebija ne higiēnista, ne diegošanas. Tie, kuri regulāri apmeklē zobārstu un higiēnistu, saprot arī diegošanas nepieciešamību, jo par to specialisti nemitīgi runā, stāsta par tās priekšrocībām un ieguvumiem. Bērnudārza vecuma bērniem to vēl nemācām, jo viņi var satraumēt smaganas un zobi šai vecumā parasti nav pārāk cieši. Diegošanu sākam mācīt pusaudžu vecumā, jo ar zobu birsti iespējams notīrīt tikai zoba maliņas, bet starpzobu maliņas nav iespējams iztīrīt. Ja maiņas sakodienā caurumi veidojas pārsvarā zoba augšpusē, tad, kad ir iznākuši visi īstie zobi, spraugas samazinās un tās grūti iztīrīt, tāpēc caurumi veidojas tieši starp zobiem. Diegošana ir ļoti noderīga, lai iztīrītu tieši šīs zobu spraudziņas. Ieteicams ir zobus diegot reizi dienā, bet ir cilvēki, kas to dara pa trim dienām reizi vai vienreiz nedēļā – katrā gadījumā tas ir labāk, nekā to nedarīt vispār.
Vai zobu veselībai ir kāda saistība ar citu cilvēka orgānu veselību?
Jā, ir, bet ne vienmēr par to aizdomājamies. Zobu veselībai mēdz būt samērā cieša saistība ar galvas sāpēm. Ja ilglaicīgi sāp galva, ieteicams pārbaudīt zobus, lai arī tie nesāp, jo zobu iekaisums ir samērā biežs galvas sāpju izraisītājs.
Pirms nopietnām operācijām pacients tiek nozīmēts pārbaudīt zobu stāvokli, jo iekaisums zobā var provocēt lielāka iekaisuma veidošanos. Ļoti jāuzmanās ar vairākas reizes pārārstētiem zobiem. Lai gan mūsdienās ir tendence pēc iespējas ilgāk saglabāt paša zobus, atkārtota iekaisuma veidošanās var radīt sirds, galvas, plaušu, kuņģa un citu orgānu veselības traucējumus.
Tāpēc jāpatur prātā, ka regulāras rūpes par zobu veselību, var cilvēku pasargāt gan no nopietniem zobu bojājumiem, gan citu orgānu veselības traucējumiem. Un ir taču jauki, ka viens otram varam uzsmaidīt un platais smaids atsedz mūsu skaistos un veselīgos zobus!
