Fizioterapeite Līva Tiesnese ir jauna speciāliste, kura pacientus pieņem gan Rīgā, gan Salacgrīvā. Līva jau skolas gados sapratusi, ka savu nākotnes profesiju grib saistīt ar medicīnu, tad tikai Stradiņu universitātē atlika izvēlēties specializāciju. Tā kā viņa pati ir aktīva dzīvesveida piekritēja, tad izvēle bija par labu fizioterapijai. Līva jau kopš bērnības nodarbojas ar riteņbraukšanu, arī skriet viņai patīk, tikai pēdējos gados nākusi klāt vēl viena aizraušanās – kalnos kāpšana. Sportojot svarīgāk par rezultātu sasniegšanu, viņai ir labi pavadīt laiku kopā ar draugiem. „Kustība man sniedz gandarījumu un tā ir lieliska iespēja atbrīvoties no sakāpinātām emocijām,” pārliecināta fizioterapeite.
Bieži fizioterapeitu pacienti ir cilvēki ar muguras sāpēm. Kādi ir šo sāpju iemesli?
Muguras sāpju iemesli var būt dažādi. Bieži tā ir pārslodze, ilgstošs, vienveidīgs darbs – muskuļi nogurst, nespēj izturēt slodzi, jo nav pieraduši veikt noteiktās darbības ilgstoši, kā rezultātā tiek ietekmētas pārējās mugurkaula struktūras. Pārsvarā muguras sāpes izraisa faktoru kopums, reti ir gadījumi, kad iemesls ir tikai viens. Protams, var būt situācija, kad pēc vienas darba dienas dārzā rodas sāpes mugurā, tad visdrīzāk vainīga ir nepareizi izvēlēta strādāšanas poza. Muguras veselību ietekmē ergonomisko kustību trūkums, sēdošs darbs, kā arī psihoemocionālā slodze. Protams, ja ir trauma, tad sāpes var būt tieši traumas rezultāts, tad jāmeklē risinājumi sāpju mazināšanai.
Kā muguras sāpju gadījumā var palīdzēt fizioterapeits?
Fizioterapeits sāk ar pacienta izmeklēšanu. Svarīgi ir gan tas, ko pacients stāsta par sāpju rašanas iemesliem un dinamiku, kā arī speciālista objektīvā izmeklēšana – ko par pacienta veselības stāvokli stāsta viņa ķermenis. Tiek izvēlētas efektīvākās terapijas metodes, sastādīts katram piemērots rehabilitācijas plāns. Fizioterapeits pacientu arī izglītos ergonomikas jautājumos – kā pareizi celt smagumus, kā pareizi apsēsties, apgulties un piecelties, kā arī iemācīs pareizi veikt vingrojumu kompleksus. Tomēr, strādājot ar fizisko ķermeni, jādomā arī par emocijām. Ja cilvēks ilglaicīgi ir par kaut ko neapmierināts, satraukts vai aizvainots, tas būs manāms arī viņa ķermenī – palielināts muskuļu tonuss, saspringums, kas savukārt ietekmē arī asinsriti un provocē sāpes. Šajā gadījumā ar sapratni vien nebūs līdzēts, vajadzīgs arī manuāls stimuls. Fizioterapeits ar roku palīdzību pastieps muskuļus, manuāli tos atbrīvos, ļaut atslābināties, nostiprinās vājos muskuļus, bet vienlaikus ir arī jāatbrīvojas no negatīvajām emocijām.
Ko visbiežāk iesakāt pacientiem muguras sāpju gadījumā?
Svarīgi ir cilvēkam pašam iemācīties sajust savu ķermeni, sajust, kuras ķermeņa daļas ir saspringtas, kuras atbrīvotas. Muskuļu saspringumu fizioterapeits var noņemt manuāli, bet, ja pats cilvēks nespēs tikt galā ar savām emocijām, tad gaidītais rezultāts izpaliks.
Ieteicams regulāri veikt rumpja korsetes nostiprinošos vingrinājumus, kā arī stiepjošos vingrinājumus muguras un kāju muskuļiem. Taču tie jāizpilda pareizi, tādēļ fizioterapeita konsultācijas laikā tiek piemeklēti atbilstošākie vingrojumi konkrētam pacientam.
Virspusējie muskuļi, tie kurus labi var sataustīt, sajust un apskatīt spogulī, ir domāti, lai veiktu fizisku darbu – konkrētu kustību veikšanai, savukārt par cilvēka stabilitāti atbild tā saucamie dziļie muskuļi, kas ilgstoši sēdoša darba gadījumā netiek nostrādināti, kā rezultātā tie atslābst un vairs nespēj noturēt ķermeni. Ir jāmācās šos muskuļus sajust un trenēt. Ar vingrojumiem iespējams saspringtos muskuļus atbrīvot, bet vājos – uztrenēt.
Savukārt masāžas ir relaksējošs, patīkams process, kurš atbrīvo muskuļus, bet tos nenostiprina. Ja masāžu apvieno ar vingrošanu, var iegūt lielisku rezultātu.
Kādi vēl būtu ieteikumi, lai mūs nepiemeklētu muguras sāpes?
Svarīgi, lai ķermenim būtu ergonomiskas (draudzīgas) kustības. Piemēram, ravējot dārzu, visbiežāk stāvam kājās un noliecamies uz priekšu – šādā pozā muguras muskuļiem ir ļoti liela slodze. Labāk ir izmantot pozas, kuras nerada tik lielu saspringumu mugurai (piemēram, ravēt rāpus). Vajadzētu padomāt, kā nesam somu, kādā pozā paiet darba diena, vai krēsls ilgai sēdēšanai ir piemērots. Ja ir sēdošs darbs, cik bieži izkustamies? Vai steidzīgajā ikdienā spējam atrast laiku sev? Vai ir brīdis, lai aizietu uz kādu sporta nodarbību vai veiktu kādas citas aktivitātes, lai trenētu muskuļus un vienlaikus atbrīvotos no nevajadzīgām emocijām. Cik bieži ejat vienkārši pastaigāties? Ja cilvēks strādā fizisku darbu, tas vēl nenozīmē, ka viss būs kārtībā, jo viņš taču kustas. Arī šiem cilvēkiem cita veida fiziskās aktivitātes ir nepieciešamas. Ja vairs nekam nav spēka, tad vismaz nogulties uz grīdas un pastiepties – atslābiniet muskuļus, atbrīvojiet tos.
