Locītavu sāpes reizi mūžā piemeklējušas teju ikvienu. Tieši tādēļ, ka ar tām saskaras tik daudzi, tām bieži netiek pievērsta pietiekama uzmanība. Nav jau tā, ka, izjūtot nelielas sāpes, nekavējoties jādodas pie ārsta, bet, ja tās nepāriet trīs – četru dienu laikā, tad noteikti jākonsultējas ar speciālistu.
Kas ir artrīts?
Ikdienā vārds „iekaisums” tiek lietots samērā bieži un cilvēki saprot, kas ar to ir domāts. Pats par sevi iekaisums ir globāla norise, ar ko mūsu organismā sākas dzīšanas vai sabrukuma process – viss atkarīgs no tā, kā tas attīstās. Vārds „artrīts” nozīmē „iekaisusi locītava”. Iekaisums var rasties traumas vai saslimšanas rezultātā. Artrītam ir daudz un dažādu veidu, bet visbiežāk sastopamie ir osteoartrīts, reimatoīdais artrīts un podagra.
Visas locītavas ir vienādas – visas veido divu vai triju kaulu gali, kas savstarpēji ir kustīgi, jo savienoti ar saitēm, un locītavas kapsulu, ko apņem muskuļi un cīpslas. Locītavu kapsula (bieza plēve) atdala locītavu no apkārtējiem audiem tādējādi norobežojot locītavu no ķermeņa šūnām, kas perspektīvā var izraisīt dažādas saslimšanas. Ja tomēr šīs šūnas piekļūst locītavai, tad viena no raksturīgākajām saslimšanām ir reimatoīdais artrīts – autoimūna saslimšana, kad ķermeņa imūnāsistēma nezināmu iemeslu dēļ reaģē pret saviem audiem, izraisot iekaisumu locītavu audos.
Savukārt osteoartrīts visbiežāk veidojas vecāka gada gājuma cilvēkiem, jo tā ir deģeneratīva locītavu slimība – locītava, pamazām novecojot, nodilst.
Osteoartrīta veicinošie faktori:
vecums;
liekais svars;
blakus saslimšanas, kā, piemēram, cukura diabēts;
reimatoīdais artrīts;
posttraumatiskais artrīts (iepriekš bijis kāds lūzums) u.c.
Ar artrītu samērā bieži slimo arī jauni cilvēki, bet pamatā tad tas ir traumas izraisīts.
Grūti mainīt dzīvesveidu
Atbildēt uz cilvēkiem tik vēlamo jautājumu, cik ātri vai lēnu artrīts progresēs, praktiski nav iespējams, jo tas var noritēt gan ļoti strauji, gan lēni. Protams, ir simptomi, kuri norāda uz šīs slimības iespējamo attīstības gaitu. Tomēr pamatā tas ir atkarīgs no paša cilvēka, ja cilvēks ir gatavs izslēgt visus zināmos veicinošos faktorus (piem., likvidēt lieko svaru, normalizēt fizisko aktivitāšu līmeni u.c.), tad slimības attīstības gaitu iespējams palēnināt. Tomēr prakse rāda, ka neskatoties uz saslimšanas izraisītajām veselības problēmām, cilvēkiem samērā grūti mainīt savu dzīvesveidu – grūti saņemties un ievērojami samazināt lieko svaru, vai cilvēkam, kurš visu mūžu ir aktīvi skrējis, pieņemt, ka skriet nedrīkst, lai gan var braukt ar riteni, peldēt. Ir daudz citu veidu kā sevi fiziski nodarbināt – ļoti ieteicama ir vingrošana. Tas ir līdzīgi kā pēc traumas, kad kādu laiku kāda ķermeņa daļa ir bijusi nekustīga, tad to pamazām var iekustināt tikai ar vingrojumu palīdzību – tāpēc fizioterapija pēc traumām ir tik svarīga. Cilvēkam ir jāstaipa muskuļi, ko lieliski var paveikt vingrojot. Ja cilvēkam ir sēdošs darbs, viņš maz kustas, muskuļi pārstāj darboties. Muskulim vismaz reizi dienā ir maksimāli jāiztiepjas un jāsaraujas, pretējā gadījumā tas pārstāj strādāt, tāpat ir ar saitēm un cīpslām. Jāatceras, ka sākt vingrot, lai atjaunotu muskuļu, cīpslu un asinsrites darbību, nekad nav pat vēlu – kaut vai 70 gados!
Fiziskās aktivitātes cilvēkam ir ļoti nepieciešamas, bet vēl svarīgāk ir ievērot samērības principu. Ja ir jau pāri četrdesmit, tad vairs nav jāuzstāda rekordi. Ir daudz cilvēku, kuriem šajā vecumā pēkšņi sagribas skriet maratonu vai iet un sevi apliecināt svara zālē, lai gan līdz šim to nav darījuši. Šajās situācijās ir veselīgi paskatīties pasē un saprast, ka vairs par čempionu nekļūsi, tikai visdrīzāk iedzīvosies veselības problēmās.
Simptomi, kad cilvēkam jādodas pie ārsta
Ja sāpes locītavā ilgst vairāk nekā trīs – četras dienas, tad noteikti jādodas pie ārsta.
Locītavu iekaisumu var iegūt pat pēc gripas pārslimošanas, bet tādā gadījumā, palīdzēs pretiekaisuma zāles – dažu dienu laikā tas pāries, pretējā gadījumā jāveic nopietnāki izmeklējumi.
Visvienkāršākais izmeklēšanas veids ir rentgens, lai gan artrīts sākuma stadijā visdrīzāk tur nebūs pamanāms, bet ārsts sarunā ar pacientu spēs noteikt diagnozi. Šajā gadījumā ļoti svarīga ir saruna ar pacientu un pacienta apskate. Samērā bieži pacientiem tiek nozīmēta USG, lai gan tā nedod vajadzīgos rezultātus. Mūsdienās visprecīzāko informāciju var iegūt ar magnētisko rezonansi.
Locītavas protezēšana – standarta procedūra
Ja ir uzstādīta diagnoze „artrīts”, tas nenozīmē, ka ar sāpēm būs jādzīvo visu mūžu. Medikamentozi iespējams ārstēt saslimšanas simptomus, bet ne pašu saslimšanu. Uztura bagātinātājus saprātīgi profilaksei var lietot tikai tajos gadījumos, kad cilvēks pats ir fiziski aktīvs, jo pretējā gadījumā tie būs neefektīvi, var teikt – zemē nomesta nauda. Nav tādu zāļu, ar ko var izārstēt osteoartrozi, bet mūsdienās ir iespējama locītavas protezēšana, kas ir samērā vienkārša standarta operācija, no kuras cilvēki pārspīlēti baidās. Griezuma vieta ir apmēram 10-12 cm gara, kā rezultātā nodilusī locītavas virsma tiek nomainīta pret mākslīgo. Tas ir līdzīgi kā zobam liekot kapi, kauls nedaudz tiek apzāģēts, lai var uzlikt mākslīgo protēzi. Pēc operācijas gan jārēķinās ar atveseļošanās periodu, bet pēc tā dzīves kvalitāte būtiski uzlabosies.
