Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas un privātprakses “Auxilia prima” ginekoloģe Zane Krastiņa saviem vecākiem bija vienīgais bērns. Viņa tika audzināta kā cilvēks, ne kā meitene vai zēns. “Man bija gan mēsli ar dakšām jāārda, gan zāle jāpļauj, gan citi mājas darbi jādara, bet netika aizmirsts arī par teātru un operas apmeklējumiem. Bērnībā piedzīvotā vecāku lielā mīlestība ir bijis labs atspēriens manai turpmākajai dzīvei,” stāsta Zane.
Tā kā Zane mācījās Rīgas Angļu ģimnāzijā, doma bija studēt svešvalodas. Māte neuzkrītoši un viedi Zani pārliecināja, ka ārsts ar labām angļu valodas zināšanām, būs ļoti veiksmīgs salikums. “Kāpēc tieši ginekoloģija? Teiktu, ka drīzāk tā ir likteņa virzītu sakritību rezultāts, ne apzināta izvēle. Esot praksē Zviedrijā, sagadījās tā, ka varēju praktizēt ginekoloģijā. Tur iepazinu gan valsts, gan privāto sektoru. Mani fascinēja zviedru ārstu attieksme pret pacienta privātumu un kā to spēja saskaņot ar ārstēšanas procesu. Sapratu, cik ļoti svarīgi cilvēkam ir detalizēti izskaidrot ārstēšanas procesu,” atzīst Zane.
Zanes kaislība ir viņas darbs, kurā tiek pavadītas daudzas jo daudzas stundas. Lai pietiktu spēka un enerģijas intensīvam darbam, viņa arī intensīvi atpūšas. Lai gan tīņu gados ar sportu viņa nebija uz “Tu”, tad šobrīd sportiskās aktivitātes kopā ar ģimeni ir viņas enerģijas lādiņš. Zanei patīk traukties no kalna ar slaloma slēpēm, patīk ceļot, braukt ar riteni, peldēt vai vienkārši doties garākās pastaigās. Pirms pāris gadiem Zane sāka apgūt pat skrituļošanas prasmi. “Lai izturētu ārsta darbu un slodzi, ir nepieciešamas sportiskas aktivitātes. Muskuļu spēks palīdz koncentrēties situācijās, kad lēmums jāpieņem nekavējoties.”
Visnotaļ sievietei dabiska vēlme ir laist pasaulē vienu vai vairākus bērniņus. Tomēr dzīvojot laikmetā, kad sieviete, tāpat kā vīrietis, var iegūt izglītību, kāpt pa karjeras kāpnēm, ceļot … mēģināt piepildīt un realizēt savas vēlmes, doma par mazuļa laišanu pasaulē tiek atlikta aizvien uz vēlāku laiku. Šobrīd vidējais grūtnieces vecums ir no 28 līdz 34 gadiem ar tendenci vecumam pieaugt! Kurš laiks ir labākais šī lēmuma pieņemšanai, konsultē Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas un privātprakses “Auxilia prima” ginekoloģe Zane Krastiņa.
Visdrīzāk jau katrai sievietei pašai sev jāatbild uz šo jautājumu, jo ļoti svarīgi, lai sieviete ir gatava šim procesam. Sievietei psiholoģiski ir jānobriest kļūt par māti, lai gan jāatzīst, ka nebūt ne visām sievietēm ir šāds aicinājums un tas ir tikai normāli. Sabiedrībai ir jāmācās respektēt katra cilvēka vēlmes un pret tām izturēties ar cieņu.
Pirmajā vietā ir pašas sievietes gatavība kļūt par māti, jo šis lēmums ļoti būtiski maina ierasto ikdienu, tomēr noderīgi ir zināt, kurš dzīves posms fizioloģiski ir vispateicīgākais.
Pēc 20 gadu vecuma
Viennozīmīgi fizioloģiski šis ir visieteicamākais laiks, jo visbiežāk sieviete ir vesela, ir iestājies jau zināms emocionālais briedums. Sieviete ir izaugusi no tīņu gadiem, kad grūtniecība ir milzīgs stress gan ķermenim, gan psihei. Lai gan grūtniecība ir normāls dabiski fizioloģisks notikums, jārēķinās, ka tā var radīt dažādus sarežģījumus, kurus vieglāk pārvarēt esot pēc iespējas labākā fiziskā un garīgā formā.
Pēc 30 gadu vecuma
Šajā vecumā ir liela varbūtība, ka sieviete ir sasniegusi gan fizisku, gan garīgu briedumu. Viņa ir ieguvusi zināmu dzīves pieredzi, visdrīzāk jau pati ko sasniegusi un ir gatava sevi veltīt citiem. Viņa ir izveidojusi savu dzīves platformu, kur redz vietu bērnam. Ja šajā laikā dzimst otrais bērniņš, tad visdrīzāk tas ir plānots un sieviete tam ir gatava.
Dažkārt jau ir paspēts uzkrāt liekais svars, iegūtas kādas hroniskas slimības, traumas, respektīvi, veselība vairs nav tik dzidra kā divdesmit gadu vecumā.
Iespējams, ka šis laika posms ir ļoti svarīgs karjeras jomā– beidzot izdevies pierādīt, ka māki un vari, bet grūtniecība varētu būt savā ziņā kritiens atpakaļ.
Pēc 40 gadu vecuma
Sieviete zina, kas viņa ir un ko viņa grib, nejaušības ir retas, bet tad tās ir patīkamas. Ja grūtniecība ir atkārtota, tad sieviete zina, ko no tās var sagaidīt – veiksmīgāk tiek galā ar visām fizioloģiskajām izmaiņām attiecībā pret ķermeni. Novērojumi rāda, ka šajā vecumā sievietes grūtniecības posmā veiksmīgāk tiek galā ar liekā svara problēmām. Viņas ir sapratušas, cik svarīgi ir censties ēst veselīgi, tāpēc neiekrīt pārmērīgā ēšanā. Ķermeņa pārmaiņas uztver ar prieku un vairāk izbauda tieši grūtniecības procesu. Grūtniecība šajā vecumā visbiežāk sievieti fizioloģiski un hormonāli atjauno, viņa izskatās sievišķīgāka, var teikt, ka uzzied no jauna!
Tomēr jārēķinās ar to, ka šajā vecuma posmā ievērojami pieaug iedzimto (nevis pārmantoto) ģenētisko problēmu skaits. Pēc 42 gadu vecuma risks pieaug 1:60. Šis risks jāapzinās un jāizvērtē, lai vajadzības gadījumā varētu pieņemt lēmumu. Ja bērniņam būs ģenētiska saslimšana, vai spēs ar to sadzīvot un ar prieku viņu audzināt, vai arī laikus tiek veikti visi izmeklējumi un gadījumā, ja diagnoze tiek apstiprināta, grūtniecība netiek turpināta. Arī šajā situācijā sabiedrībai būtu jāiemācās respektēt gan vienu, gan otru lēmumu, jo šobrīd šajā jautājumā pastāv asi pretpoli. Jāsaprot, ka aiz katra gadījuma ir sava situācija, tāpēc lēmums jāpieņem pašiem.
Šajā vecumā jau pastāv iespēja iedzīvoties dažādās veselības problēmās, kas noteikti nenāks par labu grūtniecībai. Ļoti liels spontāno abortu skaits – ap 20 %. Viens no iemesliem ir tieši šīs ģenētiskās problēmas, kad organisms pats veic dabisko atlasi. Mūsdienās spontānā aborta gadījumā pastāv iespēja noskaidrot iemeslu (vai bērniņš nav bijis ar ģenētiskām novirzēm) –tas gan ir maksas pakalpojums.
Šis ir arī pēdējais laiks domāt par olšūnas iesaldēšanu, ja tomēr sieviete kādu iemeslu dēļ nav vēl gatava laist pasaulē bērniņu. Šajā vecuma posmā olšūnas ļoti strauji noveco, tāpēc pēdīgi saprotot, ka nu ir laiks, ka beidzot esmu gatava, fiziski tas var jau būt neiespējami.
Pēc 50 gadu vecuma
Iespēja palikt stāvoklī dabiskā veidā pēc 47 gadu vecuma ir samērā niecīga, manā 17 gadu darba praksē tāda gadījumā nav bijis. Ja nav pašas sievietes sasaldēta olšūna, tad vienīgā iespēja ir donora olšūna.
Lai gan grūtniecība jau pamatos saistās ar risku, tad šajā vecumā laist pasaulē bērniņu ir ļoti riskants pasākums. Jāapzinās – jo vecāka sieviete paliek, jo riski pieaug.
Jāapzinās, ka jaunībā veiktajiem abortiem visdrīzāk būs sekas, kas parādīsies, kad beidzot būs pieņemts lēmums par bērniņa dzemdēšanu.
Sievietei ir svarīgi apzināties, ka laiks dzemdēt veselu bērniņu ir ierobežots – jo vecāka sieviete, jo riski pieaug.
Pēcdzemdību vizītes
Pēcdzemdību apskate notiek sešas nedēļas pēc dzemdībām, kad tiek arī apspriests kontracepcijas jautājums. Situācijas mēdz būt dažādas, bet ginekoloģiski būtu vēlams 2 gadu atpūtas laiks starp nākamo grūtniecību. Ja pirmā grūtniecība ir ap gadiem 40 un gribas arī otru bērniņu, tad gan ieteiktu negaidīt vairāk par 4-5 mēnešiem. Tikai, uzreiz plānojot otru bērnu, ieteiktu to rūpīgi apsvērt, jo divi bērni viens pēc otra ir milzīgs pārbaudījums pāru attiecībām.
Par kontracepciju runājot – ja pirmos sešus mēnešus bērns tiek barots tikai ar krūti (apmēram 60-90 min. dienā), nav menstruāciju, tad grūtniecības risks ir 2%. Ja vēlas izslēgt arī šos divus procentus, tad jālieto kāds kontracepcijas līdzeklis, kas pieļauj bērna barošanu ar krūti.
Turpmākajā laikā reizi gadā vēlama vizīte pie ginekologa krūts vēža profilaksei, bet reizi trīs gados vēlams veikt dzemdes kakla vēža analīzi. Krūts vēža profilaksei rekomendēju pašizmeklēšanos vismaz reizi mēnesī. Katrai sievietei ir jāiepazīst savas krūtis, jo tā visātrāk iespējams konstatēt izmaiņas. Statistika rāda, ka vislabākie krūts vēža ārstēšanās rezultāti ir pirmajā stadijā un ja tos konstatē pati sieviete.
