Kad bija jāizlemj, kur doties mācīties pēc Jēkabpils valsts ģimnāzijas absolvēšanas, viņa skaidri zināja tikai to, par ko nevēlas kļūt. Vienā jaukā sestdienas rītā nejauši noskatītais televīzijas raidījums jauno meiteni tik ļoti ieinteresēja, ka viņa nolēma savu nākotnes profesiju saistīt ar tolaik samērā jauno profesiju – fizioterapiju. Pēc Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas fakultātes absolvēšanas Liene jau gandrīz nepilnus trīs gadus strādā veselības centrā Medeors. Pašai Lienei vienmēr paticis aktīvs dzīvesveids – skolas laikā spēlējusi gan volejbolu, gan dejojusi tautiskās dejas, bet, strādājot veselības centrā, pēc nedēļā novadītām astoņām grupu vingrošanām, kur pati aktīvi līdzdarbojas, dažkārt apmeklē vēl sporta zāli. „Man ļoti patīk mans darbs, jo vienlaikus ir nemitīga kustība un iespēja cilvēkiem palīdzēt. Gandarījums rodas, ja man uzticas kā speciālistei un rezultāts neizpaliek,” atzīst fizioterapeite Liene Kovči.
Pēdējos gados Latvijā arvien vairāk redzami cilvēki ar dažādu krāsu un izmēru leikoplastiem, vai tas ir kāds modes kliedziens vai tomēr ārstnieciska metode? Kas īsti ir teipošana, kad un kādā veidā drīkst to pielietot, stāsta sertificēta fizioterapeite Liene Kovči.
Teipošanas aizsākumi meklējami pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Korejā, Japānā, tomēr tehnika kā tāda patiesībā ir ļoti sena. Līdz ar strauji pieaugošo teipošanas popularitāti Eiropā šo tehnoloģiju sāka izmantot arī Latvijā. Lai gan Latvijā šī metode īpaši iecienīta tieši pēdējo gadu laikā, to pielieto jau kādus 8-10 gadus.
Teipošana ir samērā populāra un efektīva fizioterapijas metode traumēto muskuļu, locītavu sāpju mazināšanai un likvidēšanai. Ļoti svarīgi ir atcerēties, ka cilvēks pats nevar uzlīmēt teipu, tas nav tik vienkārši kā varbūt no malas izskatās. Obligāti nepieciešama fizioterapeita konsultācija, kuras laikā pacients tiek izmeklēts (tiek ievākta īsa anamnēze, kā arī izvērtēts un notestēts muskuļu, locītavu stāvoklis), pamatojoties uz šiem rezultātiem, speciālists individuāli izvēlas piemērotāko tehniku teipa uzlikšanai. Ja, piemēram, ir saspringums kakla daļas muskuļos, tad teips jāliek muskuļu tonusa mazināšanai, savukārt, ja vāji ir starplāpstiņu muskuļi, tad teipu liek muskuļu aktivizēšanai. Speciālistam, kas liek teipu ir jābūt anatomijas un fizioloģijas zināšanām, jāzina, kur kurš muskulis sākas, kur beidzas, kur tas piestiprināts…
Populārākās ķermeņa daļas ir kakla, muguras lejas daļa (neiroloģiskas sāpes), tas efektīvi tiek pielietots arī traumatoloģijā un ortopēdijā. Ļoti iecienīts sportistu vidū, jo pēc iegūtas traumas -mežģījuma vai sasituma – uzlīmējot teipu, jau pēc pavisam neilga laika var redzēt, ka tūska mazinās, jo notiek limfu drenējošs efekts. Šī metode pielietojama arī grūtniecēm, bet šajā situācijā jābūt ļoti piesardzīgiem, palīdz arī pret menstruālām sāpēm, veicina rētaudu dzīšanu, jo uzlabo asinsriti, pielietojama pat lielu iesnu gadījumā u.c. Arī vecāka gadagājuma cilvēkiem vērts izmēģināt šo metodi, jo tā efektīvi mazina sāpes, bet teipa uzlikšanas izmaksas ir samērā demokrātiskas.
Paralēli ir jārīkojas, lai mazinātu problēmu izraisītāju – jāmeklē iemesls un jāārstē. Visbiežāk ir nepieciešamas fiziskās aktivitātes – vingrošana, ar kuru var nodarboties, ja ir uzlikts teips.
Pats teips ir dažādu krāsu līmlenta, kas veidota no kokvilnas auduma ar hipoalerģisku, veselībai nekaitīgu akrila līmi. Krāsas mēdz būt visdažādākās – zila, rozā, beiša, oranža, melna, dzeltena…, to var izvēlēties pēc emocionālā noskaņojuma vai vajadzības, jo, ja cilvēkam ikdienā jāstrādā birojā, tad visbiežāk netiek izvēlētas košas krāsas. Lai gan jāatzīst, ka arī krāsām ir ārstniecisks efekts – nomierina, dziedina… Katram cilvēkam ieteicams izvēlēties viņam pieņemamāko krāsu, jo ir bijušas situācijas, ka kādas krāsas teips vienkārši nelīp.
Teipa turēšanās ilgums ir ļoti individuāls, bet vidēji tas ir no piecām līdz septiņām dienām. Ar teipu drīkst gan iet dušā, peldēties baseinā, pat pirtī, bet jāatceras, ka tādā gadījumā tā noturība mazināsies. Teipu drīkst likt tikai uz ādas bez apmatojuma, jo pretējā gadījumā tā noturība būs mazāka un noņemšanas process var nebūt pārāk patīkams.
Nenoliedzams ir fakts, ka mazkustīgā dzīvesveida dēļ fizioterapijas speciālisti kļūst arvien pieprasītāki. Padomājiet paši – cilvēks astoņas stundas guļ, tad astoņas sēž… un cik daudz kustas? Nelīdz tas, ja vienreiz nedēļā aizejam uz sporta zāli un pilnībā izsmeļam visus savus spēkus – šāda veida sportošanai drīzāk ir efekts negatīvs kā pozitīvs. Lai saglabātu veselību, ar fiziskajām aktivitātēm ir jānodarbojas pēc iespējas biežāk – labāk mazāku laiciņu, bet katru vai katru otro dienu, tad arī viss būs kārtībā!
Svarīgi atcerēties, ka pats teips neārstē, tas noņem saspringumu, mazina sāpes, bet tas darbojas tikai uzlikšanas periodā.
