Laiku pa laikam nogurumu var izjust ikviens. Taču, ja nogurums jau kļuvis par teju pastāvīgu ikdienas pavadoni, ir jāmeklē iemesls, un veids kā sev palīdzēt.
Mana aptieka farmaceite Inga Puķe stāsta, ka nogurumu var izraisīt daudz un dažādi iemesli. Lai sev palīdzētu, ir svarīgi izvērtēt gan savus ikdienas paradumus un dienas režīmu, gan ēdienkarti, kā arī saprast, kad varam sev palīdzēt paši, bet kad noteikti nepieciešama ārsta vizīte.
Miega trūkums
Būtisks iemesls, kas var rosināt nogurumu, arī koncentrēšanās spēju zudumu dienas laikā, ir nepietiekams miegs. Par optimālo nepieciešamo miega daudzumu uzskata 6–8 stundas. Jārūpējas arī par miega higiēnu – lai telpa, kurā guļam, būtu labi vēdināta, vēsa, fonā visu nakti nebūtu ieslēgts televizors vai dators.
Mazkustīgs dzīvesveids
Nogurumu var rosināt arī nepietiekamas fiziskas aktivitātes. Noteikti nav jādodas uz sporta zāli vai jāsāk skriet, pilnīgi pietiks, ja ik dienu tiks ieplānota kāda garāka pastaiga svaigā gaisā, mierīgs izbrauciens ar velosipēdu, pelde siltā vasaras vakarā. “Saprotams, ka tiem cilvēkiem, kuri visu dienu strādā ārā vai fizisku darbu, pēc darba negribas vairs neko darīt. Tomēr papildu fiziskās aktivitātes pēc darba mierīgā gaisotnē mazinās nogurumu,” iesaka farmaceite.
Ūdens pudeli vienmēr līdzi
Pieaugušam cilvēkam dienā būtu jāuzņem 1,5–2 litri šķidruma. Vislabāk ūdeni, nevis saldinātus dzērienus vai pienu. Svarīgi padzerties regulāri. Nepietiekama šķidruma uzņemšana radīs nogurumu un mazinās koncentrēšanās spējas.
Kafija nav veids, kā nodrošināt organismu ar šķidrumu, turklāt pārmērīga kofeīna lietošana (vairāk par 4 tasītēm dienā), var radīt pretēju efektu – nogurumu.
Pārslodze un perfekcionisms
Pārslodze darbā – garas darba stundas, nesamērīgi liels darbu apjoms. Nepagūstot visu paveikt, rodas stress, kas rezultējas kā organisma izsīkums un nogurums. “Arī ļoti vienmuļš, monotons darbs vai arī pretēji – ļoti dinamisks vai riskants darbs, kurā strauji jāpieņem lēmumi, ilgstošā laika posmā var būt iemesls nogurumam,” teic farmaceite un piebilst, ka bieži nogurumu piedzīvo arī perfekcionisti. Labāk censties saplānot gan pilnvērtīgu darba, gan atpūtas laiku.
Neveselīgs uzturs
Ar uzturu varam nodrošināt organismam nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas. Ja trūkst enerģijas un māc nogurums, ir vērts pārskatīt ēdienkarti. No tās iespējami vajadzētu izslēgt pusfabrikātus, desas, ar cukuru vai sāli pārsātinātas uzkodas. Tā vietā uzturā iekļaut vairāk sezonālus dārzeņus, augļus un ogas, biežāk ēst zivis nekā gaļu, iekļaut vairāk pilngraudu produktu.
Kad vērsties pie ārsta
Tomēr, ja arī pēc ikdienas paradumu pamainīšanas, nogurums (pat bez fiziskas piepūles) neatkāpjas nedēļām ilgi vai pat ilgāk, var runāt par hronisku nogurumu. Inga Puķe uzsver, ka šādā gadījumā noteikti jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, kas nozīmēs nepieciešamās asins analīzes un veselības pārbaudes. “Hronisks nogurums var liecināt par nopietnām saslimšanām, piemēram, to var izraisīt hormonāli traucējumi, tāpēc jānoskaidro, vai vairogdziedzeris strādā pilnvērtīgi. Arī dažādas vīrusa infekcijas var izraisīt pastiprinātu nogurumu.” Iemesls var būt arī D vitamīna trūkums organismā, kā arī dzelzs deficīts vai anēmija.
Vitamīni un mikroelementi, kas palīdzēs vairot enerģiju
Ja cilvēks ir vesels, kā papildu līdzekli enerģijas vairošanai un organisma stiprināšanai kursa veidā var lietot arī uztura bagātinātājus:
Magnijs B6, B12, B1 – iesaistās kaulu blīvuma veidošanā, veicina kalcija un D vitamīna uzsūkšanos, nodrošina veselīgu muskuļu darbību, mazina trauksmi, spriedzi, stabilizē nervu sistēmu. Palīdzēs pie muskuļu sasprindzinājuma, krampjiem, ja sanācis pārstrādāties dārzā vai plānoti smagāki fiziski darbi. Koenzīms Q 10 – no uzturvielām – taukiem, ogļhidrātiem, olbaltumvielām saņemto enerģiju organismam palīdz pārveidot tādā formā, lai šūnas spētu to izmantot un tajās pilnvērtīgi norisinātos visi svarīgie procesi, organisms spētu pilnvērtīgi strādāt. Mazinās nogurumu, vairos enerģiju, īpaši, ja ikdienā ir fizisks darbs vai cilvēks regulāri sporto. Omega 3 – uzlabo koncentrēšanās spējas, vērtīgs sirds – asinsvadu slimību profilaksei, locītavu veselībai. C vitamīns – stiprina asinsvadus, aizkavē iekaisuma procesus, stiprina imunitāti. Žeņšeņs – piemīt tonizējoša iedarbība, uzlabo asinsriti, audu apgādi ar skābekli un barības vielām.
