Pamazām aptieku plauktos pretsaaukstēšanās līdzekļus nomaina pretalerģijas līdzekļi, pretsāpju līdzekļi dārzā sastrādātām mugurām un locītavām, kā arī, protams, saules aizsargkrēmi. Siltais pavasaris burtiski velk ārā gan jaunos augu stādus no zemes, gan arī mūs pašus no biezajām ziemas drēbēm, lai izbaudītu saules siltumu. Diemžēl farmaceita uzdevums šajā sakarā ir aicināt būt prātīgiem. Saules gaismai ir būtiska loma D vitamīna sintēzē un ir pierādīta ietekme arī uz garastāvokli, bet ultravioletie stari diemžēl var radīt gan apdegumus, gan ilgtermiņā nevēlamus efektus cilvēka ādai, t.sk. ātrāku novecošanos un ādas saslimšanas.
Esam apkopojuši biežāk uzdotos jautājumus, ko saņemam par sauļošanos un uzturēšanos saulē.
Vai sauļošanās krēmu pareiza lietošana traucē D vitamīna veidošanās procesiem?
Jā un nē. Teorētiski tā tas ir, un pētījumos ir pierādīts, ka pedantiska saules krēmu lietošana tiešām būtiski var mazināt D vitamīna veidošanos un līmeni asinīs. Cilvēkiem, kuri spēj vai kuriem ir nepieciešams šādā veidā ādu pasargāt, tiek ieteikts D vitamīnu lietot zāļu vai uztura bagātinātāju veidā, jo D vitamīna deficīts noteikti būs.
Praksē būtiska ietekme uz D vitamīnu pagaidām nav apstiprinājusies – iespējams, tas saistīts ar to, ka reti kuram izdodas saules aizsargkrēmu lietot un atjaunot tik precīzi un rekomendācijām atbilstošā daudzumā.
Vai lielāks SPF ir labāks SPF?
SPF jeb saules aizsardzības faktors galvenokārt norāda, cik ilgi aizsargkrēms var palīdzēt aizsargāt ādu pret apsārtuma veidošanos UVB un UVA2 ietekmē, salīdzinot ar neaizsargātu ādu. Tas nozīmē, ka, piemēram, ar SPF 30 aizsargāta āda no UV starojuma tiek pasargāta aptuveni 30 reizes ilgāk nekā āda bez šādas aizsardzības. Taču speciālisti atgādina:
- SPF skaitlis ir svarīgs, bet vēl svarīgāk ir krēmu ne tikai iegādāties, bet arī regulāri lietot un atjaunot dienas laikā;
- augstāks SPF nenozīmē, ka to var lietot retāk – atkārtota krēma uzklāšana ir būtiska, it īpaši pēc svīšanas vai peldēšanās.
Vai zāļu lietošana var pastiprināt saules ietekmi uz ādu?
Lielākā daļa medikamentu ādas reakciju uz sauli būtiski ietekmēt nevar. Bet ir medikamenti, kuri var izraisīt savdabīgas reakcijas pacientiem ar jutīgāku ādu, ko paredzēt būs grūti vai pat neiespējami. Atsevišķiem medikamentiem šāda ietekme ir pārliecinoša. Profesionālajā literatūrā visbiežāk tiek minēti doksiciklīns (antibakteriāls līdzeklis, ko nereti ārsti nozīmē arī pie ērču pārnēsātās Laimas slimības u.c infekcijām), amiodarons (kardioloģisks līdzeklis, ko izmanto pie atsevišķiem aritmiju veidiem), retinoīdi (visbiežāk pretaknes terapijā izmantots līdzeklis). Tiek minēti arī vairāki pretsāpju, pretdiabēta u.c. medikamenti. Šādā gadījumā ādas apdegums parādās pāris minūšu līdz stundu laikā pēc saules iedarbības un ir tikai ādas rajonos, kas bija tikuši saulē. Tas izpaužas kā izteikts saules apdegums.
Šādos gadījumos diemžēl ne vienmēr pietiekami ir profilaktiski lietot saules aizsargkrēmu – visticamāk būs īpaši jāpiedomā pie apģērba un uzturēšanās iekštelpās vismaz terapijas laikā.
Vai tiešām atrašanās saules gaismā ārstē depresiju?
Lai gan šāds apgalvojums noteikti ir pārspīlēts, savs patiesības grauds tajā ir. Ir pierādīts, ka serotonīna līmeņa pieaugums ir saistīts ar to, ka dienas kļūst garākas un gaisma saglabājas ilgāk. Serotonīns tiek saukts par “laimes hormonu”, un samazināts tā līmenis var nozīmēt sliktāku garastāvokli, miega traucējumus un pasliktinātas kognitīvās spējas. Ja ir iespēja atrasties saules gaismā droši, noteikti to izmantojiet.
Esam izturējuši gada tumšo sezonu un varam vairs neuzmanīties no krītošām lāstekām vai slidenām ietvēm, bet atkal jāpielāgojas jau citām iespējamām problēmām. Maijā UV indeksa rādītāji, visticamāk, pat apmākušās dienās pārsniegs ādai par relatīvi draudzīgu uzskatīto skaitli “2”. Tas savukārt norādīs uz nepieciešamību lietot saules aizsargkrēmus ar pietiekošu SPF. Neaizmirstiet, ka apdegt var ne tikai mugura, sprands un seja, bet arī ausu aizmugures un pēdas sandalēs.
