Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas klīnikas psihiatrs, psihoterapeits Artūrs Utināns bērnībā par ārstu kļūt nedomāja. Tobrīd bijušas daudz dažādas idejas – biologs, ornitologs, vēsturnieks, bet viena no pēdējām – jurists. Armijas laiks tika pavadīts, strādājot medpunktā, tur arī radās interese par medicīnu. Studējot Latvijas Medicīnas akadēmijā, pirmā doma bija specializēties ķirurģijā. Ļoti interesanta viņam šķita neiroķirurģija, bet nebija pārliecības, vai ir gana pacietīgs šai profesijai. Tā kā interesēja cilvēku smadzeņu darbība, tad psihiatriju saskatīja kā kompromisu un paralēli apguva psihoterapiju.
„Mums ir iemaņas kā cīnīties ar stresu un negatīvām emocijām, kā speciālists arī pats esmu izgājis psihoterapiju, vajadzības gadījumā zināšanas pielietoju savu problēmu risināšanai. Bez tam cenšos pārvarēt slinkumu un sportoju, kas vienlaikus arī ir pretsresa terapija. Pats svarīgākais, ka man patīk sava profesija. Ikviens darbs ir grūts, bet jautājums, vai tas patīk vai nē. Ja patīk, tā ir pretstresa situācija, ja nepatīk – izdegšanas sindroms,” tā par savu darbu saka dakteris Utināns.
Gadu mija ir laiks, kad gribam ko mainīt savā dzīvē. Tas daudziem ir kā atskaites punkts, lai atbrīvotos no kādas atkarības, kas nomocījusi jau pārāk ilgu laiku. Vai, lai atmestu smēķēšanu, alkohola lietošanu, pārmērīgu ēšanu vai atbrīvotos no kādas citas atkarības pietiek ar apņemšanos, jautājam Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas klīnikas psihiatram, psihoterapeitam Artūram Utinānam.
Viennozīmīgi var apgalvot, ka gadu mija ir viens no laika periodiem, kad cilvēkiem vēlme atbrīvoties no atkarībām palielinās. Iemesli ir vairāki. Pirmkārt, cilvēku tendence domāt simbolos un maģiskajos skaitļos, otrkārt, saistība ar reliģiozitāti un reliģijas rituāliem. Jau kopš aizvēsturiskiem laikiem dažādi reliģiskie rituāli ir vērsti uz dzīves stila maiņām. Piemēram, bērna dzimšana ir pasākumu komplekss, kurā agrāk piedalījās visa cilts, tagad – plašā radu saime. Kaut vai pusaudža pāriešana pieaugušo lomā – rituāli vērsti uz to, ka jaunajam vīrietim tiek būtiski palielināta atbildība. Reliģiozais kāzu rituāls – kārtējā dzīves maiņa, kur jaunietim pilnībā jāatbrīvojas no vecāku aizbildniecības un jāuzņemas atbildība par savu dzīvi, partneri, pēcnācējiem. Tad ir tādi rituāli kā skolu, augstskolu beigšana līdz pat bēru rituāliem, kur gan vairs dzīve mainās tikai palicējiem. Daudzi no rituāliem tiek veikti simboliskos datumos, kā, piemēram, saulgrieži. Tāpēc cilvēkiem ir iekšēja vēlme izmaiņas dzīvē piesaistīt kādam konkrētam datumam. Vai tas ir efektīvi?
Jāatzīst, ka gan alkoholisms, gan smēķēšana, gan pārēšanās ir nopietnas problēmas sabiedrībai un daudzi mēģina atbrīvoties no šīs atkarības, bet vai tas viņiem izdodas? Protams, var teikt, ka pie psihoterapeitiem nonāk tie, kuriem neizdodas. Otrkārt, cilvēkam, kas patiesi vēlas mainīt savu dzīvi, nav jāgaida kāds speciāls datums. Vienā dienā viņš saprot, ka atkarība ļoti ietekmē viņa dzīves kvalitāti vai pat kļūst par nopietnu draudu veselībai, un atbrīvojas no šī netikuma. Atlikšana uz kaut kādu simbolisku datumu nedarbojas tāpēc, ka tam neseko rituāli, kurā piedalās visa cilts vai, vismaz, ģimene.
Nepietiek tikai ar domu – tagad es mazāk ēdīšu, skaitīšu kalorijas, lai atbrīvotos no liekā svara. Ir nepieciešamas iemaņas – kā tieši es to darīšu. Jāzina, kā rīkoties neskaitāmās situācijās, kā, piemēram, ko darīšu, ja, aizejot ciemos, man piedāvās garšīgu torti? Kas mājās gatavo ēst – es pats, mana sieva vai mamma? Kā rīkošos, ja dakteris ieteiks mainīt ēšanas paradumus, bet pārējie ģimenes locekļi atteiksies tos pieņemt. Situācijas, kuras veicinās pārtraukt cīņu ar atkarību, būs ne mazums.
Īstenot apņemšanos neizdodas, jo cilvēkam ir veselīgo iemaņu deficīts un viņš nezina, kā to darīt. Ja ir bijusi atkarība, tad smadzenēs jau attīstījušās sinoptiskās saites, kā arī ļoti daudz jūtīgu receptoru spiež izvēlēties baudu. Šajā situācijā ļoti svarīgi apņemties – atsakos no īstermiņa baudas, lai iegūtu kaut ko ilgtermiņā –kaut vai veselību. Iepriekš minētais attiecas arī uz atkarību no alkohola vai narkotikām, tikai šajās situācijās papildus jādomā, kā pārvarēt abstinences sindromu. Lai cīnītos ar alkohola atkarību, ļoti svarīgi, ka cilvēks pats apzinās un atzīst šo problēmu, lai gan prakse rāda, ka, atrodoties pat otrajā alkoholisma stadijā, daudzi to neatzīst. Cilvēkam ir sajūta, ka viņam ir brīvā griba un ka varēs no šīs atkarības atbrīvoties, līdz ko sagribēs. Lieko svaru apzināties ir vieglāk, jo atliek paskatīties spogulī. Alkohola atkarībai tādu kritēriju nav. Arī smēķētāji pārsvarā saprot, ka tas nav veselīgi un ka ir atkarīgi. Ja cilvēks tomēr saprot, ka dzer par daudz un grib no tā atteikties – kā viņš to izdarīs? Papildus dažādu ikdienas situāciju risināšanai, kuras tieši vai netieši veicinās atsākt kaitīgos ieradumus, būs jāpārvar abstinences sindroms. Pārtraucot dzert vai smēķēt, rodas dažādas fizioloģiskas sajūtas – aizkaitināmība, koncentrēšanās problēmas, miega problēmas u.c. Vieglākais, kā no tām atbrīvoties – atsākt lietot pārtraukto.
Bez jau iepriekšminētā jābūt gatavam, ka psihiskajai atkarībai no alkohola, smēķēšanas, kafijas vai pārēšanās ir raksturīgas uzmācīgās domas. Cilvēku smadzeņu dators veido indivīdu par ierašu vergu, kad zemapziņa pastāvīgi kārdina ar šo domu palīdzību – iedzer, iedzer, tikai vienu glāzīti… Kaut reizi pakļaujoties šīm domām, rodas vilšanās sajūta un cilvēks visbiežāk beidz cīnīties. Tāpēc nākamais jautājums ir – kā tiksiet galā ar uzmācīgajām domām?
Lai atbrīvotos no kādas atkarības, ir jābūt gatavam cīnīties ar veselu problēmu kopumu, tāpēc pateikt, ka es to vairs nedarīšu no konkrēta datuma, visdrīzāk nepietiek. Ir jābūt plānam, kā tikt galā ar grūtībām, kuras sekos, kā arī, ko darīsiet atkarības vietā, ar ko tās aizstāsiet – ar veselību veicinošām atkarībām vai jaunām ierašām? Jo sinoptiskās saites smadzenēs ir kā ieslidināti celiņi, jaunā ieraža – jāieslidina citi celiņi. Ja vecās sinoptiskās saites netiek izmantotas, tās pamazām aizmirstas, bet pilnībā tomēr neizzūd – palikdamas zemapziņā darbojas kā kārdinājums uz visu mūžu. Tas sevī ietver veselu rindu uzvedības izmaiņu, kuras jāievēro, lai izvairītos no kārdinājuma. Saskaroties ar stresa situācijām, psihotraumām, itin bieži cilvēks atgriežas pie vecā ieraduma.
Kā cīnīties ar atkarībām, lai tās uzvarētu, lasiet nākamā Mana Veselība numurā.
