Galvassāpes var radīt ikdienas paradumi – ievērotais diennakts ritms, uzturs, fizisko aktivitāšu daudzums, psihoemocionālā veselība u.c., gan arī tas var būt iedzimtības vai anatomisku ķermeņa īpatnību jautājums, piemēram, iedzimtas kakla skriemeļu problēmas, šauri asinsvadi u.c.
Sievietes ar galvassāpju problēmu saskaras biežāk nekā vīrieši hormonālo un fizioloģisku īpatnību dēļ, turklāt sievietēm daudz biežāk tiek konstatēts dzelzs trūkums un anēmija, kas ir izplatīti cēloņi regulārām galvassāpēm. Vairākumā gadījumu galvassāpju iemeslus palīdz noskaidrot pacienta asins aina un ikdienas režīma, paradumu analīze, kā arī neiroloģiskie izmeklējumi.
Stress, vitamīnu trūkums un liels kofeīna patēriņš
Biežs galvassāpju vaininieks ir sievišķais hormons estrogēns. Šī iemesla dēļ sāpes var būt īsi pirms menstruāciju sākšanās hormonālo izmaiņu dēļ. Regulāras galvassāpes var veicināt, piemēram, hormonālās kontracepcijas lietošana vai citi faktori, kas rada hormonālās svārstības, tostarp arī stress un kopējais emocionālais stāvoklis.
Ļoti izplatīts galvassāpju cēlonis sievietēm ir arī dzelzs nepietiekamība vai anēmija. Šādos gadījumos pacientiem iesaka pārdomāt uztura paradumus un, ja nepieciešams, uzņemt dzelzi preparātu veidā.
Galvassāpes var izraisīt arī organismam tik svarīgā D vitamīna trūkums. Latvijas ģeogrāfiskais novietojums nenodrošina pietiekamu saules staru devu, un zems D vitamīna līmenis ir lielākajai daļai iedzīvotāju.
Bieži iemesli sāpošai galvai ir arī asinsspiediena svārstības un pārlieku liels kofeīna patēriņš. Jāatceras, ka pie galvassāpēm var būt vainojams paaugstināts vai pazemināts asinsspiediens, tāpēc arī tam ikdienā jāseko līdzi. Lai neiedzīvotos galvassāpēs, ieteicams arī ierobežot kofeīnu saturošu dzērienu patēriņu.
Regulāras galvassāpes –maiņu darba veicējiem
Galvassāpes nereti ir ikdiena tiem, kas dzīvo pretēji dabiskajam ritmam – dienā guļ un atpūšas, bet naktī strādā. Tāpat arī sakairināts kuņģis mēdz būt galvassāpju iemesls, kā arī neregulāra un neveselīga ēšana. Ir ļoti būtiski ēst regulāri, vienlaikus nepārēsties, izvēlēties sabalansētu ēdienkarti, kā arī retāk mieloties ar kūpinātiem ēdieniem un dažādiem konserviem, jo šajos produktos ir ķīmiskas vielas, kas stimulē galvassāpes.
Ikdienā ievērojot veselīgu dzīvesveidu, jāpiedomā arī pie pietiekama ūdens daudzuma uzņemšanas. Katru dienu ieteicams izdzert vismaz 1,5 l ūdens, jo tā trūkums organismā arī var būt galvassāpju un noguruma iemesls. Turklāt ūdens ir būtisks uzņemot zāles – ja galvassāpju mazināšanai tiek lietotas pretsāpju vai recepšu zāles, svarīgi tām uzdzert vismaz pusglāzi tīra, negāzēta ūdens.
Pretsāpju tabletes šādos gadījumos ir efektīvs un ērts risinājums. Lai gan visiem zināms, ka pārmērīga lietošana var būt kaitīga gremošanas traktam, aknām, nierēm u.c., pareizi lietotas tās tomēr uzskata par salīdzinoši drošām.
Lai apzinātos gan simptomu biežumu, gan kontrolētu zāļu lietošanu, šādiem cilvēkiem tiek ieteikta galvassāpju kalendāra izveidošana.
Īpaši jāuzmanās cilvēkiem, kurus piemeklē migrēnas lēkmes, sasprindzinājuma galvassāpes (biežākā galvassāpju forma) vai citas hroniskas galvassāpes, kas ir par pamatu zāļu lietošanai. Šādos gadījumos ir saprotama vēlme izmantot pretsāpju līdzekli, nereti ignorējot pieļaujamās devas vai lietošanas biežumu. Taču arī šo galvassāpju ārstēšanai tiek ieteikts izvairīties no kombinēto preparātu lietošanas, it īpaši, ja ar galvassāpēm jācīnās bieži. Migrēnas pacientiem svarīgi atcerēties, ka ir arī specifiski pretmigrēnas līdzekļi, kurus nozīmēs ārsts. Galvassāpju kalendāra mērķis ir attēlot informāciju par migrēnas un citu galvassāpju lēkmēm. Šī informācija ir nozīmīga galvassāpju diagnozes precizēšanai. Tā palīdz pārskatīt sāpju ārstēšanā pielietotās zāles, kā arī vēlāk palīdzēs novērtēt nozīmēto ārstēšanu.
Parasti galvassāpju dienasgrāmatā iesakām atzīmēt:
- galvassāpju sākuma datumu un aptuveno laiku,
- galvassāpju ilgumu (stundas, dienas),
- sāpju atrašanās vietu (galvas kreisā puse, pakausis, u.c.),
- galvassāpju stiprumu ballēs no 1 līdz 10 (1 – vājas, bet 10 – neciešami stipras sāpes),
- sāpju iemeslu, ja tāds zināms (alerģijas, vingrinājumi, sarkanvīns utt.),
- pavadošās sūdzības (slikta dūša, nepatika pret skaņu vai gaismu, runas traucējumi u.c.),
- lietotos medikamentus, to daudzumu un to efektu,
- sievietēm – mēnešreizes.
