Ja vēl pirms kāda laika tika uzskatīts, ka D vitamīns ir uzturviela, kas nepieciešama, lai cilvēku pasargātu no rahīta un osteoporozes, tad pēdējā laikā speciālistu uzskati šajā jautājumā ir krasi mainījušie. Pētījumi pierāda, ka D vitamīnam ir nozīmīga loma daudzu hronisku slimību attīstībā, savukārt paši jaunākie atzinumi sliecas apliecināt, ka D vitamīnam ir ievērojama nozīme veiksmīgākai organisma cīņai, saskaroties ar koronavīrusu.
Nepietiekams D vitamīna daudzums organismā veicina autoimūnās un onkoloģiskās saslimšanas, nelabvēlīgi ietekmē psihoemocionālo veselību, kā arī ir ļoti būtisks vispārējai veselībai – īpaši kaulu, zobu un muskuļu uzturēšanai. Tas ne tikai regulē kalcija un fosfāta krājumus organismā un palīdz uzturēt veselīgu imunitāti, bet atzīts arī par potenciāli terapeitisku līdzekli sirds un asinsvadu slimību profilaksē. Lielbritānijā 2017. gadā veikts pētījums pierādīja, ka cilvēki ar pietiekamu D vitamīnu līmeni mazāk slimo ar akūtām respiratorām vīrusa infekcijām, tajā skaitā gripu.
Ar pārtiku un sauli nepietiek
Lai gan D vitamīnu var iegūt ar pārtiku, uzturā lietojot treknas zivis, olu dzeltenumus, sarkano gaļu, aknas, piena produktus u.c, lielākā daļa D vitamīna organismā sintezējas ādā saules staru ietekmē. Tomēr Latvijas apstākļos D vitamīnu ar pārtiku vai sauli uzņemt pietiekamā daudzumā ir samērā grūti. Jo saules stari zemi sasniedz taisnākā leņķī, jo efektīvāka ir D vitamīna veidošanās. Latvija no ekvatora atrodas relatīvi tālu, tās stari krīt slīpi, līdz ar to saulei mūsu platuma grādos nav liela loma D vitamīna sintēzē. Svarīgi ir arī tas, ka saules ietekmē D vitamīns sintezēsies tikai tad, ja netiek lietoti saules aizsargkrēmi, kas, savukārt, ir bīstami ādas veselībai. Arī pārtikā šī vitamīna ir samērā maz, tāpēc cerības to uzņemt pietiekamā daudzumā ir diezgan nelielas.
Katastrofāls D vitamīna trūkums
Ja pasaulē ap 50% iedzīvotāju cieš no D vitamīna deficīta, tad Latvijā šis rādītājs sliecas no 85 līdz pat 90%. D vitamīna koncentrācija ir zemāka cilvēkiem ar aptaukošanos, ar paaugstinātu asinsspiedienu vai diabētu, arī smēķētājiem. Neveselīgs dzīvesveids (mazvērtīgs uzturs un mazkustīgs dzīvesveids) mazina vitamīna koncentrāciju asinīs, savukārt smēķēšana ietekmē D vitamīna un kalcija regulāciju.
Cik svarīga ir “stipra imunitāte”? 
Jaunākie pētījumi rāda, ka Covid – 19 gadījumā situācija ir neparasta, jo tieši pastiprināta imūnā atbilde ir tā, kas izraisa dažādu audu un orgānu bojājumus. Koronvīruss rada tādu imūnās sistēmas kairinājumu, kas izraisa strauju, spēcīgu un ne vienmēr pareizu atbildi – imūnsistēma sāk “izmēģināt” dažādus variantus, kā cīnīties ar šo vīrusu. Viens no Covid – 19 izraisītajiem imūnsistēmas atbilžu veidiem ir īpaši bīstams – organismā tiek producēts liels daudzums šūnu, kuras ražo proteīnus. Tieši šo šūnu pārmērīgs daudzums asinīs var izraisīt plaušu un citu orgānu sistēmu iekaisumu, kas atsevišķos gadījumos var beigties pat ar letālu iznākumu. Tāpēc būtiska ir nevis “stipra imunitāte”, bet gan pareiza, savlaicīga un samērīga organisma imūnā atbilde.
D vitamīns jāuzņem papildus
Kā viens no būtiskiem faktoriem normālas imūnsistēmas funkcionēšanas nodrošināšanai tiek minēts optimāls D vitamīna daudzums asinīs. Dažādos pētījumos tiek izvirzīts pieņēmums, ka slikti regulēta imūnā atbilde Covid – 19 slimnieku organismā ir tieši saistīta ar D vitamīna deficītu. Tāpēc ikvienam cilvēkam ar pazeminātu D vitamīnu līmeni (pietiekams 30-70 ng/ml), papildus jālieto D vitamīns, lai uzlabotu sava organisma iespēju cīnīties saskaroties ar koronvīrusu un citiem vīrusiem.
