Antihistamīni ir sen zināma un gana plaša medikamentu grupa, kuru visbiežāk izmanto alerģijas simptomu ārstēšanai. Alerģiju var ierosināt ļoti daudz un dažādu produktu vai vielu (putekšņi, putekļu ērcītes, dzīvnieku spalvas u.c.) un tā var izpausties dažādos veidos (iesnas, acu asarošana, nātrene u.c.). Antihistamīni var mazināt alerģijas izpausmes to iedarbības laikā, bet tie nevar alerģiju izārstēt.
Antihistamīnus iedala paaudzēs – vecākās paaudzes antihistamīni būs ar izteiktākām blaknēm. No tiem vēl joprojām populāri ir klemastīns (tavegils) un hloropiramīns (suprastīns). Pie jaunākas paaudzes medikamentiem pieder, piemēram, cetirizīns, loratidīns u.c., kas blakņu ziņā ir drošāki. Lai gan alergologi praksē arvien vairāk izvēlas tieši jaunākās paaudzes antihistamīnus, vēl arvien liela daļa alerģijas pacientu (ap 30%) izmanto vecākās paaudzes medikamentus.
Antihistamīni blakņu ziņā tiek uzskatīti par salīdzinoši drošiem – īpaši jaunāko paaudžu medikamenti, bet ir daži faktori, kas jāņem vērā iegādājoties antihistamīnu. Blaknes spēcīgāk izpaudīsies vecākās paaudzes medikamentiem, bet ievērojami mazāk jaunāko paaudžu medikamentiem:
• sausums mutē – it īpaši, ja tiek lietoti vēl kādi mutes sausumu veicinoši līdzekļi, piemēram, antidepresanti, astmas inhalatori u.c.;
• pacientiem ar plaušu slimībām stāvokli var pasliktināt tas, ka prethistamīna preparātu ietekmē krēpas kļūst biezākas un grūtāk atklepojamas, kas var veicināt bronhospazmu attīstību. lai krēpas sašķidrinātu, jāpalielina uzņemtā šķidruma daudzums;
• slikta dūša un gremošanas traucējumi. lai no tiem izvairītos svarīgi ir medikamentam uzdzert pēc iespējas lielāku ūdens daudzumu;
• miegainība – šī iemesla dēļ laba ideja būtu antihistamīnu lietot pirms gulētiešanas, samazinās arī reakcijas ātrums, tāpēc tos nav ieteicams lietot, vadot transportlīdzekli.
• bērniem, vecākiem cilvēkiem antihistamīni var izraisīt pretēju efektu, tie var iedarboties stimulējoši. Šādā gadījumā problēmas sagādās bezmiegs, nomākts garastāvoklis, apjukums.
Ir situācijas, kad iespēju robežās jāmazina vai jāizvairās no antihistamīnu lietošanas. Pirms šo medikamentu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, ja:
• palielināta prostata;
• sirds un asinsvadu slimības, t.sk. paaugstināts asinsspiediens;
• vairogdziedzera saslimšanas;
• nieru un aknu saslimšanas;
• urīnpūšļa nosprostojums;
• glaukoma;
• esat stāvoklī vai barojat bērnu ar krūti;
• lietojiet kādus citus medikamentus, jo antihistamīni var mijiedarboties ar citu medikamentu grupām.
Antihistamīnus ieteicams lietot pirms saskares ar alerģijas ierosinātāju (piem., pirms došanās uz vietu, kur mitinās dzīvnieki, no rīta pirms saskares ar putekšņiem utt.).
Jaunākos antihistamīna līdzekļus var un nereti pat vajag lietot ilgstoši. Piemēram, alerģisku iesnu gadījumā, lai iegūtu maksimālu efektu, antihistamīnu iesaka lietot regulāri vismaz 4 nedēļas. Ir pierādīts, ka pie tiem pieradums nerodas. Tāpat nerodas pieradums pie medikamentu blaknēm – ietekme uz centrālo nervu sistēmu būs tik pat izteikta kā, uzsākot lietošanu.
Antihistamīnu lietošana alerģisku iesnu gadījumā efektīvi mazina niezi, ūdeņainus izdalījumus un šķaudīšanu, bet aizlikta deguna gadījumā tie ir gandrīz neefektīvi. Šinī situācijā efektīvāki būs citas medikamentu grupu medikamenti.
Ir dati, kas pierāda, ka studentiem ar alerģisku iesnu simptomiem eksāmena dienā rezultāti var kristies par 40%. Vecākās paaudzes antihistamīna lietošana alerģijas simptomu mazināšanai rezultātu samazina vēl vairāk – līdz pat 70%. Tas saistāms ar antihistamīnu blaknēm – miegainību, ietekmi uz koncentrēšanās spēju, nogurdināmību. Šajos gadījumos ieteicams lietot jaunākās paaudzes antihistamīnus.
