Pievēršot sabiedrības uzmanību sirds veselībai un to ietekmējošo sirds un asinsvadu slimību riska faktoru izplatībai – augstam asinsspiedienam, neveselīgiem uztura paradumiem un mazkustīgam dzīvesveidam, Veselības ministrija 2013. gadu pasludināja par Sirds veselības gadu. Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs, profesors Andrejs Ērglis skaidro šīs akcijas nepieciešamību, kas tiek plānots un kādus rezultātus varam gaidīt.
Kāpēc tieši šis gads ir pasludināts par Sirds veselības gadu un ko vēlaties ar to sasniegt?
Vispareizāk būtu, ja mēs visu laiku domātu par savas sirds veselību, jo Latvijā mirstība un saslimstība ar sirds un asinsvadu slimībām ir samērā augsta. Mums nav ievērojama mirstība no infekciju slimībām un traumām, jo esam pietiekami attīstīta valsts, toties mums ir jācenšas ievērojami samazināt priekšlaicīga infarkta un insulta invaliditātes un nāves gadījumu skaitu. Tāpēc Latvijas Kardiologu biedrībai un Veselības ministrijai ir izdevies izveidot vērienīgu Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas plānu, kura īstenošanas aizsākšanai šis gads ir pasludināts par Sirds veselības gadu. Programma aptvers visu sabiedrību – sākot ar bērniņiem mātes miesās līdz cilvēkiem cienījamos gados.
Ko paredz šī programma?
Tajā ir daudz sadaļu, bet būtiskākās ir cilvēku izglītošana, primārā profilakse un skrīnings. Reizi piecos gados cilvēkam tiks veikts skrīnings, lai spētu paredzēt riskus saslimstībai ar sirds asinsvadu slimībām, infarktu un insultu nākamajiem desmit gadiem. Programmā ir paredzēts uzlabot pieejamību, sākot no diagnostikas un ārstēšanas līdz pat operācijām un sirds transplantācijai, kā arī sekundārās profilakses pieejamību jau ārstēšanās procesā.
Šai programmai tiek piesaistīti arī citu medicīnas nozaru speciālisti, jo bieži vien sirds slimības ir saistītas arī ar citām slimībām. Jāsaprot, ka gada laikā netiks iegūti ievērojami rezultāti, bet pēc pieciem desmit gadiem vajadzētu sasniegt Francijas un Vidusjūras valstu līmeni, kur mirstība un saslimstība ir krietni zemāka. Svarīgākais, īstenojot šo programmu, ir iegūt demogrāfijas pieaugumu un palielināt cilvēku vidējo dzīves garumu par 10 – 20 gadiem.
Kādas ir izplatītākās kļūdas, ko pieļauj Latvijas iedzīvotāji attiecībā uz sirds veselību?
Pārmērīgā ēšana un mazkustīgums, kā arī slēptā sāls lietošana uzturā. Pēc iespējas vairāk jāēd mājās gatavots ēdiens, jo tad paši varam kontrolēt sāls daudzumu. Latvijā vidēji lieto no 8 līdz 10 gramiem sāls dienā, bet cilvēkam ir nepieciešami 1 līdz 2 gramiem. To ļoti veiksmīgi var aizstāt ar garšvielām.
Tomēr jāatzīst, ka Latvijas iedzīvotāji par sirds veselību rūpējas aizvien vairāk – vairāk domā par veselīgu dzīvesveidu, sporto, iesaista sporta aktivitātēs savus bērnus. Jācenšas pēc iespējas mazāk uzturā lietot dzīvnieku taukus, gaļa jāēd ne vairāk kā trīs reizes nedēļā, vairāk jāēd zivis. Ļoti būtiski sirds veselību ietekmē smēķēšana. Par šiem jautājumiem jāatgādina vēl un vēl, tad arī situācija uzlabosies.
Kādus profilaktiskos pasākumus Jūs iesakiet iedzīvotājiem?
Ir daudz sirds slimību riska faktoru, kas ietekmē sirds veselību, turklāt daudzus no tiem iespējams novērst, izmainot dzīvesveidu vai arī ievērojot kardiologa ieteikumus:
Pirmkārt, smēķēt – kategoriski aizliegts!!!
Mēriet asinsspiedienu – tam jebkurā vecumā jābūt 120/80 mmHg!
Mēriet pulsu – miera stāvoklī tam nevajadzētu pārsniegt 60 sitienus minūtē.
Ziniet savu holesterīna skaitli – tam jābūt ne augstākam kā 5 mmol/l.
Fiziskas aktivitātes, ar to saprotot nūjošanu, skriešanu, braukšanu ar velosipēdu, slēpošanu vai ko līdzvērtīgu, – vismaz 30 minūtes dienā!
Izvēlieties sabalansētu ēdienkarti un ēdiet mazāk!
Uzņemiet vismaz 2 l šķidruma dienā!
Smaidiet biežāk un atpūtieties vairāk!
Pārbaudiet savu sirds veselību regulāri – jautājiet padomu ģimenes ārstam vai kardiologam.
