Lai mūsu organisms būtu vesels, tas cenšas veidot piemērotu vidi tādiem mikroorganismiem, kas tam ir vēlami un var palīdzēt veikt pat organismam noderīgas funkcijas (piemēram, veidot vitamīnus vai sagremot atsevišķas barības vielas u.c.). Savukārt, lai pretotos infekcijām u.c. slimībām, nevēlamo mikroorganismu pārmērīga klātbūtne ir pēc iespējas jāmazina.
Disbioze – tikai gremošanas problēma vai kaut kas vairāk?
Disbioze jeb disbakterioze nozīmēs, ka vai nu vēlamie mikroorganismi ir kļuvuši par maz, nevēlamie par daudz, vai ir izjaukta savstarpējā šo organismu attiecība. Disbiozes rezultātā mazināsies organisma spēja pretoties dažādām infekcijām, var pastiprināties iekaisuma procesi. Ne velti disbioze tiek saistīta arī ar iekaisīgām zarnu slimībām, cukura diabētu un pat onkoloģiskām saslimšanām.
Disbioze – vai tas attiecas tikai uz zarnu traktu?
Visbiežāk, runājot par disbiozi, tiek pieminēti dažādi gremošanas traucējumi – caureja, vēdera uzpūšanās vai slikta dūša. Taču tas noteikti nav stāsts tikai par gremošanas traucējumiem.
- Disbioze ietekmē arī mutes veselību – uzskata, ka zobu bojāšanās, iekaisušas smaganas un to asiņošana ir viena no pirmajām disbiozes pazīmēm.
- Tipiska disbiozes pazīme ir uroģenitālās infekcijas, kas var izpausties kā sāpīga urinācija, izdalījumi, izsitumi vai nieze.
- Var būt ietekmēta arī ādas mikroflora. Ir pierādīta disbiozes saistība ar atopiskā dermatīta, psoriāzes un aknes attīstību.
- Mikrofloras precīza saistība ar dažādu slimību izcelsmi šobrīd aktīvi nodarbina zinātnieku prātus. Uzskata, ka tā ir saistāma ar depresijas, imunitātes izmaiņu un dažādu kardioloģisko un hormonālu slimību attīstību.
Vai zāļu lietošana var radīt disbiozi?
Jā, ir tādas zāles, kas izraisa disbiozi. Tāpēc disbiozes risks ir vēl viens iemesls, kāpēc pret zāļu lietošanu nedrīkst izturēties vieglprātīgi.
Antibakteriālie līdzekļi rada izmaiņas mikroflorā – tas ir šo zāļu uzdevums. Diemžēl iznīcinot nevēlamos mikrofloras iemītniekus, cieš arī normālā mikroflora. Ir pierādīts, ka pēc antibakteriālo līdzekļu lietošanas, izmaiņas mikroflorā var saglabāties pat 1-2 gadus. Mikroflora mutes dobumā savukārt atgriežas pie normāla stāvokļa ātrāk – pāris mēnešu laikā.
Kā izrādās šāda ietekme var būt arī citām bieži lietotām zālēm, piemēram, protonu sūkņa inhibitoriem (omeprazols, pantoprazols u.c.) gadījumā, ja tos lieto ilgstoši. Parasti tos lieto kuņģa skābes mazināšanai un dedzināšanas sajūtas novēršanai. Īslaicīgai lietošanai tie pieejami bez receptes, bet ilgstošu lietošanu jāsaskaņo ar ārstu.
Līdzīga iedarbība novērota arī, lietojot pretsāpju līdzekļus, opioīdus u.c. Pastāv statistika, ka aptuveni ceturtdaļa reģistrēto zāļu var ietekmēt cilvēka mikrofloru.
Vai disbiozi var radīt arī kādi produkti vai paradumi?
Uzskata, ka kopumā cilvēka organisms ir ļoti izturīgs un ir gatavs pielāgoties mainīgai videi un uzturam, bet vairāku ietekmējošu faktoru kopums gan var radīt jau vērā ņemamas izmaiņas. Šāda iedarbība novērota, ja pastiprināti lietoti fosforu saturoši produkti (spināti, borkoļi, zirņi u.c.). Tāpat šāda iedarbība raksturīga pastiprinātai olbaltumvielu uzņemšanai, bet jo īpaši saldiem, pārstrādātiem, cukuru daudz saturošiem produktiem.
Jāņem vērā, ka pierādīta arī stresa nevēlamā ietekme uz mūsu mikrofloru.
Kā novērst? Kā ārstēt?
Vistiešākā veidā šo problēmu varētu risināt iekļaujot uzturā, piemēram, skābpiena produktus vai probiotisko preparātu lietošanu. Speciālisti palīdzēs izvēlēties tos, kas precīzāk atbilst jūsu situācijai. Šeit gan jāņem vērā, ka visticamāk no sākuma būs jānovērš jau radušās sekas – ja attīstījusies zarnu infekcija – tā ir jānovērš ar atbilstošu terapiju, ja izveidojušies zobu bojājumi – zobārsts.
Runājot par cilvēka mikrofloru – vislabākā ārstēšana ir laicīga profilakse, ar to domājot gan uztura, gan dzīvesveida nosacījumus, gan zāļu lietošanu atbilstoši speciālistu rekomendācijām.
Vai disbiozi var novērst un izārstēt? Jā, var! Turklāt bieži vien ir nepieciešamas pietiekoši vienkāršas izmaiņas uzturā vai dzīvesveidā, lai to izdarītu.
