Ārsta palīga, brūču aprūpes speciālista Rolanda Kristovska dzimtā pilsēta ir Aizpute. Tā kā viņa vecmāmiņa strādāja Aizputes slimnīcā, tad Rolands slimnīcas vidi pārzina jau kopš 6 gadu vecuma. “Pēc skolas gāju pie vecmāmiņas uz darbu, kamēr gaidīju viņu, varēju spēlēties ar špricēm, sistēmām un sēdēt galvenā ārsta kabinetā. Tomēr dēļ hlora smakas un ciešanām pacientu sejās tad man slimnīcas vide neiepatikās,” atzīsts Rolands. Kad jaunietim bija jāizvēlas nākotnes profesija, tēva brālis ieteica izvēlēties medicīnu, jo tā ir cienījama un ļoti vajadzīga profesija. “Savas darba gaitas medicīnā sāku Latvijas plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrā, kur nostrādāju 15 gadus. Paralēli uzsāku darbu Brūču klīnikā, kas specializējās tieši izgulējumu ārstēšanā,” stāsta brūču aprūpes speciālists Rolands Kristovskis.
Viena no nozīmīgākajām problēmām ilgstoši gulošam slimniekam gan mājas, gan slimnīcās, gan sociālās aprūpes iestādēs ir izgulējumi. Kas ir izgulējumi, kā tos ārstēt un kā nepieļaut to rašanos, konsultē ārsta palīgs, brūču aprūpes speciālists Rolands Kristovskis.
Izgulējums ir spiediena, berzes vai bīdes rezultātā radies lokāls ādas un dziļāko audu bojājums. Pēc Izgulējumu profilakses un ārstēšanas vadlīnijās minētajiem datiem (2010. g.), līdz pat 60% pacientu, kuri tiek hospitalizēti, pastāv risks veidoties izgulējumiem. Izgulējumi izveidojas 2,5 līdz 4 % no visiem hospitalizētajiem pacientiem.
Riska faktori
Izgulējuma rašanos veicina slīde, bīde, berze, ilgstošs spiediens. Piemēram, cilvēks guļ uz muguras nekustīgi vairākas stundas un nespēj bez palīdzības pakustēties, pagriezties, vai arī ja kāda no ķermeņa daļām nav jutīga.
Vietas, kur izgulējumi rodas visbiežāk
Mērķauditorija
- Cilvēki ar ilgstošu gultas režīmu, īpaši slimnīcās un sociālās aprūpes iestādēs.
- Cilvēki ar kustību traucējumiem, kas spēj daļēji vai nespēj nemaz veikt pašaprūpi un pilnībā atkarīgi no līdzcilvēku vai medicīnas personāla palīdzības. Šis attiecināms arī uz gados jauniem pacientiem ar neiroloģiskiem bojājumiem.
- Gados vecāki cilvēki – pacientiem virs 70 gadiem izgulējumi veidojas divreiz biežāk.
Kas palielina izgulējumu veidošanās risku
Nemainot ķermeņa stāvokli, audiem, ko saspiež ķermeņa svars, samazinās asins apgāde, un tie pakāpeniski atmirst. Reizēm pietiek jau ar 2 stundām, lai izveidotos izgulējums. Izgulējumu rašanās risku iespējams izvērtēt pēc Braden skalas. Pacients tiek novērtēts pēc sešiem kritērijiem – sensorā funkcija, ādas mitrums, pacienta aktivitāte, mobilitāte, uztura uzņemšana, pakļautība berzes un bīdes iedarbei. Par katru kritēriju pacients saņem 1 – 4 punktus, jo mazāks punktu skaits, jo lielāks risks. Visiem pacientiem, kas pēc Braden skalas novērtēti ar 15 punktiem un mazāk, jāievēro izgulējumu profilakses principi.
Neārstētu izgulējumu sekas
Dziļi, laicīgi neārstēti izgulējumi var izraisīt asins saindēšanos (sepsi), kas var būt arī ar letālu iznākumu.
Ārstēšanas pamatprincipi
Izgulējumu ārstēšana ir atkarīga no izgulējuma pakāpes. Pamatuzdevums ir mazināt riskus, lai izgulējumu pakāpe nepadziļinātos un nerastos jauni izgulējumi. Izvērtējot pacienta kopējo veselības stāvokli, tiek lemts par maksimāli efektīvākās pārsiešanas metodes pielietošanu un/vai ķirurģiskas ārstēšanas metodi.
Rīcības soļi izgulējumu novēršanai
Guļošiem pacientiem:
- Pozīcijas maiņa ik pa divām stundām;
- Grozot nekustīgu cilvēku, var izmantot ne tikai pozīcijas uz muguras, sāniem vai vēdera, kas ir 90 grādu leņķi, bet arī puspozīcijas 30 grādu leņķus, par atbalstu izmantojot spilvenus vai speciālus paliktņus;
- Lietot spilvenus vai polsterus, lai novērstu spiedienu uz kaulu izciļņiem potīšu un ceļu rajonos, kā arī lai atslogotu to savstarpēju spiedienu, piemēram, ieliekot spilvenu starp ceļiem;
- Lietot spilvenus zem apakšstilbiem, lai novērstu spiedienu zem papēžiem, virsmu zem papēžiem atstājot brīvu;
- Sēdus pozīcijā galvgalis gultai drīkst būt pacelts ne augstāk kā 30 grādu leņķī, pretējā gadījumā pacients slīdēs.
Pacientiem ratiņkrēslā:
- Īsa piecelšana no sēdekļa ik 15 minūtes;
- Pozas maiņa ik stundu;
- Ik pa laikam pamainīt atzveltnes slīpumu, tas mainīs spiediena punktus;
- Lietot spiedienu mazinošas sēdvirsmas.
Visiem pacientiem:
- Mazgājoties stipri neberzt ādu;
- Nemasēt vietas, kur kauli novietoti tuvu ādai;
- Nepieļaut ādas samirkšanu, regulāri mainīt pamperus;
- Lietot mitrinošus ķermeņa krēmus;
- Nelietot pūderus;
- Uzņemt pilnvērtīgu, olbaltumvielām bagātu uzturu (30-35 kcal uz 1 kg ķermeņa svara diennaktī);
- Pietiekama šķidruma uzņemšana (35-40ml uz 1 kg ķermeņa svara diennaktī);
- Iespēju robežās censties saglabāt esošo kustību apjomu locītavās, vismaz reizi diennaktī veikt kustību apjomu veicinošus vingrinājumus.
Padoms brūču kopšanā
Ārstējot virspusējas izgulējumu brūces mājas apstākļos, var izmantot wet-to-dry (no mitra – sauss) pārsēju metodi, ko rekomendē visiem, kam ir svaigas brūces. Marles salveti samitrina fizioloģiskajā šķīdumā (0,9% nātrija hlorīda šķīdums) un plaukstā stingri nospiež (pārsējam jābūt mitram, nevis slapjam). Plānā kārtā liek uz brūces, fiksē gar malām un ļauj izžūt – četrās līdz astoņās stundās. Pārsējam žūstot, tas pielīp pie brūces, tad nemitrinot to strauji noplēš. Tādējādi tiek noplēsti bojā gājušie audi. Samērā sāpīga procedūra, kas ļoti labi veicina granulāciju – jauno audu veidošanos. Pirms šīs metodes pielietošanas vēlama brūču speciālista konsultācija, lai lemtu par šīs pārsiešanas metodes pielietojuma atbilstību katrā konkrētajā gadījumā.
