Baušķeniece Laura Druviņa, kas teju kā ieguvusi Rīgas 1. Medicīnas koledžas farmaceita asistenta diplomu, uzskata, ka mācīties un realizēt savus sapņus nekad nav par vēlu – vajag tikai darīt, tad viss izdosies.
“Tas noteikti nebija mans bērnības sapnis, pat pusaudzes gados domu, ka varētu kļūt par farmaceiti, nepieļāvu,” godīgi atzīst Mana Aptieka Mūsas aptiekas Bauskā farmaceita asistente Laura Druviņa. Bet dzīve ar mums dažkārt izspēlē dažādus jokus un tā arī notika ar Lauru, kura savu īsto profesiju atrada tad, kad viņai sen vairs nebija divdesmit. Tas tikai vēlreiz pierāda to, ka mācīties un realizēt savas ieceres, lai ko mainītu savā dzīvē, nekad nav par vēlu.
SAJŪTA, KA VILCIENS JAU AIZGĀJIS
“Bija tāds posms, kad netieši par farmācijas profesiju aizdomājos, bet tad bija sajūta, ka mans vilciens šajā jautājumā sen jau aizgājis. Arī studiju uzsākšana Rīgas 1. Medicīnas koledžā vairāk bija tāda nejaušību sakritība, ar kuras rezultātu esmu ļoti priecīga,” atzīst Laura.
PIEDĀVĀJUMS TIEŠI LAIKĀ UN TIEŠI MAN
Savā vairāk nekā 20 darba gadu pieredzē Laura sevi apliecinājusi vairākos arodos, tai skaitā strādājusi arī ārzemēs. Pēdējie desmit darba gadi tika pavadīti loģistikas uzņēmumā, kuram Laura sevi ziedoja pilnībā. Darba grafiks šajā uzņēmumā bija samērā nežēlīgs – nācās strādāt bez brīvdienām un atvaļinājumiem. Bet kā jau jebkurai pārmērībai ir arī sekas, jo pamazām Laura saprata, ka jūtas pārgurusi, ka tā turpināt nevar. “Sapratu, ka man nepieciešams laiks, lai nedaudz atpūstos un saprastu, ko gribu darīt tālāk,” atzīst Laura. Tik mazā pilsētā kā Bauska ir arī savas priekšrocības, jo informācija, ka Laura aizgājusi no darba, bija sasniegusi Mūsas aptiekas personāla dzirdīgās ausis, tāpēc Laurai tika piedāvāts pilnībā mainīt savu profesiju. Iesaistoties projektā, viņai radās iespēja apgūt farmaceita asistenta profesiju. “Uzreiz sapratu, ka tas ir tas, ko man vajag, tāpēc momentāni piekritu. Lai gan jāatzīst, ka patiesībā nezināju, ko tas nozīmē, jo ikdienā saskarsme ar aptieku bija samērā maza. Vienkārši šoreiz uzticējos sajūtām, ka jāpieņem šis izaicinājums, un, kā izrādījās, tas bija tieši laikā un tieši man. Joprojām esmu bezgala pateicīga aptiekas vadībai, kas man deva šo iespēju, kas man uzticējās,” atzīst Laura.
FARMĀCIJA – ĪSTĀ NOZARE
“Viennozīmīgi jāatzīst, ka mācīties vieglāk ir jaunībā, bet to darīt un ko dzīvē mainīt nekad nav par vēlu. Pateicoties iepriekšējam darbam, kur ikdienā bija intensīvs smadzeņu treniņš, atsākt mācīties nebija tik grūti. Tomēr jāatzīst, ka ķīmija bija jāmācās praktiski no jauna, jo 20 gadi bija
darījuši savu, lai gan skolas laikā nekādu problēmu šajā mācību priekšmetā nebija,” atzīst Laura. Mācīšanos un ikdienas dzīves nodrošināšanu atviegloja gan stipendija, gan tas, ka Laura sāka strādāt aptiekā. Protams, tas nebija viegli, jo Laura viena audzina meitu pusaudzes vecumā, bet tā kā viņa ir pieradusi pie intensīvas slodzes, tad ar visu tiek galā. “Jā, slodze jau nav mazāka kā, strādājot iepriekšējā darbā, bet šobrīd jūtos ļoti labi, jo man patīk tas, ko daru. Ir sajūta, ka farmācija ir tā īstā nozare, kur sevi redzu nākotnē. Es nevaru strādāt rutīnas darbu, man nepieciešams ikdienu apgūt ko jaunu, un farmācijā tas jādara nemitīgi. Arī darbs ar cilvēkiem man ļoti patīk, jo ir nepārtraukti pārsteigumi,” smaidot nosaka Laura.
NE MIRKLI NENOŽĒLO
“Ne mirkli nenožēloju šo soli, jo esmu ļoti daudz ko apguvusi. Gandarījumu sagādā tas, ka varu palīdzēt cilvēkiem, varu būt viņiem noderīga. Mazsvarīgs arī nav fakts, ka farmācijas nozarē trūkst darbinieku un pārliecība, ka darbs būs nodrošināts, rada miera sajūtu par nākotni. Ja interesē farmācija, ieteiktu nebaidīties no mācībām, jo patiesībā cilvēks var izdarīt vairāk nekā viņš pats domā. Un tas, ka vairs nav divdesmit gadu, arī nav šķērslis – ja grib, tad var. Domājot par studiju turpināšanu, lai kļūtu par farmaceiti, Laura gan ir nedaudz piesardzīga, lai gan – nekad nesaki, nekad. Viņa atzīst, ka nedaudz ir jāiepauzē, jo par studijām teju būs jāsāk domāt viņas meitai. “Jāpalīdz meitai iegūt izglītība un tad jau laiks rādīs,” nosaka Laura.
SANATORIJA SPĒKU ATGŪŠANAI
Runājot ar Lauru, ir sajūta, ka viņā ievietots enerģijas ģeneratoriņš, nevilšus rodas jautājums, kā viens cilvēks spēj visu izdarīt un paspēt. “Nav jau tā, ka es tikai strādāju vai mācos, man ir arī nodarbes, kas relaksē, dod to enerģiju ikdienas skrējienam.” Lauras lielākais hobijs un vājība ir dārzs, kur viņa gan kartupeļus un burkānus izaudzē, gan atpūšas kopā ar draugiem. Viennozīmīgi tā ir mana sanatorija. Savukārt ziemas tumšie vakari tiek pavadīti Bauskas amatieru teātrī. Bez tam Laurai ļoti svarīgas ir arī fiziskās aktivitātes, tāpēc papildus vingrošanai viņa izmanto darba devēja nodrošināto abonementu jaunajā Bauskas peldbaseinā, lai būtu spēks un enerģija ikdienas straujajam ritumam.