Osteoartrīts ir bieži lietots termins, ja runa ir par sāpēm. Sāpes ir tās, kas liek iepazīt šo saslimšanu tuvāk un meklēt risinājumus, kā ar to sadzīvot, atzīst sertificēta farmaceite Inga Puķe. 
Kas tad ir sāpes?
Dr. V.Hirsta sāpju definīcija – sāpes ir apzināta sajūtu uztvere un viena no cilvēka smadzeņu aktivitātes raksturīgajām pazīmēm, tās ir komplekss daudzu līmeņu aferentu refleksu loks, kas nosaka cilvēka izturēšanos.
Starptautiskā sāpju izpētes Asociācija ir devusi savu definīciju – sāpes ir nepatīkamas sajūtas, kas saistītas ar reālu vai potenciāli iespējamu audu bojājumu. Tās vienmēr ir subjektīvas sajūtas. Akūtas sāpes ir aizsargmehānisms, kas ļauj pasargāt sevi no draudošām briesmām. Tās ir sāpes pēc audu bojājuma, traumas vai ķirurģiskas manipulācijas un ir signāls smadzenēm par audu bojājumu vai kairinošiem stimuliem. Hroniskas sāpes turpinās pēc akūtas slimības ilgāk par fizioloģisko nepieciešamību. Par hroniskām var saukt sāpes, ja tās ilgst vismaz 4-6 nedēļas, bet var turpināties nenoteiktu laiku.
Latvijas Sāpju izpētes biedrības algologs Guntis Iļķēns skaidro, ka sāpes ir biopsihosociāls fenomens: sāpju veidošanas un pastāvēšanas procesā iesaistīts gan cilvēka ķermenis, gan prāts, gan sociālā vide. Sāpes atstāj iespaidu uz visām cilvēka eksistences sfērām.
Osteoartrīts ir biežākā locītavu slimība, apmēram 80-90% cilvēku pēc 65 gadu vecuma var pierādīt osteoartrītu radioloģiski. Osteoartrīts ir hroniska slimība, kad iekaisuma rezultātā notiek locītavu skrimšļa slāņa samazināšanās. Patoloģiskais process sākas locītavas visvairāk noslogotajā vietā, skrimslis kļūst plāns, nelīdzens un saplaisā, locītavas kauls zaudē gludo slīdvirsmu, nereti arī kaula kompaktajā daļā veidojas defekti. Osteoartrīta rezultātā tiek bojāti visi locītavas audi – skrimslis, kaulu virsmas, locītavas kapsula un to pārklājošā plēvīte, saites un muskuļi.
Osteoartrīta klasifikācija:
Primārais osteoartrīts, kad nav iespējams noteikt izraisītāju;
Sekundārais osteoartrīts, kas rodas dažādu slimību ietekmē (reimatoīdais artrīts, podagra, cukura diabēts, traumas, infekcijas utt.).
Osteoartrīta veidošanās iemesli un riski:
Cilvēka vecums – vecākam cilvēkam ir lielāks saslimšanas risks, jo ar gadiem skrimslis atjaunojas arvien lēnāk;
Etniskā piederība – eiropieši vairāk pakļauti riskam saslimt ar osteoartrītu;
Aptaukošanās – pārāk liela slodze uz locītavām;
Traumas un muskuļu vājums – traumatisms bieži vien ir saistīts ar vāju muskulatūru;
Smēķēšana;
Zems kalcija un D vitamīna uzņemtais daudzums;
Vielmaiņas traucējumi, saslimšanas;
Hormonāli traucējumi;
Locītavu mehāniski bojājumi, pārslodze, vienveidīgas kustības;
Profesionāls sports;
Mazkustīgs dzīvesveids – pareiza vielmaiņa skrimslī var notikt tikai kustību laikā;
Dzimums – sievietēm lielāks risks saslimt ar osteoartrītu, īpaši pēc menopauzes iestāšanās.
Osteortrītu nevar izārstēt, bet ir iespējams mazināt sāpes un aizkavēt slimības progresēšanu. Ārstēšanas mērķis ir mazināt iekaisuma procesu, apturēt skrimšļa šūnu bojāeju, uzturēt locītavas šķidruma pareizu sastāvu un daudzumu.
“Osteoartrīta ārstēšanā ļoti liela loma ir pacienta līdzestībai (ārsta un pacienta abpusēja sadarbība), zināšanām par slimību. Slimniekam jāmācās sadzīvot ar problēmu, pieņemt to un darīt visu iespējamo, lai slimība netraucētu kvalitatīvi dzīvot,” atzīst daktere I.Buliņa.
Nemedikamentozā ārstēšana
Osteoartrīta gadījumā ļoti liela loma ir nemedikamentozai ārstēšanai un slimniekam jābūt motivētam pilnībā iesaistīties šajā procesā, apzinoties, ka tam jāturpinās visu mūžu. Fiziskās aktivitātes, veselīgs uzturs, lai nepieļautu liekā svara veidošanos, smēķēšanas un citu atkarību izraisošu vielu lietošanas pārtraukšana ir stūrakmeņi veiksmīgai sadzīvošanai ar osteoartrītu.
Pacienta ar osteoartrītu rehabilitācijā iesaistās gan fizikālās un rehabilitācijas ārsts, gan fizioterapeits, gan ergoterapeits, jo ir ļoti svarīgi, lai pacients pēc iespējas ilgi spētu pats veikt savas ikdienas darbus, pašaprūpi.
“Ārstnieciskā vingrošana ir ļoti labs veids kā izkustināt visas locītavas, stiprināt muskulatūru, nenodarot sev kaitējumu. Vingrošana saglabā kustību apjomu, palielina vai saglabā pietiekamu muskuļu spēku, palielina locītavu stabilitāti, fizisko izturību un samazina slimības radītās sāpes,” atzīst daktere A. Mihailova.
Periodā, kad sāpes ir mazākas, ieteicami stiepšanas un līdzsvara vingrojumi. Ārstnieciskās vingrošanas programmu izstrādā fizioterapeits, bet, kā tā tiks realizēta, ir atkarīgs tikai no pacienta motivācijas un iespējām, jo ir svarīgi, lai pacients vingrojumus veiktu regulāri un ilgstoši.
Ļoti vēlamas ir kustības svaigā gaisā, kas var būt gan pastaiga, gan nūjošana, gan peldēšana, gan riteņbraukšana. Sportojot noteikti jāņem vērā slimības nopietnība, lai ar pārāk lielu slodzi nenodarītu papildu kaitējumu. Šos jautājumus noteikti var apspriest ar ārstu vai fizioterapeitu, lai atrastu vislabāko veidu, kā kustināt bojātās locītavas un samazinātu sāpes.
Pietiekamu kustību nodrošināšanu apgrūtina osteoartrīta pacientu nevēlēšanās kustēties sāpju dēļ.
Nepieciešamības gadījumā ārsts var ieteikt lietot kādu palīgierīci, lai stabilizētu konkrētu locītavu vai visu ķermeni.
Svara samazināšanai ir liela loma ne tikai osteoartrīta gadījumā, īpaši ceļu osteoartrīta, bet arī sirds un asinsvadu, cukura diabēta un vielmaiņas slimību profilaksē. Liekais svars rada papildu nevēlamu slodzi uz locītavām, līdz ar to spiediens uz bojāto skrimsli palielinās, kas padziļina problēmu un rada sāpes, kustinot šo locītavu. Bez tam tauku šūnas izstrādā hormonu, kas ietekmē skrimšļa vielmaiņu un tas lēnāk atjaunojas.
Medikamentozā terapija:
Paracetamola un nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu iekšķīga lietošana, lai samazinātu sāpes un iekaisumu locītavās (Paracetamols, Ibuprofens, Diklofenaks, Naproksens, Deksketoprofens);
Ārīgi lietojami pretsāpju medikamenti (Ibuprofens, Diklofenaks, Naproksens);
Glikozamīna hidrohlorīda un hondroitīnsulfāta preparātu iekšķīga lietošana ar mērķi uzlabot skrimšļa elastību;
D vitamīns – ļoti svarīgs, jo gados vecākiem cilvēkiem samazinās muskuļu masa un spēks, līdz ar to palielinās nestabilitāte. Nestabilitāti vēl var pastiprināt galvas reiboņi. Lai samazinātu muskuļu masas zudumu, svarīga olbaltumvielām bagāta diēta. Pēc Starptautiskā Osteoporozes fonda rekomendācijām būtu jāuzņem 1g olbaltumvielu uz 1kg ķermeņa svara diennaktī. D vitamīnu var uzņemt, uzturoties saulē vai lietojot pārtikā kaltētas šitaki sēnes, tunci, sardīnes vai lasi, bet, ja tāda iespēja nav, tad ir dažādi medikamenti un uztura bagātinātāji, ko var iegādāties aptiekā;
Magnija deficīts izraisa nozīmīgas izmaiņas sāpju uztverē, līdz ar to hronisku sāpju ārstēšanā vēlams iekļaut magniju saturošus medikamentus vai uztura bagātinātājus;
Kortikosteroīdu un hialuronātu injekcijas locītavā;
Ķirurģiska ārstēšana – artroskopija (locītavas aplūkošana no iekšpuses ar optiskiem un ķirurģiskiem instrumentiem), osteotomija (kaula daļas nokalšana), kaula un skrimšļa plēves transplantāti, endoprotezēšanas operācijas u.c.
Svarīgi
Svarīgi osteoartrīta pacientam neciest sāpes, bet griezties pie ārsta, lai pēc iespējas veiksmīgāk apzinātu problēmas nopietnību un izvairītos no nelietderīgas pretsāpju zāļu lietošanas, kā arī izvērtētu kādas ārstēšanas metodes jāpielieto.
Kopā ar rehabilitācijas speciālistu izvērtēt, kādas nodarbības būtu nepieciešamas optimālai kustību nodrošināšanai, kā arī apzināties, ka šī ir viena no svarīgākajām ārstēšanas metodēm un atkarīga no pacienta motivācijas un organizētības, jo fiziskās aktivitātes ir ilgtermiņa pasākums. Bez tam fiziska slodze uzlabo muskuļu spēku un saišu izturību, kas ir svarīgi stabilitātes saglabāšanā gados vecākiem cilvēkiem.
Rūpēties par D vitamīna uzņemšanu pietiekošā daudzumā.
Nepieļaut liekā svara veidošanos. Ievērot veselīgas ēšanas principus, neaizmirstot iekļaut ēdienkartē olbaltumvielām bagātus produktus.
Ievērot profilaktiskos pasākumus gan lai samazinātu saslimšanas risku, gan ārstētu jau radušos saslimšanu.
