Iestājoties pavasarim, arvien vairāk laika tiek pavadīts ārā – strādājot dārzā, sportojot vai vienkārši 
dodoties pastaigā vai piknikā pie dabas. Domājot par veselības uzlabošanu, noteikti ir svarīgi pēc iespējas vairāk uzturēties svaigā gaisā, ar mēru sauļoties un būt fiziski aktīviem. Pavasaris – vasara šīm nodarbēm ir ļoti piemēroti. Tomēr jārēķinās, ka atpūtai dabā ir daži trūkumi, kā, piemēram, kukaiņi. Kas jāievēro, lai šīm mazajām radībām neizdotos sabojāt mums skaistos mirkļus pie dabas, konsultē Mana Aptieka Jēkabpils Vecpilsētas aptiekas farmaceite Zane Štolniece.
Svarīgi ir ikvienam būt informētam par to, kā sevi pasargāt no ērcēm un dažādu kukaiņu kodumiem – odu, lapseņu, bišu u.c. Jāatceras, ka ērces ir sastopamas ne tikai mežos, bet arī nekoptās pļavās un to tuvumā, apmēram 10 centimetrus no zemes, kaut gan dažkārt cilvēki maldīgi uzskata, ka ērces dzīvo koku un krūmu zaros. Ērces ir sastopamas arī dārzos, māju tuvumā vai parkos, kur ir neizpļauta zāle.
Praktiski padomi
Lai izvairītos no dažādu kukaiņu un ērču kodumiem, svarīgi ir izvēlēties atbilstošu apģērbu. Dodoties dabā, ir jāvelk apģērbs, kas ierobežo ērču iespējas piesūkties ādai. Jāizvēlas gaišas krāsas apģērbs, uz kura ērces ir labi saskatāmas. Jāvelk krekls ar cieši pieguļošām piedurknēm un apkakli. Vēlams izvēlēties apģērbu no sintētiska, slidena auduma – pie tā ērcēm ir grūtāk pieķerties un tās ir vieglāk pamanīt un notraukt. Bikšu galus jāieliek zeķēs vai zābakos, jo ērces visbiežāk pieķeras pie kājām. Galvai obligāti nepieciešama cepure vai lakats, jo pieliecoties ērces var ieķerties matos. Lai izvairītos no bišu, lapseņu vai sirseņu kodumiem, kas parasti ir nopietnāki par odu kodumiem, nedrīkst vilkt puķainu apģērbu un sasmaržoties ar smaržām, kas satur dažādu ziedu aromātus. Bitēm patīk puķu dārzi, tāpēc tās jūs var sajaukt ar ziediem. Tāpat spilgts, krāsains apģērbs un ziedu aromātu smaržas var piesaistīt insektu uzmanību un palielināt iespēju, ka tieši jūs sakodīs.
No odu kodumiem sevi var pasargāt ierobežojot uzturēšanos ārpus mājas laikā pēc saulrieta, kā arī pēc iespējas izvairoties no mitrām un apgaismotām vietām. Modrību nedrīkst pazaudēt esot arī piknikā brīvā dabā. Ēdienu vēlams apklāt, lai tajā nepaslēpjas kāds nevēlams viesis, savukārt, lai izvairītos no lapsenes vai bites norīšanas dzērienos, vēlams izmantot kokteiļsalmiņus.
Aptiekās ir pieejams plašs klāsts ar pretinsektu kā arī pretērču līdzekļiem. Piemēram, ilgstošas darbības aerosoli un uz ādas smērējami līdzekļi, kuru sastāvā ir ikaridīns un mitrinošs alvejas ekstrakts bez konservantiem (autan protection plus, autan spray), kā arī citu vielu saturoši līdzekļi (maga, bross). Parasti ar pretinsektu līdzekli apsmidzina apģērbu un to iedarbība var saglabāties līdz pat 12 stundām. Efektīvai aizsardzībai pret ērcēm preparāts būtu jālieto ik pēc četrām stundām. Aerosolu iedarbība balstās uz smaržu, kura izdalās, pateicoties ķermeņa temperatūrai. Tie maskē dabīgo cilvēka aromātu, kurš tāpat kā izelpotā ogļskābā gāze piesaista odus. Tāpēc šie līdzekļi jāuzsmidzina uz apģērba un pēc iespējas uz visām atklātajām ķermeņa daļām. Bērnu pasargāšanai no insektu kodumiem jāizvēlas aizsardzības līdzekļi, kuri ir atbilstoši bērnu vecumam, jo viņu āda ir daudz plānāka un līdz ar to jutīgāka (maga kids, autan protection plus). No dabīgajiem līdzekļiem uz ādas var pasmērēt krustnagliņu vai tējaskoka eļļu.
Ja kukaiņi sakoduši
Ja nu kāds no kukaiņiem ir iekodis, visbiežāk tajā vietā ādā veidojas apsārtums, uztūkums, izteikta nieze un nereti arī sāpju sajūta koduma vietā. Tādā gadījumā var izmantot uz ādas smērējamus pretniezes gēlus, kuri satur difenhidramīna hidrohlorīdu, dimetindeni maleas, kā arī iekšķīgi lietojamus antihistamīna līdzekļus, piemēram, loratadinum vai cetirizini dihydrochloridum. Visbiežāk reakcija izpaužas dažas minūtes pēc koduma. Āda uz kodumiem var reaģēt arī pēc vairākām dienām. Smagākos gadījumos piepamst mēle (arī lūpas, rīkle), novērojama apgrūtināta elpošana, reibonis, samaņas zudums, tādā gadījumā noteikti jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Palīdzība jāmeklē arī tad, ja kukainis iedzēlis mutē.
Lai pārliecinātos, ka ērce nav piesūkusies, atnākot mājās no meža, jānomaina apģērbs, jāapskata visas ķermeņa daļas un jānomazgājas dušā. Arī pēc uzturēšanās piemājas dārzā vai parkā jāpārbauda, vai uz apģērba nav ērču. Nedrīkst aizmirst par mājdzīvniekiem! Arī tie uz mājām var atnest ērces, tāpēc regulāri jāpārbauda suņi un kaķi. Speciāli pretērču līdzekļi ir paredzēti arī mājdzīvniekiem (uz skausta pilināmi vai kaklasiksnas), kuri atbaida un nogalina ērces pirms tās ir piesūkušās.
Ja ērce ir piesūkusies, tad tā nekavējoties ir jānoņem ar speciālu pinceti. Ar šo pinceti satver ērci pēc iespējas tuvāk ādai un ar skrūvējošām kustībām velk ārā. Svarīgi ir nesaspiest ērces galvu, jo tādējādi organismā var nokļūt papildu kaitīgās vielas. Vietu, kur ērce piesūkusies dezinficē ar spirtu vai degvīnu. Ja pašam ir bail izņemt ērci, tad jāgriežas kādā no ārstniecības iestādēm.
Ērces pārnēsā dažādas slimības, taču visizpaltītākās, ar kurām var saslimt, ja tā iekož, ir ērču encefalīts un Laima slimība jeb borelioze, ko izraisa spirohetas Borrelia burgdorferi. Laima slimības izplatību Latvijā nodrošina divas ērču sugas. Viena nāk no Eiropas un lielākoties sastopama Daugavas kreisajā krastā (Ixodes ricinus), bet otra no Krievijas, sastopama Daugavas labajā krastā (Ixodes persulcatus). Pret ērču encefalītu ir iepējams vakcinēties un sevi pasargāt, taču no Laima slimības neviens nav pasargāts, bet ar to efektīvi var cīnīties, ārstējot ar atbilstošajām antibiotikām. Jāpiebilst, ka slimības simptomi var parādīties pat vairākas dienas pēc ērces piesūkšanās. Lielākoties par šīm kaitēm liecina galvassāpes, drudzis, muskuļu sāpes, arī nieze un apsārtums koduma vietā.
Ērču izplatība
Parasti ērces dzīvo uz zemiem augiem ēnainās un mitrās vietās, piemēram, meža audzēs, ēnainos biezokņos. Tās kļūst aktīvas pavasarī, kad temperatūra sasniedz dažus grādus virs nulles, un saglabā savu aktivitāti līdz oktobrim vai novembrim, atkarībā no laikapstākļiem. Lai arī ar ērču encefalīta vīrusu inficētas ērces konstatētas mežos un krūmājos visā Latvijas teritorijā, vietām risks saslimt ar ērču pārnēsāto encefalītu ir krietni augstāks nekā citur. Teritorijas, kurās saskaņā ar SPKC (Slimību un profilakses kontroles centra) epidemioloģiskās uzraudzības datiem ir visaugstākā saslimstība, dēvē par ērču encefalīta endēmiskajām teritorijām. Šogad tas ir 31 Latvijas novads: Pāvilostas novads, Alsungas novads, Dundagas novads, Vaiņodes novads, Kuldīgas novads, Rucavas novads, Pārgaujas novads, Skrundas novads, Ventspils novads, Talsu novads, Kandavas novads, Rojas novads, Jaunpiebalgas novads, Kocēnu novads, Durbes novads, Priekules novads, Engures novads, Amatas novads, Nīcas novads, Jaunpils novads, Iecavas novads, Lubānas novads, Vecumnieku novads, Krimuldas novads, Salacgrīvas novads, Rūjienas novads, Aizputes novads, Grobiņas novads, Priekuļu novads, Neretas novads, Baldones novads.
Jāpiemin, ka valsts nodrošina bezmaksas vakcināciju pret ērču encefalītu bērniem vecumā no viena gada līdz 18 gadu vecumam, kuru deklarētā dzīvesvieta ir ērču encefalīta endēmiskajā teritorijā, arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem visā Latvijas teritorijā neatkarīgi no dzīvesvietas. Kā arī neatkarīgi no pacienta deklarētās dzīvesvietas valsts kompensē vakcināciju pret ērču encefalītu 50% apmērā visiem bērniem līdz 24 mēnešu vecumam (kompensējamo medikamentu M saraksts). Taču jāņem vērā, ka ārsti bērniem šo vakcināciju rekomendē veikt ne agrāk kā no viena gada vecuma.
Lai vasarā būtu jauka un veselīga atpūta, nepieciešams ievērot piesardzību un uzmanīties, uzturoties brīvā dabā.
