Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas uroloģijas nodaļas ārstes rezidentes Sandas Siliņas bērnība aizritēja Piebalgas pusē. Mācoties vidusskolā, Sandai radās iespēja nedaudz iepazīties ar ārsta profesiju Cēsu slimnīcā. “Var teikt, ka medicīna arī bija vienīgā, kas mani interesēja nākotnes profesijas sakarā, tāpēc sekoja studijas Rīgas Stradiņa universitātē Medicīnas fakultātē. Kāpēc tieši uroloģija – šī joma, manuprāt, apvieno gan ķirurģiju, gan terapiju. Un es vēlos nodarboties gan ar terapiju, gan veikt ķirurģiskas manipulācijas. Uroloģija ir ļoti daudzveidīga un plaša nozare. Maldīgs ir cilvēku priekštats, ka par urologiem joprojām strādā tikai vīrieši – pēdējā laikā visā pasaulē sievietes ļoti aktīvi un veiksmīgi iesaistās šajā nozarē,” skaidro Sanda.
Vienlaikus darbam Gaiļezera klīnikā Sanda pieņem pacientus Rīgas Veselības centra Ķengaraga filiālē. “Darbs stacionārā no ambulatorā darba samērā krasi atšķiras – pacienti nāk ar pavisam citāda veida sūdzībām. Ja slimnīcā pārsvarā ir akūtu, hronisku saslimšanu ārstēšana, tad ambulatoriskajā darbā vairāk jānodarbojas ar cilvēku izglītošanu. Uzskatu, ka urologam jāstrādā gan tur, gan tur, lai gadījumos, kad pacientam nepieciešama stacionāra ārstēšana, varētu pārvaldīt ārstēšanas procesu no sākuma līdz beigām,” uzskata Sanda.
Pēc intensīvas nodošanās profesionālajai darbībai Sanda enerģiju atgūst, pavadot laiku ar ģimeni pie dabas! “Ja ir velēšanās, tad laiks visam pietiek, svarīgākais ir to saplānot, jo būtībā jau visiem ir vienāds stundu skaits diennaktī,” smaidot saka Sanda.
Līdz ar rudens iestāšanos, kad laika apstākļi kļūst vēsāki un mitrāki, palielinās iespēja saslimt ne tikai ar iesnām un klepu, bet arī ar urīnceļu iekaisumu. “Tā ir otrā biežākā saslimšana pēc augšējo elpvadu infekcijām”, atzīst Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas uroloģijas nodaļas ārste rezidente Sanda Siliņa.
Līdz ar krasām laika maiņām, samazinoties imunitātei, palielinās iespēja saslimt ar urīnceļu infekcijām. Var teikt, ka tā ir samērā izteikta sieviešu problēma, jo urīnizvadkanāls ir krietni īsāks un platāks nekā vīriešiem. Pētījumi rāda, ka dzīves laikā katra 3-5 sieviete ir spiesta ārstēt šo saslimšanu ambulatoriski vai stacionāri.
Urīnceļu infekcija ir mikroorganismu izraisīta urīnizvadsistēmas infekcija. Normālā situācijā cilvēka urīnpūslī ir līdz 450 baktēriju veidu, savukārt iekaisuma situācijā tās savairojas līdz pat 600-700. Imunitāte viennozīmīgi ir galvenais faktors, kāpēc šī infekcija izpaužas, jo samazinoties organisma aizsargspējām, mikrobi kļūst patogēni (izraisa saslimšanu). Līdz ar to riska grupā ir cilvēki ar pavājinātu imunitāti – onkoloģijas, HIV (imūndeficīta vīruss) pacienti, veci cilvēki, pacienti ar nierakmeņiem, arī zīdaiņi līdz gada vecumam.
Urīnceļu infekcijas iedalās nekomplicētajās un komplicētajās. Nekomplicēto infekciju riska grupā ir grūtnieces, sievietes postmenopauzes periodā, kad samazinās estrogēnu līmenis un sieviete kļūst uzņēmīgāka pret infekcijām. Tā kā urīnpūšļa gļotādas slānis ir kļuvis plānāks, tad baktērijām pieķerties kļūst krietni vieglāk. Ar nekomplicētajām urīnceļu infekcijām kā cistīts (bakteriālā infekcija), vīriešiem orhīts (sēklinieku iekaisums) un prostatīts ārstējas ar antibiotiku palīdzību.
Savukārt komplicēto urīnceļu infekcijas riska grupā ir cilvēki ar tādām pamatslimībām kā cukura diabēts, nierakmeņu slimības, labdabīgā priekšdziedzera hiperplāzija u.c. Šādus pacientus pārsvarā mēs redzam savā klīnika – ārstēšana ir komplicētāka, ilgstošāka.
Pirmās saslimšanas pazīmes
Nekomplicētas urīnceļu infekcijas gadījumā ir bieža un sāpīga urinācija mazās porcijās ar nepatīkamu smaku – iespējams arī neliels asiņu piejaukums. Šādā situācijā jādodas uz konsultāciju pie ģimenes ārsta. Ja pie iepriekš minētajām pazīmēm pievienojas temperatūra, sāpes sānos, slikta dūša, vemšana, iespējama arī caureja, tad nekavējoties jāgriežas pie urologa vai jāizsauc neatliekamā medicīniska palīdzība, jo pie šādām pazīmēm ir liela iespējamība, ka sācies nieru iekaisums un būs nepieciešama krietni nopietnāka ārstēšana.
Strādājot klīnikā, biežāk saskaramies ar nopietnām komplicētām infekcijām, kas prasa intensīvu ārstēšanu. Ir novērotas arī situācijas, ka nekomplicētu iekaisumu ārstēšanas procesā nepietiekami tiek novērota antibiotiku iedarbība. Ja dažu dienu laikā simptomi nemazinās, tad atkārtoti jāgriežas pie ārsta, lai veiktu urīnuzsējumu analīzes, kā rezultātā noteiktu antibiotiku rezistenci (baktēriju spēju pretoties vienai vai vairākām antibiotikām). Tas ir svarīgi, jo arvien vairāk pasaules līmeņa semināros ārsti pievērš uzmanību antibiotiku un dažādu preparātu rezistencei, ka tie arvien biežāk vairs neiedarbojas uz konkrēto cilvēka mikrofloru.
Runājot par antibiotiku izvēli, RAKUS „Gaiļezers” uroloģijas klīnikā strādājošie speciālisti piedalās dažādos pētījumos saistībā ar infekciju ārstēšanu, kuros tiek iekļauti arī pacienti, piedāvājot viņiem ārstēšanos ar jauniem – daudz efektīvākiem preparātiem. Domāju, ka tuvāko gadu laikā Latvijā šajā jomā notiks krasas izmaiņas – līdzšinējos medikamentus aizstās krietni vien efektīvāki medikamenti.
Jāatceras un jāielāgo, ka, lai izvairītos no urīnceļu iekaisumiem, ļoti būtiska loma ir arī ģērbšanās stilam konkrētajā gadalaikā – tas gan vairāk attiecas uz jaunietēm. Vecāku uzdevums ir stāstīt un skaidrot, kādas sekas var būt nepiemērota apģērba nēsāšanas gadījumā. Prakse rāda, ka salīdzinoši daudz jaunietēm nākas ārstēties tieši šī iemesla dēļ.
Kā ar dzērveņu kapsulām un dažādām uroloģiskajām tējiņām?
Dzērveņu un tējiņu lietošana neko sliktu organismam nenodarīs, bet jārēķinās, ka tikai ar tiem iekaisumu izārstēt nevarēs – nav tādu pētījumu, kas pierāda pretējo. Tos var lietot papildus ārsta nozīmētajiem medikamentiem, kā arī profilakses nolūkos mainīgos laika apstākļos. Tomēr šķidruma (ūdens, tējas) dzeršana šajā situācijā gan būs ļoti nepieciešama un nozīmīga, jo, ja urīnpūslis ir tukšs, tā sieniņas visu laiku berzējas viena pret otru un stimulē iekaisuma procesu, kā rezultātā mikrobi vairojas.
Vai uroloģiskie iekaisumi ir vainīgi arī pie urīna nesaturēšanas?
Urīna nesaturēšana sievietēm visbiežāk veidojas pēc ginekoloģiskām operācijām, arī dzemdībām vai dzemdes noslīdējuma. Ja urīna nesaturēšanai pievienojas urīnceļu iekaisums, tad situācija ir pavisam nelāga, bet noteikti negribētu apgalvot, ka urinācijas traucējumi ir veicinošs faktors pie nesaturēšanas veidošanās.
Nesaturēšanas sakarā jāgriežas pie urologa, kas izvērtēs situāciju un nozīmēs tālākos izmeklējumus. Šiem pacientiem nepieciešams veikt urodinamiskos izmeklējumus, lai izlemtu par tālāko ārstniecības metodi. Par šādu izmeklējamu iespējamību diemžēl ne visi ir informēti – šie izmeklējumi, kas veicami RAKUS Gaiļezera stacionārā Uroloģijas klīnikā, ir iekļauti valsts apmaksāto izmeklējumu grupā un rinda ir izstāvama. Pēc to rezultātiem tiek piedāvāta medikamentoza ārstniecība, operācija vai kontrole dinamikā.
Ar urīna nesaturēšanas problēmām saskaras procentuāli daudz sieviešu, kas būtiski ietekmē viņu dzīves kvalitāti, bet ar to nav jāsamierinās – to iespējams ārstēt.