Profesora Anatolija Danilāna laimes formula

Ārsta gastroenterologa, profesora Anatolija Danilāna dzimtā puse ir Latgale, kā pats saka: “Esmu īsts čangalis”. Bērnība mazajam Anatolijam paiet dziļos Preiļu laukos, kur, būdams skolotāju dēls, skolas gaitas uzsāk jau četru gadu vecumā. “Tā kā mamma bija sākumskolas skolotāja, tad nekas cits neatlika kā sēdēt klasē un kopā ar citiem bērniem apgūt zinības. Mamma un tētis, kas bija skolas direktors, no izglītības pārvaldes komisijas reiz pat uzslavu saņēma, jo tas mazais zēns esot ļoti zinošs. Kas tad man cits atlika, nebija jau kur likties – garlaicības mākts sekoju līdz,” atceras profesors.

Doma kļūt par ārstu mazajam Anatolijam radās samērā skarbu notikumu sakarā. Kaimiņu puisis, kurš bija kļuvis par Anatolija labāko draugu un kopīgi daudz blēņas darījuši, bija devies ar vīriem kapu rakt. Kamēr vīri iestiprinājās, draugs turpinājis rakt līdz ielūza iepriekšējā zārka vāks. “Lai gan tas lūziens nebija liels, bet varu iedomāties, kādu pārbīli viņš piedzīvoja. Tā rezultātā viņš saslima ar reimatismu un pēc pāris mēnešiem nomira,” stāsta profesors.

“Šobrīd viennozīmīgi varu teikt, ka esmu laimīgs cilvēks, jo mans darbs ir mans hobijs. Ja peļņas avots vienlaikus būs arī jūsu hobijs, būsiet laimīgi – to es arī novēlu ikvienam. Nu labi, vēl lai veicas arī labu sievu dabūt, man ar to arī ir paveicies,“ smaidot nosaka profesors Danilāns.

Lai gan ieraksts profesora pasē rāda jau par cienījamiem gadiem, viņa dzirkstošās acis un dzīvesprieks liek saņemties ikvienam vaidētājam. Kur slēpjas viņa starojuma, dzīvesprieka un optimisma noslēpums? Bez tā, ka viņa darbs ir viņa hobijs, viņš katru dienu staigā. “Cilvēks ir domāts kustībai, un es to daru katru dienu. Piemēram, vakar nogāju kilometrus 30, šodien gan būs mazāk – 6. Es neizmantoju sabiedrisko transportu, no mājām uz darbu eju ar kājām. Ejot dažkārt dziedu, domāju, sagatavojos lekcijām… Ir taču jauki, ka varu ar gudru cilvēku parunāties – ar sevi,” smaidot nosaka profesors.

Izrādās, ka cilvēkam kuņģa – zarnu traktā ir apmēram pusotrs kilograms baktēriju! Vai tām tur jābūt un kāpēc, kad nepieciešams lietot probiotikas un kas jādara, lai cilvēki būtu veselāki un laimīgāki, stāsta gastroenterologs, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Anatolijs Danilāns.

Cilvēku kuņģa – zarnu traktā ir ap 1,5 kg smags “orgāns” – tās ir zarnu baktērijas. Neviens cilvēka iekšējais orgāns nav tik smags – tur ir miljoniem zarnu baktēriju. Tās iekļūst organismā un pakāpeniski savairojas pēc cilvēka piedzimšanas – pirmajās dzīves nedēļās, mēnesī. Šīs baktērijas ir ļoti vajadzīgas cilvēka organismam, tāpat kā bez sirds, plaušām vai citiem dzīvībai svarīgiem orgāniem, cilvēks bez tām nevar dzīvot. Tās palīdz mums sagremot ēdienu un baro cilvēka zarnu traktu. Varam ēst gaļu, vai krējumiņu, nekas no tā netiek zarnu traktam. Tikai baktērijas, kas sašķeļ šķiedrvielas, ir vienīgais zarnu trakta barotājs. Jā, krējums, olas, saldumi – pārtika, ko uzņemam, uzsūcas asinīs un tādā veidā piekļūst gremošanas orgāniem, tāpēc asins apgāde gremošanas orgāniem ir ļoti svarīga. Tomēr zinātnieki ir atklājuši, ka ar asinīm tiek saņemti tikai 40 % no vajadzīgās enerģijas, visu pārējo sagādā kuņģa – zarnu trakta baktērijas. Tā kā šis “orgāns” (zarnu trakta baktērijas) ir tik ļoti svarīgs, vajag to kopt, lolot, mīlēt.

Zarnu baktērijas ir samērā izturīgs “orgāns”, kaut kādas perturbācijas (sarežģījumi) var notikt, bet ne būtiskas. Nav tā, ka pēkšņi var rasties kāda baktērija, kas pārāk savairojas un pārņem visas citas. Tā nenotiek. Protams, pastāv iespēja, ka baktēriju skaits sajūk, to sauc par disbakteriozi, organismam tas nav labi, tam patīk, ka viss ir sakārtots, kā paredzēts. Bet to sastāvs var izjukt tikai tad, ja zarna to pieļauj. Ja zarna strādā kā vajag, tad kāda noteikta baktērija nevar savairoties par daudz.

Traucēta zarnu motoriskā darbība

Viens no biežākajiem zarnu trakta darbības traucējumu cēloņiem ir traucēta zarnu motoriskā darbība. Zarna vairs nebīda savu saturu uz priekšu tā, kā tas nepieciešams. Iemesls var būt kāda slimība, bet, visbiežāk – ja bijusi ķirurģiska iejaukšanās, jo tā ir sagraizīta.

Zinātnieki atklājuši, ka zarnu traktā mīt zarnu imūnās sistēmas daļa, kas nostiprina zarnu imūno sistēmu un rūpējās par visām baktērijām. Autoimūnās saslimšanas, nepareiza medikamentu lietošana bojā zarnu imūno sistēmu. Ja notiek disbakterioze, tad pie vainas nav gan pārtika, bet gan zarna, kas kāda iemesla dēļ nespēj veikt savus pienākumus.

Medikamenti – drauds baktērijām

Latvijā ļoti plaši tiek lietotas plaša spektra antibiotikas, kā rezultātā daudzas baktērijas iet bojā, sajūk to sastāvs un rodas disbakterioze. Zinātnieki pierādījuši, ka arī citi medikamenti, kā, piemēram, imūnsistēmas medikamenti, hormonālie līdzekļi u.c. izjauc baktēriju līdzsvaru, kā rezultātā rodas disbakterioze. Latvijā cilvēki tiek pārbaroti ar medikamentiem, tie tiek lietoti krietni par daudz.

Disbakterioze praktiski nevar rasties pati no sevis (var, protams, būt iedzimta, pārmantota, bet tie ir samērā reti gadījumi). Ja zarna ir operēta, lai glābtu cilvēkam dzīvību, to var saprast, bet ne to, ka cilvēki dzer daudz un dažādus nevajadzīgus medikamentus. Arī ārsti šai jautājumā grēko, pilnībā neizvērtējot, vai izrakstītais medikaments tiešām ir nepieciešams. Arī prebiotiku ieteikšana pie pirmajām sūdzībām, nav pamatota. Latvijā tās tiek lietotas krietni par daudz. Ja vēders nedaudz burkšķ, nav uzreiz jālieto prebiotikas, ja sūdzības ir ilgstošākas, tad jādodas pie ārsta un jāizmeklējas, jāatrod cēlonis. Ja ir redzams cēlonis – dzertas antibiotikas, hormonālie preparāti, dažādi tautas zālīšu preparāti u.c., kā rezultātā izjaukta zarnu imūnā sistēma, tad, protams, ir jālieto probiotikas.

Atsakies no kaitīgiem ieradumiem

Zarnu darbības traucējumi samērā bieži ir saistīti ar dzīvesveidu – ja lieto alkoholu, smēķē, neregulāri ēd, lieto daudz un dažādus uztura bagātinātājus, cerot uz pārdabiskiem rezultātiem, tad, atsakoties no šiem kaitīgajiem ieradumiem, zarnu trakta darbība nostabilizējas. Ļoti svarīgs ir pilnvērtīgs uzturs, kā arī nemitīgas kustības. Cilvēks ir radīts, lai kustētos, arī zarnām ir nepieciešamas kustības, jo stāvošā vietā, baktērijas sāk vairoties. Staigāšana, peldēšana…nav nozīmes konkrētam sporta veidam, svarīgāk ir izvelēties to sporta veidu, kurš sirsniņai tuvs, jo fiziskās aktivitātes nepieciešamas visa mūža garumā.

D3 vitamīns – akūti nepieciešams

Jāievēro arī, ka zarnu baktēriju stāvoklis uzlabojas, ja cilvēks ir nosauļojies, jo D3 vitamīns rūpējas arī par zarnu baktēriju stāvokli. Tas ir īpašs vitamīna paveids, kurš veidojas ādā no holesterīna. Protams, ka UV stari ir riska faktors, bet, ja paskatāmies no otras puses, vai melanoma rodas tikai no UV starojuma? Tās mēdz būt arī taisnajā zarnā, kā tur iekļūst tas UV starojums? Savukārt D3 vitamīna trūkuma dēļ veselības problēmas var būt daudz dramatiskākas – Latvijā ir ļoti liela mirstība no 2. tipa cukura diabēta, sklerozes, koronāro asinsvadu sklerozes, ļaundabīgiem audzējiem zarnās…Latvija ir ziemeļu zeme, un ar ēdienu šo vitamīnu vajadzīgajā daudzumā iegūt nav iespējams.

Ārstam, protams, jāskatās no visiem viedokļiem – jāizvērtē konkrētā pacienta veselības stāvoklis un dažkārt ir jādod medikamenti, kas kaitē citam orgānam. Izvērtējot situāciju, no visiem ļaunumiem jāizvēlas tas, kas dod vislielāko labumu.

Veselības pamatā – kustības

Un kustības, kustības, kustības! Zinātnieki ir atklājuši, ka kustību laikā organismā izdalās ļoti spēcinoša viela – osteokalcīns, kas spēj dziedināt daudzas slimības. Tieši tāpēc gandrīz pie visām saslimšanām tiek ieteiktas kustības. Gan jau nākotnē tos sintezēs, bet līdz šim tas vēl nav izdevies, tāpēc vienīgais veids, kā to iegūt, ir kustības.

Veselam cilvēkam papildus nevajag lietot probiotikas, kā arī nav jāizvēlas produkti, kuros it kā norādīta probiotiku klātbūtne. Latvijā cilvēkiem ir tendence pārēsties, kam seko mazkustība un tad brīnās, ka viena kaite seko otrai.  Ja cilvēks kustas, pietiekami daudz uzturas saulē, smaida, ir pozitīvs un vēl dzer kafiju, tad ar viņu viss būs kārtībā.

Cilvēks radīts ar ļoti izturīgu kuņģa – zarnu traktu. Nav atrasta tāda barības sastāvdaļa, ar kuru iespējams to sabeigt. Kā arī nav tādu probiotiku, kas to spēs padarīt vēl dzelžaināku. Dzīvo veselīgu dzīvi un ar tevi viss būs kārtībā!

Saistītie raksti

26 % jauniešu visbiežāk brīvo laiku pavada virtuālajā vidē

Katrs ceturtais jaunietis atzīst, ka mēdz pārmērīgi aizrauties ar virtuālo vidi.... lasīt vairāk
Parūpējies par savu veselību pats!

Parūpējies par savu veselību pats!

Vasarā ievērojami palielinās laiks, ko pavadām dabā, baudot sauli un siltumu,... lasīt vairāk

Klientu karšu uzkrāto punktu izmantošana

Kā katru gadu, 12.decembrī arī šogad “Mana Aptieka” klientu kartes īpašnieki... lasīt vairāk