Dr. Med. Gaļina Baltgaile ir neiroloģe ar 35 gadu stāžu. Savulaik strādājusi Gaiļezera slimnīcā, šobrīd pacientus pieņem veselības klīnikā “Premium Medical”. Daktere specializējas tieši smadzeņu asinsrites jautājumos un veic smadzeņu asinsrites izmeklējumus ar ultraskaņu. Savas profesionālās darbības pēdējos 15-20 gadus veltījusi savu zināšanu nodošanai jaunajiem dakteriem – rezidentiem. Pēdējos piecos gados pievērsusies neirosonoloģijai (kakla un galvas asinsvadu izmeklēšana ar ultraskaņas dupleks sonogrāfijas metodi), kā arī ir Eiropas neirosonoloģijas biedrības izpildkomitejas locekle.
Daktere ikdienā ir tik ļoti noslogota, ka atrast laiku citām interesēm kā zīmēšanai un gleznošanai, kas viņu tik ļoti fascinē, praktiski nesanāk. Tomēr lasīšana ir prioritāte – tai laiks vienmēr atrodas. Paralēli profesionālai izaugsmei daktere ir uzaudzinājusi trīs meitas un tagad pēc iespējas vairāk laika cenšas pavadīt ar saviem četriem mazbērniem.
Galvas traumām var būt dažādas smaguma pakāpes. Vieglu sasitumu gadījumā nav nepieciešama medicīniska iejaukšanās, tomēr smagākas traumas gadījumā ļoti nopietni jāizturas pret ārstēšanās procesu – precīzi jāievēro ārsta noteikumi, jo pretējā gadījumā sekas var būt visnotaļ nepatīkamas. Kā rīkoties galvas traumas gadījumā konsultē veselības klīnikas “Premium Medical” neiroloģe, Dr Med. Gaļina Baltgaile.
Vieglas galvas traumas jeb galvas sasitumu, pēc kura cilvēks var just nelielas galvas sāpes, dēvē par sadzīves traumām. Pārsvarā tās nav bīstamas un nekāda ārstēšana nav nepieciešama.
Simptomi, kad galvas traumai jāpievērš nopietnāka uzmanība:
slikta dūša – vemšana,
reiboņi,
apziņas traucējumi – samaņas zudums traumas laikā, miegainība, apjukums, nespēja koncentrēties,
stipras galvas sāpes.
Viegls smadzeņu satricinājums – vieglākā smadzeņu traumas pakāpe
Cilvēks var īslaicīgi zaudēt samaņu un pat atmiņu, var būt arī galvas sāpes. Šajā situācijā ieteicams doties pie ārsta, lai veiktu galvas datortomogrāfijas izmeklējumus un pārliecinātos, ka trauma nav smagāka kā sākumā šķiet.
Visbiežāk galvas traumas tiek iegūtas alkohola reibumā un šī iemesla dēļ netiek pieteikta vizīte pie ārsta. Šādā situācijā ieteikums cietušo pavērot kādam no tuviniekiem, vai nerodas kādi apziņas traucējumi, lai gan tos ir samērā grūti konstatēt, ja cilvēks atrodas kādu apreibinošu vielu ietekmē.
Smadzeņu kontūzija – smagāka galvas trauma
Par smagāku galvas traumu runā gadījumos, kad ir notikusi smadzeņu kontūzija. Šajā gadījumā var būt un var arī nebūt asinsizplūdums, bet te jau ir runa par nervu šūnu bojājumu. Smadzeņu kontūzija ir ļoti nepatīkama trauma, jo pēc tās var rasties dažādi sarežģījumi. Vēl nopietnāka ir situācija, ja asinsizplūdumi notiek zem galvas kausa, zem vai virs smadzeņu apvalka.
Simptomi:
vemšana,
apziņas traucējumi,
miegainība,
smadzeņu tūska,
var būt galvas kausa lūzums, var arī nebūt,
var būt atvērta brūce, var arī nebūt.
Šādas traumas gadījumā, lai novērtētu bojājumu smagumu, noteikti jāveic galvas datortomogrāfija. Ārstēšana notiek slimnīcā, kā arī liela varbūtība, ka būs nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās.
Galvas kausa pamatnes lūzums
Ļoti nopietnas galvas traumas ir gadījumos, ja ir noticis galvas kausa pamatnes lūzums. Tās visbiežāk tiek iegūtas, krītot no augstuma. To var iegūt, krītot atmuguriski, kaut vai paslīdot uz slidenas virsmas. Galvas kausa pamatnes lūzums izpaužas ar samaņas zudumu, kā arī iepriekšminētā simptomātika galvas traumu gadījumos. Papildus var būt briļļu simptoms (zilumi ap acīm) vai zilumi aiz ausīm.
Pie ārsta – cik ātri vien iespējams
Ja traumas rezultātā ir plēsts smadzeņu apvalks, tad caur degunu vai ausi var iztecēt caurspīdīgs šķidrums (likvors) – tā ir pazīme, ka ir atvērta veida trauma. Šajā situācijā cietušais steidzami jānogādā pie ārsta neiroķirurga. Identiski jārīkojas, ja cietušajam parādās asins no mutes, deguna vai ausīm. Šīs pazīmes liecina, ka ir traumēts galvaskauss un smadzeņu apvalks un cietušais pie ārsta jānogādā, cik ātri iespējams.
Ko darīt un ko nedarīt!
Dažādu galvas traumu pakāpju gadījumos viens no biežākajiem simptomiem ir slikta dūša un vemšana. It īpaši gadījumos, ja cietušas ir lietojis alkoholu, jāpieskata, lai viņš gulētu uz sāniem. Samērā bieži šādās situācijās cilvēka nāves iemesls nav traumas smagums, bet gan aizrīšanās un nosmakšana. Gadījumos, kad traumu gūst mazs bērns, grūti objektīvi izvērtēt tās smagumu. Jāvēro, vai bērns nekļūst miegains, vai nerodas kādi apziņas traucējumi.
Par traumas smagumu liecina arī izsisti zobi un lauzts deguns, – tas norāda, ka sitiens bijis samērā spēcīgs. Pēc brūcēm viennozīmīgi nevar spriest par traumas stiprumu, jo dažkārt, pārsitot kādu zemādas asinsvadu, asiņošana ir ļoti spēcīga, lai gan trauma nebūt nav tik nopietna.
Ja arī galvas trauma nav smaga, bet ir atvērta brūce, tad jāizvērtē, vai tomēr nav jādodas uz slimnīcu, lai brūci iztīrītu, sašūtu un saņemtu poti pret stinguma krampjiem.
Ja trauma nav smaga, lai būtu iespējams objektīvi novērtēt cietušā stāvokli turpmākās divas diennaktis, ieteicams nelietot nekādus medikamentus. Īpaši tas attiecas par bērniem – ja bērns ir satraucies un gribas viņu nomierināt, labāk to darīt emocionāli, nevis dot medikamentus, kas var ietekmēt viņa uzvedību. Ja cietušais ir ļoti emocionāli uztraukts, tad var iedzert kādu dabīgo augu preparātu, kas netraucēs ārstam izvērtēt cietušā stāvokli.
Pirmās dienas pēc galvas traumas noteikti nevajadzētu lietot tonizējošos medikamentus vai uzbudinošas vielas, kas aktivizē smadzeņu darbību, kā, piemēram, nootropus līdzekļus (piracetāms, cerebrolizīns).
Īpaši uzmanīgiem jābūt ar medikamentu lietošanu, ja trauma gūta alkohola reibumā, jo šādā stāvoklī medikamentu iedarbība var pastiprināties vai arī izraisīt kādas nevēlamas sekas.
Cik ilgi var sāpēt galva?
Viegla smadzeņu satricinājuma gadījumā tā var sāpēt pāris dienas, ja nav citu simptomu, nav jāuztraucas, ja tā sāp pat nedēļu. Var lietot pretsāpju līdzekļus. Ir pētījumi, kas pierāda, ka galvassāpes biežāk ir pēc vidēja smaguma traumām nekā smagām. Ja galvas sāpes nepāriet vai pieaug, ja ir galvas reiboņi un slikta dūša, tad noteikti jādodas vizītē pie ārsta. Jāatceras, ka pēctraumatiskas galvas sāpes var rasties mēneša laikā, bet uz traumu nevar attiecināt sāpes, kas radušās pēc pusgada.
“Neizgulēta” smadzeņu satricinājuma sekas
Jāatceras, ka smadzeņu satricinājums ir smadzeņu trauma. Un visa veida smadzeņu traumas ārstēšanai nepieciešams miers. Miers nav intensīvs darbs ar datoru, ilgstoša TV skatīšanās, skaļas mūzikas klausīšanās, jo visas šīs darbības noslogo smadzenes. Smadzenēm nepieciešams miers! Tas nenozīmē, ka visu laiku jāatrodas gultā un jāguļ. Gultas režīms attiecas tikai uz bērniem, kas nespēj mierīgi uzvesties ārpus tās. Pieaugušajam jāizvairās no stresa un jāievēro miera režīms.
“Neizgulēts” skaitās, ka pēc dažu dienu atpūtas tiek atsākts intensīvs dzīves ritms. Galvas smadzenēm ir elektromagnētiskā aktivitāte, bet pie dažāda veida traumām šis elektromagnētiskais ritms var būt izjaukts. Vislabāk tas atjaunojas miera stāvoklī. Ja tas tiek ignorēts un, it sevišķi, ja pacients lieto alkoholu, pastāv risks, ka izveidojas pēctraumas epilepsija. Tāpēc ir tik ļoti svarīgi pacientam ievērot ārsta norādījumus.
Cilvēkiem kļūstot vecākiem, jārēķinās ar veiklības samazināšanos! Tāpēc jāizvērtē savas spējas un nevajag riskēt ar veselību, kāpjot uz augstām un nestabilām virsmām. Arī vannas istabās ieteicams lietot speciālus paklājiņus, lai izvairītos no nevajadzīgām veselības problēmām.