Pagājušajā sezonā ikvienam TV raidījuma Dzīvīte skatītājam kopā ar raidījuma vadītāju Andri Buli bija iespēja apceļot Mana Aptieka aptiekas. Projekta „Ceļojums pa Latviju ar Mana Aptieka aptiekām” ietvaros bija iespēja pabūt Valmieras, Liepājas, Saldus, Lielvārdes, Jēkabpils un citās Latvijas aptiekās.
Kādas bija sajūtas, piedaloties šai projektā, vai no tā kaut ko guvāt arī pats?
Viennozīmīgi varu teikt, ka man patika šis projekts, jo bija interesanti. Uzzināju daudz ko jaunu gan par pašām aptiekārēm, gan aptiekām, gan pilsētām, kur tās atrodas, jo farmaceitēm vienlaikus bija jāparāda arī kāds interesants objekts savā pilsētā. Katras aptiekas farmaceites bija padomājušas kā izcelties starp citām aptiekām. Ļoti interesanti bija atklāt katru aptiekāru kā cilvēku, viņa būtību, jo patiesībā viņu darbs ir daudz atbildīgāks kā sākumā šķiet. Farmaceita pienākums ir ne tikai izsniegt nepieciešamos medikamentus un informēt par to lietošanu, bet arī, aprunājoties ar klientu, saprast, kurš no medikamentiem būtu viņam piemērotākais, vai vienkārši aprunāties ar cilvēku, kas dažkārt līdz daudz vairāk nekā kāda tabletīte. Daudzās lauku aptiekās joprojām uz vietas vēl gatavo zāles pēc ārstu receptēm – tas ir fascinējoši.
Interesanti bija aptiekāru dzīvesstāsti, kuros atklājās, kā kura nonākusi līdz darbam aptiekā – vienu mamma pamudinājusi, cita, tikai absolvējot kādu citu augstskolu, sapratusi, kas ir viņas patiesais aicinājums.
Tagad man pašam, ieejot aptiekā, ir nedaudz citādākas sajūtas, jo saprotu, ka cilvēks aiz letes nav tikai pārdevējs, kurš bezpersoniski man kaut ko pārdod. Teātrī ik pa brīdim jāiedziļinās kādā profesijā un, tikai pietuvojoties tai, atklājas šķautnes, ko citi cilvēki nemaz nepamana.
Apbrīnoju arī aptiekāru spēju katru dienu komunicēt ar tik dažādiem cilvēkiem, kuri, ierodoties aptiekā, visbiežāk nav tai labākajā noskaņojumā, jo uz aptieku jau cilvēki nenāk pastāstīt, cik viņiem labi klājas. Tomēr jāatzīst, ka, ieslēdzot kameru, viņi kļuva biklāki, bet tas jau ir cilvēciskais faktors un jāsaprot, ka katram ir sava vieta – vienam runāt ar cilvēkiem aptiekā, citam kameras priekšā.
Viens no veselības pamatprincipiem un iespējām retāk apmeklēt ārstu un aptiekas ir veselīga dzīvesveida ievērošana. Kādas jums ir attiecības ar šo pēdējā laika tik ļoti kultivēto dzīves stilu?
Periodiskas. Ir kad tam pievēršu lielāku uzmanību, bet bieži tomēr tas ir nepietiekami. Tas ir ļoti atkarīgs no darba slodzes, jo laikā, kad ir intensīvi mēģinājumi vai filmēšanās, domāt par veselīgu dzīvesveidu vienkārši neatliek laika. Ja runājam par fiziskajām aktivitātēm, tad cenšos regulāri uzspēlēt futbolu. Pavasarī parasti dzeru vitamīnus, jo pēc ziemas izjūtu to trūkumu. Ēšanas ziņā – ja ir izvēle starp gaļu un zivi, tad noteikti izvēlos zivi, kartupeļu izvēlē gan nedaudz šmaucos, jo izvēlos apceptus, kas nav tik labvēlīgi manam organismam. Cenšos izvairīties no trekniem ēdieniem. Kaut kur lasīju, ka cilvēki ar aktīvu dzīvesveidu, var lietot uzturā ko vēlas, un tā kā nevaru lepoties ar sēdošu darbu, tad ar diētām neaizraujos.
Lai gan aktierim nepieciešams labi izskatīties, jāatzīst, ka ievērot veselīgu dzīvesveidu nav pārāk viegli. Es saprotu, ka ķermenis ir viens no mana darba instrumentiem un par to ir jārūpējas, bet dažkārt uzvar nogurums un slinkums.
Ja runājam par kaitīgajiem ieradumiem, tad nekad neesmu smēķējis, tikai uz skatuves. Nav bijusi vēlme to darīt. Varbūt tāpēc, ka bērnībā visu laiku biju nodarbināts – futbols, basketbols, tautiskās dejas – nebija laika domāt par cigaretēm. Alkoholu lietoju saprāta robežās, patīk iedzert vīnu, ja ir laba kompānija, arī kādu stiprāku dzērienu, bet tikai tā, lai tas netraucētu darbam.
Cik noslogots esat vasarā, jo šis gadalaiks aktieriem parasti ir nedaudz mierīgāks.
Šobrīd turpinās filmēšanās seriālam „Viņas melo labāk”, savukārt nedēļas nogalēs vadu dažādus pasākumus. Tā kā teātris ir samērā dārgs hobijs, tad atteikties no pasākumu vadīšanas nevaru atļauties. Trakais skrējiens ir nedaudz izlīdzinājies, jo nav agri jāceļas, lai dotos uz televīziju, bet tāpat esmu gana aizņemts.
Un kā sevi palutināt atvaļinājuma laikā – kā atpūšaties un relaksējaties pēc daudzajiem darbiem?
Ja godīgi jāsaka, tad es pat īsti nezinu, ko nozīmē atpūta. Manuprāt, tas ir, kad uz kādu nedēļu iespējams aizbraukt prom no pilsētas un nedarīt neko. Bet es tā diemžēl nevaru. Pirmkārt, man nav tik daudz brīva laika, otrkārt, ja arī būtu, tad pirmās divas dienas atpūstos, bet nākamajās jau sāktu uztraukties, ka kaut kas tomēr ir jādara.
Ja ir kāda brīva diena, man patīk palasīt kādu žurnālu, grāmatu. Šobrīd ir vairākas iesāktas un līdz galam neizlasītas grāmatas, kuras gribētos pabeigt. Patīk dzeju palasīt, pašam kādu dzejoli uzrakstīt. Patīk kādu labu filmu noskatīties. Kā jau iepriekš minēju, labprāt uzspēlēju futbolu. Ja esmu laukos, tad kopā ar dēlu braucu uz futbola treniņu. Viņš tagad trenējas pie mana bijušā bērnības trenera. Man ļoti patīk ar dēlu uzspēlēt futbolu vai basketbolu – viņam ir 11, man – 33 gadi – vēl varu viņu apspēlēt. Jebkurā gadījumā es neesmu plānotājs, protams, man ir darbu grafiks, bet ikdienas dzīvi man ir grūti saplānot. Var gadīties, ka ieplānota atpūta kopā ar draugiem, bet es vienkārši aizsēdos mājās un nekur neaizbraucu. Draugi uzskata, ka pārāk maz laika veltu sev, bet ko lai dara, ja visam laika nepietiek.
Jums ir vienpadsmit gadus vecs dēls, vai radināt viņu pie veselīga dzīvesveida?
Uzskatu, ka bērniem noteikti jābūt aktīvam dzīvesveidam. Man kā bērnam tas ļoti daudz ko nozīmēja, jo bērnībā tiek ielikti pamati visai turpmākajai dzīvei – gan veselības (fiziskajai un garīgajai) ziņā, gan arī patriotisma audzināšanā. Mans dēls spēlē futbolu, dejo arī tautiskās dejās. Šovasar piedalījās skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Protams, daudz ko vēl var darīt jaunatnes labā, bet kopumā Latvijā ir samērā laba situācija, jo bērniem ir daudz dažādu iespēju, kur nodarboties ar dažādām aktivitātēm. Un, ja runājam par veselīgu pārtiku, kur tā vēl ir tik pieejama kā Latvijā! Ieej Rīgas tirgū, nopērc svaigus gurķīšus un sajūti to dabisko smaržu… Daudz kur Eiropā bioloģiskā pārtika ir ļoti dārga, tad Latvijā tā ir pieejama, vajag tikai gribēt. Apsveicami, ka Latvijā tiek kultivēts veselīgs dzīvesveids, jo patiesībā jau mēs nenovērtējam to, kas mums ir pieejams.
