Inese Millere ir zemgaliete, kura dzimusi Kurzemē. Absolvējusi Rīgas Medicīnas institūtu (Stradiņa universitāti), tomēr pārmaiņu laikā pilnībā mainījusi savu nodarbošanos, kā rezultātā 13 gadus pabijusi LR Ārlietu dienestā. Šo gadu laikā dzīvojusi dažādās valstīs, daudz ko redzējusi un piedzīvojusi, bet vienlaikus tas bijis arī samērā stresains dzīves posms. Dzīvojot Itālijā, Inese ļoti strauji pieņēmās svarā. Diētas viņai nekad nav devušas vēlamos rezultātus, toties, nonākot līdz apzinātības pielietošanai, saprata, ka optimizēt svaru iespējams bez ēšanas ierobežojumiem.
Anglijā Inese iegūst holistiskā stresa menedžmenta konsultantes diplomu, savukārt Amerikā apgūst apzinātas ēšanas programmu un kļūst par vienu no trim licenzētām trenerēm Eiropā.
Vai ikdienas steigā kaut reiz esam uzdevuši sev jautājumu, kāpēc mēs ēdam? Kā, tas taču skaidrs, – jo esam izsalkuši! Bet vai tā ir vienmēr? Ārste un personības izaugsmes trenere Inese Millere atzīst, ka patiesībā bez izsalkuma ir daudz dažādu citu iemeslu, kāpēc cilvēks ēd.
Pretēji diētām, apzināta ēšana palīdz risināt ātru, automātisku, neapzinātu, stresainu ēšanu un palīdz atbrīvoties no liekajiem kilogramiem.
Ko nozīmē jēdziens „apzināta ēšana”?
Apzināta ēšana ir sena, bet tai pašā laikā inovatīva un uz faktiem balstīta prāta- ķermeņa vienotības pieeja noturīgu pārmaiņu veikšanai. Tā ir viena no apzinātības praksēm.
Apzinātība ir mērķtiecīga uzmanības pievēršana pašreizējam brīdim. Netiesājoši pievēršam uzmanību tam, kas notiek ap mums un mūsos. Ikdienā pārsvarā nekam nepievēršam īpašu uzmanību – dzīvojam kā aizmiguši un tā rezultātā bieži pieņemam neapzinātus lēmumus. Patiesībā dzīvi neizdzīvojam, jo nekad neesam klāt konkrētajā mirklī, jo esam pagātnē vai nākotnē. Apzinātībai ir divas prakses grupas – viena formālā (meditācija, ķermeņa skenēšana u.c.) un neformālā, kad uzmanība tiek pievērsta pašreizējam brīdim un tam, ko darām, piemēram, ēšanai.
Ir izpētīts, ka katru dienu saistībā ar ēšanu cilvēks pieņem vairāk nekā 200 lēmumus un lielākā daļa no tiem ir neapzināti. Kad savā dzīvē un ēšanā ielaižam apzinātību, mēs sākam pamanīt tos daudzos neapzinātos lēmumus, sākam pamanīt, kas notiek mūsos – fiziski, mentāli, emocionāli; kādi tad patiesībā ir mūsu ēšanas paradumi un, ja nepieciešams varam tos mainīt. Apzinātība palīdz mums saskatīt to, ka katrā konkrētajā mirklī mums ir dažādās izvēles iespējas, kā rīkoties un ko ēst… Sagaršojam ēdiena patieso garšu, ko nevar izdarīt ātri apēdot maltīti pie datora vai TV. Tas nav jautājums par svaru un nesvaru, jo apzinātai ēšana nav diēta (jo ar diētu saprotam ierobežošanu), te nav runa par kontroli vai kontroles zaudēšanu, bet par atbildības uzņemšanos un izvēli.
Pētījumi parāda, ka viens no sieviešu stresa pārvarēšanas instrumentiem ir ēdiens, kā rezultātā var rasties liekais svars. Tā ir humāna prakse, kas ļauj harmonizēt attiecības ar ēdienu un ēšanu un atļauj izbaudīt ēdienu, sevi un dzīvi.
Ko cilvēks iegūst ar apzinātu ēšanu?
Izbauda vairāk un apēd mazāk;
Ēdiens citādi garšo – izgaršo to;
Sāk citādi izvēlēties ēdienu;
Palīdz notievēt un saglabāt optimālu svaru;
Palīdz atmest diētas un atbrīvoties no stresa apēšanas.
Ja cilvēks ēd kūku un uzskata, ka grēko, tad cilvēks iegūst negatīvas emocijas. Ja nodoms ir izbaudīt, tad tas jādara netiesājoši – neskaitot kalorijas, tad iespējams nevajadzēs otro un trešo gabalu, pietiks ar vienu. Es būšu sevi iepriecinājusi, un, ēdot fiziska izsalkuma dēļ, izvēlēšos citādāku ēdienu. Cilvēkam ir dabiskas instinktīvas spējas sajust, kad un ko vajag ēst. Ir pētījumi, ka līdz piecu gadu vecumam bērns ir spējīgs pats izvēlēties sabalansētu ēdienu (tas var nenotikt vienā ēšanas reizē), bet pieaugušie, nespēdami noskatīties, ka vairākas ēdienreizes bērns ēd vienveidīgu ēdienu, sāk uzspiest to pēc saviem ieskatiem, kā rezultātā tiek pazaudēta šī instinktīvās ēšanas spēja. Apzināta ēšana māca no jauna ieklausīties instinktos, saprast un uzticēties sev – kas un cik daudz nepieciešams. Tā piedāvā izvēles iespējas un atbildības uzņemšanos par pieņemtajiem lēmumiem. Tā palīdz līdzsvarot ēšanu veselībai un enerģijai ar ēšanu baudai. Baudu nedrīkst ignorēt, kā tas nereti notiek, kad ievērojam diētas, jo tad agri vai vēlu neizturēsim, pārēdīsimies, sāksim no jauna līdz nākamajai pārēšanās reizei. Apzināta ēšana ļauj mums atgriezties pie dabiski instinktīvās ēšanas, jo ieraugām, kas notiek mūsu attiecībās ar ēdienu, ēšanu un sevi. Apzinātība pati par sevi ietver piebremzēšanu, jo zināms ir fakts, ka sāta sajūtas iegūšanai nepieciešamas vismaz 20 minūtes, tāpēc jāēd lēnām, lai iemācītos sadzirdēt delikātos sāta sajūtas signālus. Apzināta ēšana palīdz saprast, cik liela ir mana porcija.
Ikreiz, kad cilvēkam ir vēlme kautko apēst, ir jāatbild uz jautājumu –vai esmu izsalcis? Šis jautājums palīdz iepauzēt. Šī Apzinātības pauze ir nepieciešama, lai saprastu, kāpēc es ēdu? Vai tiešām ir fizisks izsalkums, vai tur notiek kaut kas cits. Ja cilvēks sajūt fizisku izsalkumu, tad izvēlas kvalitatīvu ēdienu ne našķus. Uztrenējot sapratni par fizisko izsalkumu, būs vieglāk saprast, cik daudz ēst. Izsalkums katru dienu nav vienāds, tāpēc arī porcijas būs atšķirīgas.
Kādos gadījumos visbiežāk cilvēki izvēlas pievērsties apzinātai ēšanai?
Motivācijas ir dažādas, bet tas, ko redzu savā praksē, pamatā tā ir vēlme atbrīvoties no liekā svara, jo ir izmēģinātas neskaitāmas diētas un saprasts, ka tās nestrādā. Diētas nepasaka, ko darīt pēc tam. Tās pasaka ko ēst, bet, ja netiek atbildēts uz jautājumu, kāpēc es ēdu, tad ilgtermiņā šis process nebūs efektīvs. Cilvēki pievēršas apzinātai ēšanai, kad vēlas sakārtot attiecības ar ēdienu.
Vai šīs attiecības ir iespējams tik viegli sakārtot?
Tiek iedoti instrumenti, kā to darīt. Pamatinstruments ir jautājums, vai tad, kad ēdu, esmu izsalcis? Ja saprotu, ka tiešām esmu fiziski izsalcis un izvēlos ēst, tad svarīgi ir apsēsties, iecentrēties ar trim dziļām ieelpām un izelpām, un, izmantojot visas piecas maņas, izbaudīt ēdienu. Būt klāt šai mirklī, nesteigties un saprast, vai man vispār garšo tas, ko ēdu.
Svarīgi ir gribēt mainīties, mainīt savus ieradumus, jo mums pašiem jāuzņemas atbildība ēdu vai neēdu un ko ēdu.
Apzinātība runā par smadzeņu plastiskumu, jo mēs varam mainīt smadzeņu funkcijas. Tas ir process, bez sevis šaustīšanas, bet maziem soļiem uz priekšu. Ja paslīd kāja, ir instrumenti, kas palīdz atgriezties pie jau jaunajiem ieradumiem. Lai veicinātu savu atbildību jāstiprina iekšējā balss un sajūta, jo cilvēkam ir tendence vainot ārējos apstākļus, bet neuzņemties atbildību pašam.
Sakārtojot attiecības ar ēdienu, sakārtojam arī attiecības ar sevi!
