Farmaceite Marita Strupa Mērsragā, dibinot aptieku „Evita”, to nosauca meitas vārdā. Meita Evita ir attaisnojusi mātes cerības un kļuvusi par profesionālu farmaceiti. Marita ir gandarīta, ka izdevies uzaudzināt sava darba turpinātāju.
Lai gan Maritas bērnībā Mērsragā vairums sieviešu bija nodarbinātas zivju apstrādē, mamma meitai ieteica izvēlēties profesiju, kur darba apstākļi ir krietni labvēlīgāki. Tolaik Maritai nekādu zināšanu par farmaceita profesiju nebija, bet viņa paklausīja mammas ieteikumam. Pēc Rīgas Medicīnas institūta (Rīgas Stradiņa universitāte) absolvēšanas jaunajai farmaceitei bija iespēja pirmo darba praksi iegūt Talsos vai Mērsragā. Viņas izvēle bija par labu dzimtajam ciemam.
Deviņdesmito gadu sākumā bija pārmaiņu laiks nevienam vien Latvijas iedzīvotājam – arī Maritai. Neziņa un nedrošības sajūta par nākotni lika meklēt risinājumus, un 1993. gadā Marita nodibina vienu no pirmajām privātajām aptiekām Latvijā.
„Tas bija grūts laiks – nesakārtota likumdošana, uzņēmējdarbība – pilnīgi sveša joma. Ko tik sākumā neesmu darījusi? Braucu pat ar autobusu uz zāļu lieltirgotavu un somā vedu medikamentus,” atmiņās kavējas Marita.
„Tā nu sanāk, ka Mērsraga aptieka ir pirmā un vienīgā mana darba vieta, kopumā te aizvadīti jau 29 gadi. Un man patīk šis darbs. Iespējams, ka tas ir tāpēc, ka katru dienu ir citas situācijas, citi cilvēki, un ja vēl, izmantojot savas zināšanas, izdodas kādam palīdzēt, – tas ir liels gandarījums. Es nevarētu strādāt darbu, kur katru dienu jādara viens un tas pats. Man patīk nemitīgi attīstīties. Jau bērnībā bija tieksme pēc zināšanām, daudz lasīju, visa mūža garumā cenšos apmeklēt kursus un lekcijas par dažādām tēmām – sākot no kāju pēdu masāžas līdz pat mārketinga diplomam Biznesa vadības koledžā.
Ja veidojot un attīstot savu uzņēmumu ir tik daudz ieguldīts, tad pašsaprotama ir vēlēšanās, lai kāds darbu turpina. Maritas meita Evita, kuras vārdā ir nosaukta aptieka, ir nolēmusi iet mammas pēdās. „Esmu priecīga, ka viens no maniem trim bērniem ir izvēlējies farmaceita profesiju. Evita jau ir ieguvusi gan farmaceita asistentes, gan farmaceites diplomu. Atšķirībā no manis meitai profesijas izvēle bija vieglāka, jo bērnībā viņa redzēja aptiekas darba aizkulises,” stāsta Marita.
Uz jautājumu, vai Evita būtu ar mieru kādreiz pārņemt mammas biznesu, Evita atbild apstiprinoši. „Līdz šim mēs neesam strādājušas kopā, jo uzskatu, ka Evitai nepieciešams iegūt lielāku pieredzi Rīgā. Ikdienā mēs daudz runājam par darbu – mācamies viena no otras. Laiks rādīs, kad Evita atgriezīsies Mērsragā, lai realizētu savas iegūtās zināšanas un prasmes. Bet šobrīd varu teikt, ka esmu gandarīta, ka man ir meita, kura ir gatava turpināt manis iesākto darbu.”
