Urologs, „Latgales uroloģijas centra” īpašnieks Oļegs Hublarovs piecu gadu vecumā pēc postošās zemestrīces Taškentā kopā ar vecākiem pārcēlās uz dzīvi Daugavpilī. Jau pusaudžu gados Oļegs saprata, ka viņa aicinājums ir ķirurģija, tāpēc pēc Rīgas Medicīnas institūtu absolvēšanas sāka strādāt Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Pēc uroloģijas nodaļas vadītāja ieteikuma viņš pievērsās uroloģijai un devās uz Maskavu, lai papildinātu zināšanas.
2009. gadā Oļegs izveidoja „Latgales uroloģijas centru”, kur šobrīd strādā 25 augsti kvalificēti medicīnas darbinieki. „Mans darbs vienlaikus ir arī mans hobijs. Latvijā ir daudz ārstu, kuri savu darbu dara ar sirdi un dvēseli, un es esmu viens no viņiem. Manuprāt, uroloģija ir ļoti interesanta nozare. Pēdējo piecpadsmit gadu laikā tā ir strauji attīstījusies – šobrīd, izmantojot augstvērtīgas tehnoloģijas, varam strādāt daudz efektīvāk.”
Lai uroloģijā būtu viens no vadošajiem speciālistiem Latvijā, Oļegs daudz smēlies pieredzi arī no ārzemju kolēģiem. Uz medicīnas kongresiem dakteris visbiežāk dodas kopā ar sievu un pie viena apskata šīs valsts ievērojamākās vietas. Pavisam nejauši viņš atklājis, ka jau paspējis pabūt 34 valstīs, tāpēc pasaules apceļošana viņu vairs nevilina, bet uzzināt, ko jaunu uroloģijā, palīdzēt cilvēkiem – tas viņam sagādā patiesu prieku un gandarījumu joprojām.
Kas ir nierakmeņi un kāpēc tie veidojas?
Mūsdienās nierakmeņu veidošanās ir viena no izplatītākajām uroloģiskajām saslimšanām. Lai gan ir jāatceras, ka nierakmeņi nav nieru slimība – tie ir vispērēja organisma saslimšanas sekas. Šo akmeņu veidošanās joprojām nav pilnībā izpētīta, tāpēc nav ieteicamās receptes, kas simtprocentīgi pasargātu no to veidošanās. Par iemeslu var būt vielmaiņas traucējumi, kā arī dzīvesveids. Mainoties dzīves apstākļiem, pazūd regularitāte, kas organismam ir ļoti nepieciešama – neregulāri ēdam, ir daudz stresa, mazkustīgs dzīvesveids jauniešu vidū kļūst arvien izplatītāks… Viens no galvenajiem nierakmeņu veidošanās iemesliem ir nepietiekams šķidruma daudzums organismā – kā minimums katru dienu cilvēkam jāuzņem vismaz divi litri ūdens.
Kādas ir pazīmes, kuras liecina par nierakmeņu esamību?
Daudziem cilvēkiem ir nierakmeņi, bet viņi par tiem pat nenojauš, un, ja nesāksies saasinājums, tad par to esamību nekad var arī neuzzināt. Nierakmeņus diezgan bieži pamana nejauši, veicot vēdera dobuma un nieru ultrasonogrāfiju, kāda cita iemesla dēļ.
Ja nierakmens izkustās un sāk virzīties pa urīnvadu uz urīnpūsli, tad visdrīzāk sāksies nieru kolikas (pēkšņas asas sāpes vienā pusē jostas rajonā, sāpes izstaro uz vēderu, uz leju un uz urīnpūsli, un dzimumorgāniem; pacients nepārtraukti maina ķermeņa pozu; parādās slikta dūša, vemšana, drudzis, var paaugstināties temperatūra), ko grūti sajaukt ar citas slimības pazīmēm. Ja nierakmens ir līdz 5 mm liels, tad ir iespējamība, ka tas izies pats, bet, ja tas ir lielāks, tad visdrīzāk būs nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās.
Pirmā palīdzība koliku gadījumā ir pretsāpju preparāti, silta vanna, bet nedrīkst nodarboties ar pašārstēšanos, jo nespeciālists kolikas var viegli sajaukt ar kādām citām sāpēm, kā rezultātā var rasties nopietni sarežģījumi. Tāpēc, sākoties kolikām, noteikti jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Jo tuvāk urīnpūslim akmens atrodas, jo lielāka iespējamība pazīmes sajaukt ar urīnpūšļa iekaisuma pazīmēm – bieži jāiet uz tualeti, nepatīkamas sajūtas urinējot… Ir bijuši gadījumi, kad cilvēks ārstē urīnpūšļa saslimšanu, bet izrādās, ka vainīgs ir nierakmens. Nierakmens var lēnām kustēties uz leju vairākas nedēļas, bet var būt gadījumi, ka tas pilnībā nosprosto urīnizvadkanālu, kā rezultātā tiek būtiski vai pilnībā bloķēta urīna attece. Te ir runa par sarežģījumiem, kad nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, jo urīna nosprostošanās rezultātā var pievienoties infekcija, kas var novest līdz hroniskai nieru mazspējai un pat tās zaudēšanai.
Kādas ir pielietojamās metodes, lai atbrīvotos no nierakmeņiem, šajās sarežģītajās situācijās?
Ja nierakmens iestrēdzis urīnvadā, vispirms ar medikamentu palīdzību jāmazina sāpes. Ja diagnostika apstiprina, ka urīna attece ir pilnībā nosprostota, tad tā operatīvi jāatjauno. Šādā situācijā var izmantot Stent veida drenāžu (urīns tiek novadīts, apejot aizsprostoto vietu) un iegūt laiku, lai pieņemtu lēmumu, kā veiksmīgi likvidēt nierakmeni.
Nierakmeņiem, kuri atrodas nierēs, bet jau ir pārāk lieli, lai paši kustētos uz leju, var pievienoties infekcija un radīt nopietnus sarežģījumus, tāpēc ieteicams no tiem atbrīvoties pēc iespējas ātrāk. Šādās situācijās ir vairākas izmantojamās metodes:
Distances litotripsija (ESWL) – nierakmens drupināšana bez ķirurģiskas iejaukšanās. Procedūra ir bezsāpīga, akmeni tikai sadrupina, bet šķembām jāevakuējas pašām. Dažkārt tās iestrēgst urīnvados un tad paralēli jāpielieto vēl citas metodes.
Perkutānanefrolito-tomija (PCN) – caur nelielu griezumu ādā punktē nieri, punkcijas kanālu paplašina un pa to ievada nefroskopu, ar kuru akmeni sadrupina un šķembas izvada laukā.
Uretrolitoekstrakcija (URS) – endoskopisku instrumentu caur urīnvadiem ievada urīnpūslī, ja nepieciešams, caur urīnvada atveri nierē. Ar instrumenta palīdzību akmens tiek satverts un izvilkts laukā, ja akmens ir liels, tad to var sadrupināt, izmantojot lāzeru. Šī ir vissaudzīgākā metode.
Vaļējās operācijas mūsdienās pielieto tikai ļoti sarežģītos un ielaistos gadījumos, kad citas metodes nav izmantojamas.
Nierakmeņa izoperēšana negarantē tā neatjaunošanos, jo netiek atrisināta problēma, bet gan likvidētas tikai sekas. Tāpēc ļoti svarīgi ir noskaidrot nierakmeņu veidošanās iemeslus, bet tas nav viegli izdarāms, jo iemesli var būt ļoti daudz un dažādi. Lai tos noskaidrotu, ir jāveic vispārējā veselības pārbaude.
