Ja katru gadu apmēram vienā un tajā pašā periodā sākas iesnas vai asaro acis, ir pamats aizdomām, ka cilvēks slimo ar sezonālo alerģiju. Konsultē bērnu pneimonoloģe (plaušu ārste) Renāte Snipe.
Sezonālās alerģijas izpausmes
– Ūdeņaini izdalījumi no deguna, aizlikts deguns.
– Nieze, kņudēšana degunā.
– Acu asarošana, nieze vai graušanas sajūta acīs. Tās var būt apsārtušas.
– Ļoti jutīgam cilvēkam slimība var izpausties arī kā dermatīts.
– Visi nosaukti slimības simptomi var tikt kombinēti.
Noskaidrot alergēnu nav viegli
Alerģija ir imūnsistēmas darbības traucējumi, kas rodas, organismam izteikti reaģējot uz kādu apkārtējā vidē esošu vielu, un sezonālo alerģiju cilvēkiem izraisa dažādu koku, puķu, graudzāļu un nezāļu ziedu putekšņi (galvenokārt tie, kurus pārnēsā vējš). Augu aktīvās ziedēšanas laikā novēro nepatīkamos saslimšanas simptomus. Ja ir aizdomas par alerģiju, daktere Snipe noteikti iesaka mēģināt noteikt savas alerģijas cēloni. Ja nav iespēju vai negribas gaidīt rindā pie alergologa, palīdzību var lūgt arī ģimenes ārstam, bet tādā gadījumā jārēķinās ar izdevumiem, jo alerģiju izmeklējumi būs jāapmaksā pašam pacientam. Valsts apmaksā alergoloģiskos izmeklējumus tikai, ja tos nozīmē alergologs vai pulmonologs. Ir divu veidu pārbaudes, kā noskaidrot, vai jūsu sūdzības izraisa alerģija: asins analīzēs nosaka specifiskos imūnglobulīnus E – antivielas, kas vērstas pret konkrētu alergēnu. Vai arī ir otrs veids – ādas alergoraudzes jeb testi, kas rāda, vai organisms pret iespējamo alergēnu reaģē vai nereaģē. Uz ādas apakšdelma uzpilina alergēnu un ieskrāpē ādas virsējo slāni, ja cilvēkam ir alerģija uz šo alergēnu, skrāpējuma vietā veidosies alerģiska reakcija. Šo pārbaudi neiesaka veikt ziedputekšņu laikā, un turklāt cilvēks vismaz 3 – 5 dienas pirms izmeklējuma nedrīkst lietot antihistamīna līdzekļus. Daktere gan uzsver, ka ir neliela daļa cilvēku, kuriem, pat veicot visus izmeklējumus, var neizdoties atrast alerģijas cēloni.
Slimība pazemina dzīves kvalitāti
Atšķirībā no cita veida alerģijām, piemēram, uz dzīvnieku spalvām vai ķīmiskiem līdzekļiem, no sezonālās alerģijas izraisītājiem ir grūti izvairīties pilnībā. Ja vien cilvēks katru sezonu nedodas prom no plaukstošās Latvijas tik ilgā ceļojumā, kamēr beidz ziedēt tieši viņam alerģiju izraisošie augi. Pat pāris mēnešus ilgu laiku pastāv risks sasirgt tāpēc, ka ziedputekšņi līdz ar vēju ceļo: siltās gaisa masas atnes dienvidu pusē uzziedējušo augu putekšņus, kamēr «mūsējie» vēl nezied, bet aukstās tos atpūš, kad tie jau beiguši ziedēt, jo Skandināvijas zemēs ir vēsāks klimats un daba mostas lēnāk. Augu ziedēšanas laiks ir atkarīgs no laika apstākļiem, tādēļ alerģiskie simptomi katru gadu var parādīties nedaudz atšķirīgā laikā
Ja cilvēkam ir iedzimta nosliece uz alerģiju, sezonālā saslimšana var sākt izpausties jebkurā vecumā. Visbiežāk tā sākas pusaudžu vecumā, bet nereti alerģija jāārstē arī maziem bērniņiem un gados vecākiem cilvēkiem. Ir gadījumi, kad ārsti un pats pacients atviegloti konstatē, ka pēc 35 vai vairāk gadu vecuma sasniegšanas alerģija uz ziedputekšņiem ir izzudusi. Bet var būt arī sezonas, kad laika apstākļu vai citu iemeslu dēļ alerģijas izpausmju nav, bet pēc kāda laika tā atkal piesaka sevi apgrūtinošā formā. Jo jāņem vērā to, ka visu alerģisko slimību izpausmes ietekmē dažādi blakus faktori, piemēram, stress, liela darba slodze, alkohola lietošana… «Šie iemesli sakrīt kopā kā mozaīka, un nekad nevar zināt, cik smagi slimība noritēs. Kādā alergologu kongresā izskanēja doma, ka visus svarīgos eksāmenus vajadzētu pārcelt uz rudeni, jo apmēram 15 – 20 % populācijas cieš no sezonālās alerģijas, un alerģiskam cilvēkam ir grūti izturēt lielu garīgo piepūli tieši ziedputekšņu sezonas laikā. Deguns ir aizlikts, acis asaro, viņam ir traucēts nakts miegs un tāpēc arī spēja koncentrēties. Dzīves kvalitāte ir būtiski pazemināta, bet eksāmenu rezultāti, iespējams, ietekmēs visu viņa turpmāko dzīvi,» slimības negatīvo ietekmi skaidro daktere Snipe.
Kā izvairīties no alerģijas izpausmēm?
Mātes piens ir neaizstājams. Ja rados ir alerģiski cilvēki, vienīgais, kas diezgan droši samazinās alerģijas attīstības risku, ir bērniņa barošana ar krūti. Ir daudzi plaši un pārliecinoši pētījumi, ka ar krūti barotiem bērniem alerģija attīstās retāk.
Regulāri jālieto medikamenti. Lai atvieglotu alerģijas izraisītos simptomus un uzlabotu dzīves kvalitāti, nedēļu pirms un visu ziedputekšņu ziedēšanas sezonu jālieto jaunākās paaudzes antihistamīna preparāti, kurus ieteicams ik pa laikam, konsultējoties ar ārstu, pamainīt. Interneta mājaslapā zied.lv ievietota Aerobioloģiskā dienesta informācija par ziedputekšņu koncentrācijas mērījumiem. Ja cilvēks zina, kuri ziedputekšņi viņam izraisa alerģiju, sekojot informācijai šajā mājaslapā, var diezgan precīzi noteikt laiku, kad jāsāk dzert zāles. To iesaka darīt, kamēr ziedputekšņi ir zemā koncentrācijā, jo, ja laikus profilaktiski uzsāk lietot pretalerģijas medikamentus, ziedēšanas sezonu iespējams pārciest daudz vieglāk nekā tad, ja zāles sāk lietot tikai, kad simptomi jau ir attīstījušies.
Injekcijas pret alerģiju. Visradikālākā sezonālās alerģijas ārstēšanas metode ir specifiskā imunoterapija. Citās Eiropas valstīs to izvēlas biežāk nekā Latvijā, jo tajās, atšķirībā no mūsu valsts, lielu daļu dārgo izmaksu sedz valsts, bet pie mums par visu ārstēšanas kursu jāmaksā pacientam pašam. Zemādas injekciju veidā saņemot alergēnu ekstraktu, var panākt, ka alerģija atkāpjas uz vairākiem gadiem vai pat izzūd vispār. Taču jāņem vērā, ka šī metode ir dārga, un terapija jāsaņem vairāku gadu garumā, apmēram 20 procentos gadījumu šī terapijas metode var būt mazefektīva..
Putekšņu laikā sevi jāsargā. Alergēns padara cilvēku ļoti jutīgu, un ir virkne ieteikumu, kā sevi pasargāt, piemēram:
ir svarīgi būt informētam par aktuālajiem ziedputekšņiem gaisā, jo tādējādi iespējams noteikt, kas izraisa spēcīgāku alerģiju un kā iespēju robežās no tās izvairīties.
• Saulainā un vējainā laikā neturiet vaļā logus, izmantojiet kondicionētāju ar filtru.
• Neveriet vaļā automašīnas logus, kondicionieri aprīkojiet ar filtru.
• Valkājiet lielas brilles, degunā varat ieziest vazelīneļļu.
• Atnākot mājās, ieejiet dušā, mazgājiet matus, pilnībā nomainiet apģērbu.
• Ziedputekšņu sezonā nežāvējiet ārā veļu.
• Paši nepļaujiet zāli.
Ļoti turīgs cilvēks šajā periodā var atļauties aizbraukt no valsts.
Alerģija būtiski ietekmē dzīves kvalitāti, tāpēc, ja ir aizdomas par šo saslimšanu, ir vērts konsultēties ar ārstu un atvieglot savu veselības stāvokli.
