Zāles mūsdienu medicīnā ir neaizvietojamas – tās palīdz ārstēt slimības, mazināt simptomus un uzlabot dzīves kvalitāti. Tomēr dažkārt zāļu lietošana var izraisīt nevēlamas organisma reakcijas. Bieži vien cilvēki jebkuru nevēlamu reakciju uz zālēm sauc par “alerģiju”, taču patiesībā alerģija ir tikai viens no iespējamajiem zāļu izraisīto blakņu veidiem.
Zāļu blakne ir nevēlama vai kaitīga organisma reakcija, kas var parādīties pēc zāļu lietošanas. Tā var būt gan viegla, gan nopietna, bet tas nenozīmē, ka šīs zāles uzreiz jābeidz lietot. Daudzas no šīm reakcijām ir paredzamas, bet dažas – ne. Ja ir skaidrs, vai reakcija ir paredzama vai alerģiska, kopā ar ārstu vai farmaceitu iespējams pieņemt pareizos lēmumus un nodrošināt drošāku ārstēšanos.
PAREDZAMĀS BLAKNES
Šīs reakcijas parasti ir saistītas ar zāļu iedarbību uz organismu un bieži vien ir atkarīgas no devas – jo lielāka deva, jo izteiktāka reakcija. Tās ir samērā bieži sastopamas un parasti jau minētas zāļu lietošanas instrukcijās. Piemēram, miegainība pēc pretalerģijas līdzekļiem vai kuņģa kairinājums pēc pretsāpju zālēm.
NEPAREDZAMĀS BLAKNES
(TAI SKAITĀ ALERĢIJAS)
Šīs reakcijas ir retākas un nav atkarīgas no devas. Tās parasti skar tikai atsevišķus, jutīgus cilvēkus. Alerģiska reakcija rodas, kad imūnsistēma kļūdaini uztver zāles kā apdraudējumu. Pat neliels zāļu daudzums var izraisīt nopietnas sekas – nātreni, tūsku, elpas trūkumu vai pat dzīvībai bīstamu anafilaksi.
SVARĪGI ATCERĒTIES PAR ZĀĻU ALERĢIJĀM
- Jā, var būt alerģija arī pret pretalerģijas zālēm.
- Ja esi alerģisks pret vienas grupas zālēm (piemēram, penicilīniem), iespējama krusteniska alerģija arī pret citām – piemēram, cefalosporīniem.
- Paaugstināta jutība pret ibuprofēnu var nozīmēt līdzīgu reakciju arī uz naproksēnu vai diklofenaku.
ESI UZMANĪGS, PIRMS LIETO ZĀLES ATKĀRTOTI
Pastāsti ārstam vai farmaceitam, ja kādreiz esi piedzīvojis kādu reakciju uz zālēm – jo īpaši, ja tā bijusi smaga, neparasta vai alerģiska. Šāda informācija ir ļoti svarīga pirms operācijām, vakcinācijas vai citām medicīniskām procedūrām, jo tā palīdz izvairīties no veselībai bīstamām sekām. Ārsts palīdzēs izvēlēties piemērotāko ārstēšanu un novērst iespējamos riskus.
ZIŅO PAR BLAKNĒM – TAS VAR GLĀBT DZĪVĪBAS
Ziņot par blaknēm var elektroniski portālā eveseliba.gov.lv, sadaļā Ziņot par zāļu blaknēm. Vēlams norādīt arī sava ārsta kontaktus – tas palīdzēs farmakovigilances ekspertiem izvērtēt situāciju. Ziņošana ir svarīga, jo palīdz laikus atklāt retas vai bīstamas reakcijas un padara zāļu lietošanu drošāku visiem lietotājiem.
Svarīgi!!! Daudzi jebkādu diskomfortu pēc zāļu lietošanas uzskata par alerģiju, taču tā ne vienmēr ir. Ja reakcija ir paredzama un saistīta ar devu, to bieži var koriģēt. Savukārt īstas alerģijas gadījumā zāles atkārtoti drīkst lietot tikai ārsta uzraudzībā.
ALERĢIJA VAI PAREDZAMĀ BLAKNE?
| Pazīme | Alerģija | Paredzama blakne |
| Cēlonis | Imūnsistēmas reakcija uz zālēm | Zāļu tiešā iedarbība uz organismu |
| Kad parādās | Parasti rodas minūšu vai stundu laikā pēc atkārtotas zāļu lietošanas, bet dažkārt var parādīties arī tikai pēc vairākām dienām | Drīz pēc lietošanas |
| Simptomi | Izsitumi, nieze, tūska, elpas trūkums, anafilakse, retāk – vemšana, reiboņi u.c. | Slikta dūša, galvassāpes, miegainība, gremošanas traucējumi u.c.; simptomi parasti atbilst zāļu lietošanas instrukcijai |
| Atkarība no devas | Nav – pat maza deva var izraisīt reakciju | Jo lielāka deva, jo stiprāka reakcija |
| Atkārtota lietošana | Reakcija atkārtojas, bieži smagāk | Dažkārt organisms pierod, un blaknes pakāpeniski mazinās |
| Rīcība | Nekavējoties pārtraukt zāļu lietošanu, vērsties pie ārsta. Smagos gadījumos (piemēram, elpošanas grūtības, tūska) saukt neatliekamo palīdzību | Nepārtraukt lietošanu bez ārsta ieteikuma (izņemot smagu reakciju). Iespējama devas pielāgošana |
