Dažādas zāles var ietekmēt mūsu ēstgribu – gan to stimulējot, gan samazinot. Lai gan ir zāles, kuras apzināti tiek lietotas ar mērķi ietekmēt svaru, izmaiņas apetītē var būt arī tādu medikamentu blakne, kas tiek lietoti pilnīgi citam mērķim. Ja cīnies ar svaru, ir vērts pārskatīt lietoto medikamentu sarakstu.
| Pirms lietojat medikamentus, vienmēr izlasiet lietošanas instrukciju un iepazīstieties ar iespējamām blakusparādībām. Katrs medikaments var iedarboties citādi, tāpēc ir svarīgi uzmanīgi sekot sava ķermeņa reakcijai. Ja pamanāt straujas vai būtiskas svara izmaiņas, noteikti konsultējieties ar ārstu. |
Ēstgribu stimulējoši medikamenti
Glikokortikosteroīdi mazina iekaisumu un novērš alerģiskas reakcijas, bet blakusparādība var būt pastiprināta ēstgriba.
Insulīns un daži citi pretdiabēta līdzekļi var pastiprināt ēstgribu, īpaši, ja glikozes līmenis asinīs nav pietiekami kontrolēts. Šīs zāles pazemina glikozes līmeni, un organisms reaģē, izraisot bada sajūtu.
Antihistamīnus lieto alerģiju ārstēšanai. Ja, tos ilgstoši lietojot, novērojat svara pieaugumu, iespējams, varat tos aizstāt ar citu medikamentu, kam ietekme uz nervu sistēmu ir mazāk izteikta.
Nervu sistēmu ietekmējoši medikamenti, piemēram, neiroleptiķi, ietekmē apetīti – tie kavē sāta sajūtas veidošanos smadzenēs, maina nervu impulsu pārvadi un pat ietekmē zarnu mikrobiomu. Līdzīgi mehānismi var ietekmēt arī apetīti, lietojot antidepresantus, pretkrampju un citus nervu sistēmu ietekmējošus medikamentus.
Beta blokatori, ko plaši lieto sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai, samazina adrenalīna iedarbību un var arī pastiprināt apetīti.
Hormonālās kontracepcijas ietekme uz apetīti un svaru ir atkarīga no hormonu devas. Šobrīd izmantotas lielākoties tiek tieši mazas devas, bet individuālā ietekme tik un tā var atšķirties. Dažkārt svara pieaugumu var radīt šķidruma aizture, kam ar apetīti nav tiešas saistības.
Ēstgribu nomācoši medikamenti
Līdzekļi, ko lieto diabēta ārstēšanai, dažkārt var izraisīt gremošanas traucējumus, piemēram, sliktu dūšu, vēdera pūšanos vai caureju, kas var samazināt ēstgribu. Parasti šīs blakusparādības ir īslaicīgas. Apetīti var ietekmēt arī citi pretdiabēta līdzekļi, kas palēnina kuņģa iztukšošanos, samazinot izsalkuma sajūtu.
Plaši lietotas antibiotikas var ietekmēt zarnu mikrofloru un nomākt apetīti. Lai gan tas notiek reti, dažkārt šīs zāles var izraisīt gremošanas traucējumus un sliktu dūšu.
Stimulējoši līdzekļi var samazināt ēstgribu. Jāņem vērā, ka kofeīns tiek pievienots dažiem pretsāpju medikamentiem, lai pastiprinātu to iedarbību, taču kā blakusparādība tas var ietekmēt arī apetīti. Tāpat ēstgribu mazina atsevišķas zāles, ko lieto uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma ārstēšanai, jo tam ir stimulējoša iedarbība.
| Tāpēc ir svarīgi atcerēties, ka sabalansēts uzturs un regulāras fiziskās aktivitātes ir galvenie apetītes un svara kontroles pamati. Šie fakti paliek spēkā arī tad, ja nepiciešams lietot kādus ēstgribu ietekmējošus līdzekļus – visticamāk ka tos būs jāievēro pat stingrāk. Ja jums ir bažas par svara izmaiņām, konsultējieties ar farmaceitu, ārstu vai dietologu, lai kopīgi izvērtētu terapijas blakusparādības un nepieciešamības gadījumā pielāgotu arī zāļu terapiju. |
Vai vienmēr vainīgi medikamenti?
Apetīti būtiski ietekmē ne tikai medikamenti, bet arī uztura paradumi, vispārējais veselības stāvoklis un konkrētas saslimšanas. Īpaši izteikta ietekme novērota garīgās veselības traucējumiem, tostarp stresam un depresijai. Apetītes izmaiņas var izraisīt arī infekcijas slimības, vairogdziedzera darbības traucējumi, Parkinsona slimība un nieru saslimšanas. Tāpat tā mainās grūtniecības laikā. Tāpēc apetītes izmaiņu precīza iemesla noteikšana ne vienmēr ir vienkārša.
