Auto vadīšanu bieži uztveram kā pašsaprotamu, taču drošai braukšanai nepietiek ar tehniskām iemaņām — nepieciešama asa redze, nedalīta uzmanība un ātra reakcija. Ceļu satiksmes drošību var apdraudēt ne vien autovadītāja prasmes, bet arī veselības stāvoklis (piemēram, drudzis, stipras sāpes vai neizgulēšanās), kā arī lietoto medikamentu ietekme.
KĀ ZĀLES VAR IETEKMĒT SPĒJU VADĪT AUTO?
Atsevišķu zāļu iedarbība var izraisīt miegainību, nogurumu, reiboni, vieglu apreibuma vai ģīboņa sajūtu, apjukumu, grūtības koncentrēties, trauksmi, trīci, kā arī garastāvokļa maiņas, piemēram, aizkaitināmību. Nereti kā zāļu blaknes tiek novērota slikta dūša vai vemšana. Tāpat iespējami redzes vai dzirdes traucējumi, kā arī palēnināta reakcija. Šo faktoru dēļ autovadīšana var kļūt bīstama. Konkrēto zāļu ietekme uz iespēju vadīt transportlīdzekli vai darboties ar tehniskām iekārtām ir aprakstīta zāļu lietošanas instrukcijā. Vai mēs to vienmēr izlasām un ievērojam?
Svarīgi atcerēties, ka dažu zāļu iedarbība var saglabāties līdz nākamajai dienai. Arī alkohols, pat nelielā devā, var būtiski pastiprināt šo zāļu nevēlamo ietekmi.
ZĀLES UN TIPISKĀS SITUĀCIJAS, KO TĀS RADA
- Sedatīvie jeb tā saucamie “nomierinošie” līdzekļi, pazīstami arī kā “nervu zāles”, var radīt miegainību, palēninātu reakciju, reiboni vai redzes traucējumus.
- Daži pretsāpju, pretsaaukstēšanās un pretklepus līdzekļi var izraisīt miegainību un uzmanības zudumu.
- Pirmās paaudzes pretalerģijas līdzekļi bieži izraisa izteiktu miegainību. Tie nereti sastopami arī kombinēto pretsaaukstēšanās preparātu sastāvā.
- Asinsspiedienu pazeminošas zāles, īpaši terapijas sākumā vai palielinot devu, var izraisīt reiboni un apgrūtināt autovadīšanu.
- Lietojot pretdiabēta zāles, var rasties glikozes līmeņa samazināšanās asinīs (hipoglikēmija), kas var izraisīt bīstamu situāciju uz ceļa.
- Acu pilieni un acu procedūras – pēc zīlīšu paplašināšanas pie acu ārsta redze var būt miglaina 6 stundas vai pat ilgāk (atkarībā no izvēlētām zālēm un procedūras). Daži acu pilieni var īslaicīgi miglot redzi vai izraisīt reiboni.
Jābūt uzmanīgiem, arī uzsākot jaunu terapiju vai mainot devu. Pirmās 48–72 stundas vērojiet, kā jūtaties. Ja parādās miegainība, reibonis, redzes traucējumi vai palēnināta reakcija, nevadiet auto. Tas attiecas arī uz devu palielināšanu un pāreju no vienām zālēm uz citām.
Tāpat ņemiet vērā, ka spēju vadīt auto var pasliktināt ne tikai zāļu lietošana, bet arī pēkšņa to lietošanas pārtraukšana.
| ATCERIES! Atcerieties, ka vairāku zāļu kombinācija ar alkoholu ietekmē to darbību un var izraisīt bīstamas situācijas arī uz ceļa. |
RISKA MAZINĀŠANA UN DROŠĀKAS ALTERNATĪVAS
Vaicājiet farmaceitam par mazāk riskantām iespējām:
- Alerģijai – ir jaunākas paaudzes zāles, kas retāk izraisa miegainību.
- Sāpēm, drudzim un klepum – pieejami līdzekļi bez nervu sistēmas nomācošām vielām.
- Deguna aizlikumam bieži pietiek ar lokāliem deguna aerosoliem.
- Ir zāles, kuru devu var pielāgot, lai mazinātu nevēlamos blakus efektus.
- Dažos gadījumos var atrast alternatīvu lietošanas laiku (piemēram, lietot vakarā).
Braukšana un zāles ne vienmēr ir savienojamas, taču tās var būt drošas, ja zināt riskus un izvēlaties piemērotākos risinājumus. To noskaidrojiet, konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu. Vienmēr kritiski izvērtējiet savu spēju vadīt auto, pirms sēžaties pie stūres.
