Vitamīni un to lietošanas laiki

Lai gūtu maksimālo labumu no lietotajiem vitamīniem un uztura bagātinātājiem (D vitamīns, zivju eļļa, magnijs, cinks, dzelzs u.c.), lietojiet tos pareizajā diennakts laikā, jo tam var būt liela nozīme, un nepārsniedziet ieteikto devu, kas minēta uz iepakojuma, ja vien to nav ieteicis uztura speciālists vai ārsts. Šis vitamīnu un uztura bagātinātāju gids apvieno daudzu pētījumu secinājumus, parādot no kādām vitamīnu kombinācijām izvairīties, kurus vitamīnus lietot kopā ar uzturu, kurus vitamīnus lietot tukšā dūšā no rīta, un kurus vakarā pirms miega.

RĪTS

Dzelzs

Dzelzs ir galvenais hemoglobīna komponents. Zems dzelzs līmenis var izraisīt nogurumu un pavājināt imūnsistēmu.

  • Vislabāk dzelzi lieto tukšā dūšā.
  • Nelieto to kopā ar tēju vai kafiju, jo tanīni un kofeīns var ietekmēt dzelzs uzsūkšanos.
  • Arī kalcijs traucē uzsūkties dzelzim, tāpēc nelieto tos abus vienā reizē.

Vitamīns C

Atbalsta normālu imūnsistēmas funkcionēšanu, palielina enerģiju, spēcīgs antioksidants.

  • Vitamīns C saglabājas organismā tikai dažas stundas, tāpēc tā devu vislabāk sadalīt visas dienas garumā.

B grupas vitamīni

Palīdz nodrošināt normālu enerģijas ieguves vielmaiņu, veicina normālu nervu sistēmas darbību, palīdz samazināt nogurumu, veicina normālas psiholoģiskās funkcijas.

  • Lieto B vitamīnus brokastu laikā, lai palielinātu un uzturētu enerģiju visas dienas garumā.

Vitamīns E

Aizsargā organisma šūnas no brīvo radikāļu izraisītiem bojājumiem. Svarīgs veselas sirds un asinsvadu sistēmas uzturēšanā.

  • Vislabāk uzsūcas, ja tiek lietots reizē ar uztura taukiem, piemēram, ar jogurtu, pienu, riekstiem vai avokado.

 

RĪTS/pēcpusdiena

Koenzīms Q10

Sekmē šūnu enerģētiskos procesus, aizkavē organisma novecošanos, uzlabo organisma aizsargspējas t.i. imunitāti un paaugstina fizisko izturību. Dabīgi tas ir sastopams praktiski visās šūnās, visvairāk orgānos, kuru darbībai nepieciešams daudz enerģijas – sirdī, smadzenēs, aknās, nierēs.

  • Koenzīms Q10 labāk uzsūcas, ja tiek lietots kopā ar uztura taukiem – ideālā gadījumā brokastīs vai pusdienās, lai izvairītos no negatīvas ietekmes uz miegu.

Cinks

Cinks veicina normālu  imūnsistēmas, auglības un reproduktīvās sistēmas funkcionēšanu. Cinks ir būtiska minerālviela.

Visvairāk cinks ir sastopams olbaltumvielām bagātos produktos – zivīs, jūras veltēs, riekstos, sēklās.

  • Lieto cinku pusdienlaikā kopā ar maltīti, jo lietots tukšā dūšā var izraisīt nelabumu. Izvairies to lietot vienā laikā ar kalciju vai dzelzi.

Jods

Jods rūpējas par vairogdziedzera hormonu produkciju un ādas veselību. Jods nevar tikt uzkrāts organismā, tāpēc ir nepieciešama tā regulāra uzņemšana. Jods ir mikroelements, kas dabiskā veidā atrodams ēdienā vai tiek pievienots ēdienam. Visbagātākais avots ir jūras kāposti, garneles, mencu aknas un piens.

  • Pētījumos ir konstatēts, ka jods palielina enerģiju, tāpēc dzer to pēcpusdienas enerģijas palielināšanai.
  •  

Pēcpusdiena/vakars

Vitamīns D

D vitamīns ir svarīgs kaulu veselībai, imunitātei, samazina sirds saslimšanu, diabēta un atsevišķu vēža veidu risku. Tas ir ļoti svarīgs, lai notiktu kalcija un fosfora absorbcija. Dabiskā veidā veidojas ādā pēc saules staru ietekmes, taču tikai, ja UV indekss ir lielāks par UV3. Tas nozīmē, ka laikā posmā no oktobra līdz aprīlim Latvijā saules gaisma nav pietiekami intensīva, lai sintezētu D vitamīnu organismā.

  • D vitamīns vislabāk uzsūcas kopā ar ēdienu, uztura tauku klātbūtnē. Dažos pētījumos ir konstatēts, ka tas var atstāt negatīvu ietekmi uz miegu, tāpēc lieto D vitamīnu agrā pēcpusdienā.

Vitamīns K

Piedalās asins recēšanas procesā, palīdz brūcēm labāk dzīt, veicina kaulu veselības uzturēšanu. K vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns. Visvairāk satur brokoļi, kāposti, spināti, mangolds, pētersīļi un augu eļļas (sojas, rapša).

  • K vitamīnu vari lietot jebkurā laikā, bet vislabāk kopā ar vitamīnu D, kalciju un vitamīnu C. Uzsūkšanās ir labāka, ja lieto ēdienreizē kopā ar uztura taukiem.

Zivju eļļa

Satur organismam svarīgās Omega-3 taukskābes, kas ir būtiskas normālai smadzeņu funkcijai, sirds un acu veselībai, organisma augšanai un attīstībai. Organisms pats neražo Omega-3 taukskābes, tās ir iespējams uzņemt tikai ar pārtiku vai uztura bagātinātājiem.

  • Vislabāk zivju eļļu lietot kopā ar ēdienreizi, lai tā labāk uzsūktos.

 

Vakars/nakts

Kalcijs

Kalcijs ir organismam svarīgākā minerālviela. Lielākais daudzums kalcija atrodams kaulos un zobos. Tas tiek izmantots arī nervu transmisijā un muskuļu funkcionēšanā.

  • Daudzi iesaka lietot kalciju vakarā, jo tad organisms to vislabāk izmanto.

Magnijs

Ir ceturtā svarīgākā minerālviela organismā, 50% no tā ir atrodami kaulos. Piedalās veselu kaulu un zobu veicināšanā. Tāpat tam ir nomierinoša iedarbība uz muskuļiem un nervu sistēmu.

  • Pētījumi parāda, ka magnijs uzlabo miegu, tāpēc lieto to vakarā pirms gulētiešanas.

Probiotiķi

Probiotiķi ir dzīvo mikroorganismu kultūras bieži sauktas arī par “labajām” baktērijām. Tās normāli mīt mūsu kuņģu zarnu traktā. Labvēlīgi ietekmē gremošanas traktu un organisma veselību kopumā.

  • Vislabāk lietot kopā ar ūdeni tukšā dūšā 30-60 min pirms ēdienreizes, lai minimizētu mijiedarbību ar gremošanas fermentiem.

Vispārīgi noteikumi

  • Lietojot vitamīnus uzdzeriet ūdeni vai apelsīnu sulu.
  • Uzglabāt vitamīnus vēsā, sausā, tumšā vietā.
  • Vienmēr konsultējieties ar savu ārstu, ja lieto kādus medikamentus, lai nebūtu kontrindikācijas.
  • Nedzeriet vitamīnus ar karstiem dzērieniem, tēju vai kafiju, jo tanīni un kafija var samazināt vitamīnu uzsūkšanās spēju un palielina minerālvielu zaudējumu ķermenī.
  • Prebiotiku gadījumā, siltums šķidrums iznīcina labās baktērijas.
  • Nedubulto devu, ja aizmirsi vai esi iedzēris. Nepārsniedz ieteikto devu, kas minēta uz iepakojuma, ja vien to nav ieteicis uztura specialists vai ārsts.

Papildu informācija: www.maniveselibasdati.lv

 

Saistītie raksti

Atšifrējam holesterīna rādītājus

Starp biežāk noteiktajiem rādītājiem asins analīzēs var minēt t.s. lipīdu rādītājus... lasīt vairāk
Ko darīt, ja kājas 
sāk „izrotāt” vēnu mezgli

Ko darīt, ja kājas 
sāk „izrotāt” vēnu mezgli

Ķirurga, flebologa, medicīnas doktora Ulda Mauriņa dzimtā puse ir Liepāja. Pēc... lasīt vairāk

Katrs piektais iedzīvotājs piedzīvojis depresiju vai izdegšanu profesionālajā jomā

Pēdējā gada laikā 18 % Latvijas iedzīvotāju ir jutušies depresīvi vai... lasīt vairāk