Vēders prasa mērenību

Gastroezofageāla atviļņa (refluksa) slimība (GERS) ir klīnisks stāvoklis, kad skābi saturošā kuņģa sula nonāk barības vadā, radot skābu garšu mutē un dedzināšanas sajūtu rīklē, kas var izraisīt iekaisumu barības vadā. Medicīnas speciālisti uzsver, ka šai saslimšanai pēdējos gados ir vērojama izteikta tendence pieaugt. GERS ir viena no biežākajām gremošanas trakta slimībām. Tāpēc īpaši svarīgi ir regulāri sniegt pacientiem objektīvu un izskaidrojošu informāciju par to.

Mūsu steidzīgais, pārmaiņu un stresa pilnais dzīvesveids nereti ir vainojams pie dažādām kaitēm, kurās laika gaitā iedzīvojamies. Par to, kādu kaitējumu cilvēka veselībai nodara neregulāra, sasteigta ēšana, stāsta gremošanas slimību centra GASTRO galvenais ārsts Ivars Tolmanis.

Kā norit šī saslimšana?

Sākotnēji tā izpaužas kā funkcionālie traucējumi – vēdera uzpūšanās, atraugas, vēdera izejas traucējumi vai gremošanas sistēmas motorikas traucējumi. Tas nozīmē, ka gremošanas trakta muskulatūra tā vietā, lai strādātu sinhroni un sabalansēti, funkcionē haotiski. Viens no izplatītākajiem motorikas traucējumiem ir kardijas mazspēja, kad atvere starp kuņģi un barības vadu nenoslēdzas un kuņģa saturs kopā ar sālsskābi un gremošanas fermentiem nonāk barības vadā, to traumējot un apdedzinot. Kardijas neslēgšanās izraisa gastroezofageālā refluksa slimību (GERS), kas tautā iesaukta par atvilni.

Kā GERS ietekmē cilvēka pašsajūtu?

GERS pacientiem samērā bieži ir sūdzības par dedzināšanas sajūtu aiz krūšu kaula, kas parādās pēc ēšanas, īpaši tad, ja uzturā lietoti trekni un sātīgi ēdieni. Šī sajūta rodas barības vada gļotādas kairinājuma rezultātā. Otrs biežākais simptoms ir regurgitācija – pavisam neliela daudzuma (pāris mililitru) kuņģa satura atgrūšana pēc ēšanas. Atviļņa slimībai progresējot, barības vadā var parādīties čūla vai asiņošana, pastāv arī vēža attīstības draudi. Iespējami arī ārpus barības vada GERS simptomi, piemēram, balsenes bojājumi vai hronisks klepus. Reizēm GERS ir saistīts arī ar pastiprinātu zobu bojāšanos, hronisku faringītu vai otītu, izplatīti ir arī miega traucējumi.

Kādu terapiju nozīmē GERS slimniekiem?

Parasti nozīmē kuņģa skābi samazinošus un neitralizējošus medikamentus. Tie ne tikai mazina skābes rašanos, bet arī sadziedē skābes apdedzināto barības vada gļotādu. Šis apdegums cilvēkam traucē un retos gadījumos var būt pat bīstams dzīvībai. Ja pacients lieto zāles, kas samazina kuņģa skābes agresivitāti, apdegums sadzīst – tāda ir šo medikamentu ārstnieciskā darbība. Jāatzīmē gan, ka slimības cēlonis (kardijas mazspēja) netiek izārstēts – medikamenti novērš tikai slimības sekas. Tāpēc atviļņa slimniekiem ir ļoti svarīgi ievērot profilaktisku pasākumu kopumu, kas ļauj samazināt nepieciešamību lietot medikamentus.

Kurus produktus GERS slimniekiem nebūtu vēlams lietot uzturā?

Atviļņa slimības simptomus var pastiprināt alkohols, kofeīns, mentols, tauki un citrusaugļi.

Kā stress ietekmē atviļņa slimības norisi?

Ilgstošs fona stress jebkuras slimības kontekstā ir papildu slodze, kas prasa enerģiju un mazina organisma aizsargspējas. Stress pats par sevi neizsauc slimību, bet var radīt labvēlīgus apstākļus tās izpausmei. Tas attiecas arī uz GERS. Jāatceras, ka neregulāra, sasteigta vai pārmērīga ēšana arī ir stress mūsu organismam. Bieži vien cilvēks pat neaizdomājas, ka pats gandrīz labprātīgi pakļauj savu ķermeni ilgstošam stresam – tas viņu izsūc un rada labvēlīgu augsni slimību attīstībai. Tāpēc ik pa laikam ir vērts apstāties un izvērtēt, kādi apstākļi rada manī spriedzi. Nomierinošie medikamenti tikai notrulina sajūtas un ir pagaidu risinājums. Svarīgāk ir identificēt stresa cēloni un iespēju robežās no tā atbrīvoties.

GERS pacientiem jāievēro:

Mērenība ēšanā (nepārēsties, ēst lēnām, cītīgi sakošļāt barību); 

Neēst vismaz divas stundas pirms gulēšanas;

Nedzert ēšanas laikā.