Daktere Liene Čupāne ir rīdziniece kopš dzimšanas. Samērā agrā bērnībā 
Liene sapratusi, ka ies mātes pēdās, kura ir bērnu neirologs, un kļūs par dakteri. Pēc Latvijas Medicīnas Akadēmijas (tagad – Rīgas Stradiņa universitātes (RSU)) absolvēšanas tika iegūts ārsta grāds ar papildu specializēšanos pediatrijā. Studijas tika turpinātas RSU rezidentūrā, iegūstot serifikātu pediatra, bērnu infektologa specialitātē. Turpmākās studijās RSU, izstrādājot promocijas darbu, iegūts arī medicīnas zinātņu doktora grāds. Daktere šobrīd strādā gan Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā infekcijas slimību nodaļā, gan Ģimenes vakcinācijas centrā, gan RSU jaunajiem topošajiem ārstiem vada nodarbības par bērnu infekciju slimībām. “Kāpēc izvēlējos tieši infektoloģiju? Ar infekcijas slimībām ir tā – ja ir iespējams noskaidrot infekcijas izraisītāju – tad zinām, kādi ieroči jeb ārstēšana jāizmanto un rezultāts ir redzams samērā ātri. Kāpēc tieši pediatrija – jo man patīk bērni. Man pašai ir trīs bērni – divas meitas un dēls. Vecākā meita arī nolēmusi doties manās un vecmāmiņas pēdās – šobrīd ir Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes trešā kursa studente un vienlaikus strādā par māsu palīgu slimnīcā,” stāsta daktere.
“Mani virza pārliecība un ticība zinātnei, zinu, ka arī šoreiz ar šo situāciju tiksim galā. Lai gan šobrīd ir samērā saspringts laiks un daudzas atpūtas un spēku atgūšanas iespējas ir liegtas, bet vajag tik gribēt tās saskatīt. Kopā ar vīru daudz laika pavadām pie dabas – pastaigas svaigā gaisā izvēdina galvu, nomierina un rada enerģiju saspringtajai ikdienai. Aktīvā atpūta – distanču slēpošana, snovbords, kalnu slēpošana un citas aktivitātes ir tas, kā mūsu ģimene atpūšas. Šajā laikā daudz runājam viens ar otru, spēlējam dažādas galda spēles. Esam sākuši visi kopā regulāri vingrot mājās tiešsaistē ar fizioterapeiti. Tas ir veids, kā piespiežam sevi regulāri izkustēties,” stāsta daktere.
Intervija notiek otrajā dienā, kad daktere saņēmusi otro pret Covid – 19 vakcīnas devu. “Ja pēc pirmās potes jutu tikai dūriena vietu, tad šoreiz nedaudz sāp plecs, bet tā ir pilnīgi normāla organisma reakcija pēc vakcinācijas. Arī mana vecākā meita, kura paralēli studijām strādā slimnīcā, ir vakcinējusies. Mani pārējie ģimenes locekļi riska grupā neietilpst, tāpēc viņiem būs jāgaida, kad pienāks viņu kārta. Gribu, lai tas notiek pēc iespējas ātrāk, lai viņi ir pasargāti, jo mēs ārsti redzam, kādas sekas var būt, saslimstot ar Covid – 19. Pieaugušajiem biežāk nekā bērniem ir vērojama smaga slimības gaita un nepieciešama stacionēšana, tomēr maz vēl ir zināms par infekcijas ietekmi uz bērnu veselību ilgtermiņā,” atzīst daktere.
Vakcinācija pret Covid – 19 ir droša iespēja pasargāt sevi no simptomātiskas saslimšanas ar vīrusu. Tas ir vienīgais reālais solis pretī iespējai atgriezties dzīves ritmā, kas bija pirms pandēmijas, – informē Slimību profilakses un kontroles centrs. Lai iestātos pūļa imunitāte, ir jābūt vakcinētai ap 80 % populācijas, ko diez vai izdosies tik drīz sasniegt, tomēr ar vakcināciju ir iespējams samazināt saslimstību, hospitalizāciju un mirstību jau tuvākā laikā. Cik liela nozīme ir tam, lai ikviens iedzīvotājs izmantotu vakcinācijas iespējas, skaidro Dr. med., RSU Pediatrijas katedras docente, BKUS BSK pediatrs, bērnu infektoloģijas, BKUS ĢVC imunizācijas specialiste Liene Čupāne.
Viens no vakcinācijas neatbalstītāju galvenajiem argumentiem, ka drošu un kvalitatīvu vakcīnu nav iespējams izstrādāt tik ātri. Ja parasti vakcīnas tiek izstrādātas krietni ilgākā laikā, vai varam būt droši, ka vakcīnas pret Covid – 19 ir drošas un nevar radīt lielākas veselības problēmas nekā pati slimība?
Jāatzīmē, ka neviens no mums iepriekš nav piedzīvojis situāciju, kad visu pasauli paralizē viena slimība. Līdz ar to visa pasaule ir ieinteresēta ātrāk šo situāciju atrisināt. Var teikt, ka visas atbildīgās institūcijas, zinātnieki, ražotāji ir apvienojuši spēkus, lai izstrādātu vakcīnas. Nav tā, kā parasti notiek, kad viena zinātnieku grupa strādā pie viena projekta. Lai labāk to saprastu, jāsaprot pētījumu shēma. Jaunas vakcīnas vai cita medikamenta izstrāde aizsākas ar preklīniskajiem pētījumiem, kuru laikā tiek definēta problēma un veidi, kā to risināt, piemēram, šajā gadījumā – vakcīna. Preklīniskajos pētījumos vakcīna tiek pētīta laboratorijas apstākļos. Ja pētījumi iziet šo fāzi, tad tiek turpināti jau klīniskie pētījumi, kuri tiek veikti vairākās fāzēs. Pirmās fāzes laikā tiek iesaistīts neliels skaits cilvēku – apmēram simts. Šīs fāzes laikā tiek pārbaudīta vakcīnas drošība. Nākamā fāze tiek veikta uz apmēram tūkstoš cilvēkiem, bet pēdējā fāzē – uz vairākiem desmitiem tūkstošiem cilvēku. Trešajā fāzē tiek iesaistīti brīvprātīgie, veidojot pēc iespējas daudzveidīgāku grupu – dažādi vecumi (šajā gadījumā pieaugušie), rases, cilvēki ar dažādām hroniskām kaitēm. Kopumā tas ir samērā garš periods, bet konkrētajā situācijā, lai paātrinātu rezultātu, dažādas fāzes tika veiktas paralēli. Arī atļauju izsniegšanai, lai uzsāktu katru nākamo fāzi tika mazināti birokrātiskie šķēršļi, jo, saprotot problēmas nopietnību, viss tika darīts paātrināti. Tomēr tas nenozīmē, ka netika veikta kvalitātes kontrole visos posmos. Ceturtajā fāzē vakcīnu ļauj izmantot lielām cilvēku grupām, bet vienlaikus pētījums turpinās un ražotāji seko līdzi notiekošajam – visi procesi tiek stingri kontrolēti un uzraudzīti. Eiropas zāļu aģentūra (EZA) ļoti skrupulozi izpēta katru jauno medikamentu, pirms to apstiprina lietošanai Eiropas Savienībā, tāpēc Eiropā šīs atļaujas tiek izsniegtas nedaudz vēlāk kā citviet pasaulē. EZA apstiprinātās vakcīnas ir drošas un skrupulozi pārbaudītas. 
Šobrīd sabiedrība dalās divās grupās, vieni, kuri atbalsta vakcināciju, uzticas ārstiem un zinātniekiem, savukārt otri uzskata to par sazvērestību, par izdomātu vīrusu un kaitīgām vakcīnām. Cik patiesībā drošas ir šīs vakcīnas?
Šobrīd Eiropas savienībā apstiprinātās vakcīnas (Pfizer-BioNTech un Moderna) ir jauna tipa vakcīnas, kuras izveidē tika izmantotas nevis tradicionālās metodes, bet ar vakcīnas palīdzību cilvēka organismā tiek ievadīts tāds kā ziņnesis – mRNS. Tas nodod ziņu šūnām veidot proteīnu, kas ir identisks SARS-CoV-2 vīrusa pīķa proteīnam, kas atrodas uz SARS-Cov-2 vīrusa virsmas un nodrošina vīrusa iekļūšanu cilvēka šūnās.
Pēc vakcīnas ievadīšanas cilvēka organisma šūnas sāk veidot šos pīķa proteīnus uz savas virsmas. Tas nenozīmē, ka cilvēks tiek inficēts! Cilvēka organisms šo šūnu izveidoto proteīnu atpazīst kā svešu un sāk veidot imūno atbildi. Brīdī, kad ziņnesis ir nodevis šo informāciju šūnām, tas pats iet bojā. Šis ziņnesis – mRNS, cilvēka genomu neietekmē. Lai to saprastu, ir vērts atcerēties skolā mācīto par šūnas uzbūvi. Cilvēka genoms jeb DNS atrodas šūnas kodolā, savukārt šis ziņnesis līdz kodolam nenokļūst. Ziņnesis ir ļoti nestabils un ātri iet bojā.
Šo vakcīnu sastāvs ir salīdzinoši vienkāršs. To galvenā sastāvdaļa ir šis mRNS, kas ievietots ar aci nesaskatāmā tauku pilieniņā, papildus pievienoti sāļi, kas ir ļoti līdzīgi organismā esošajiem sāļiem un nekādā veidā nekaitē cilvēka organismam. Sāļi nepieciešami mRNS stabilitātes nodrošināšanai. Tā kā vakcīnā tiek izmantots nestabils mRNS, tad, lai tās uzglabātu un transportētu, nepieciešams nodrošināt ļoti zemu temperatūru. Šīs vakcīnas nesatur konservantus, arī lateksu un ovalbumīnu (olas baltumu) – substances, kuras ir ierasts saistīt ar alerģiskām reakcijām.
Savukārt AstraZeneca/Oksfordas Universitātes izstrādātā vakcīna, kas līdz intervijas publicēšanai vēl nebija apstiprināta izmantošanai Eiropas Savienībā (ES), ir izgatavota pēc tradicionālās vakcīnu izstrādāšanas metodes. Šajās vakcīnās par antigēnu tiek izmantots nevis mRNS, bet gan cilvēkam slimību neizraisošs vīruss, kas šajā gadījumā ir šimpanzes adenovīruss. Šis novājinātais vīruss ir ar šo pīķa proteīnu jau sagatavots, lai pēc vakcīnas ievadīšanas nodotu informāciju cilvēka imūnsistēmai un tiktu veidota imūnā atbilde. Šajā gadījumā vakcīnas uzglabāšanai un transportēšanai nav nepieciešamas īpaši zemas temperatūras. Vakcinācijas mērķis ir izveidot informāciju par pīķa proteīnu, bet veids, kā tas tiek darīts, ir atšķirīgs no jaunā tipa vakcīnām.
Svarīgi ir saprast, ka ne pirmajā, ne otrajā gadījumā nav iespējams inficēties no vakcīnas, jo tas ir nedzīvas – slimību neizraisošas. 
Kāpēc vakcinācija sastāv no divām potēm?
Divas vakcīnas ir nepieciešamas, lai izstrādātos stabilāka noturība un pilnvērtīgāk veidotos imūnā atbilde. Lai tas notiktu, imūnajai sistēmai nepieciešams atgādinājums par antigēnu. Otrā pote atkarībā no vakcīnas ražotāja nosacījumiem jāievada pēc 21 vai 28 dienām. Svarīgi ir ievērot minimālo laiku un neveikt to ātrāk. Ja kāda iemesla dēļ tomēr nav iespējams veikt otro vakcināciju norādītajā dienā, tad to var darīt vēlāk, bet nebūtu vēlams to ilgstoši atlikt. Imunitāte neveidojas momentāli pēc pirmās vakcinācijas, bet gan 7 līdz 14 dienu laikā pēc otrās vakcīnas devas.
Vai ir iespējams saslimt ar Covid – 19 arī tad, ja cilvēks ir vakcinējies?
Jā, tāda iespēja pastāv, jo intervijas laikā Eiropā apstiprināto vakcīnu efektivitāte ir ap 95%, tas nozīmē, ka 5% cilvēku pastāv iespēja neatkarīgi no vakcinācijas saslimt ar Covid – 19, bet saslimstība šādās situācijas parasti ir krietni vieglākā formā. Tāpēc šobrīd pēc vakcinācijas joprojām ir svarīgi ievērot 2 metru distanci un lietot sejas masku. Jāsaprot, ka neviena vakcinācija 100% nepasargā no saslimstības, bet vakcinācijas mērķis ir novērst tieši smagās formas, pacientu nonākšanu slimnīcā un fatālu iznākumu.
Ko iesakāt cilvēkiem gados, kuri nav pārliecināti par vakcinācijas nepieciešamību, jo dzīvo samērā noslēgti no sabiedrības, labākajā gadījumā dodas uz aptieku, veikalu… 
Es noteikti ieteiktu potēties visiem, jo statistika gan Latvijā, gan pasaulē rāda, ka šī ir tā vecuma grupa, kura slimo vissmagāk, visbiežāk nonāk stacionārā un ir vērojama samērā augsta mirstība. Iespēja inficēties šobrīd ir jebkur, kaut vai veikalā, vai no radiem un draugiem, kas atbrauc ciemos.
Vai plānots vakcinēt arī bērnus?
Tuvākajā laikā netiek plānots vakcinēt bērnus, jo, pirmkārt, bērni nav tie, kas slimo smagi un nonāk stacionārā. Līdz šim samērā mazam procentam bērnu ir smaga slimības gaita, ja bērns arī saslimst, tad simptomātika pārsvarā ir viegla. Otrkārt, vakcīnas nav pētītas bērnu populācijā. Atkarībā no vakcīnas, var potēt jauniešus no 16 vai 18 gadu vecuma. Šobrīd ir aizsākti pētījumi bērniem sākot no 12 gadu vecuma, jo šī vecuma grupa slimo salīdzinoši biežāk nekā jaunāki bērni. Tiek pētīta tieši vīrusa transmisijas iespējas pārnesot vīrusu no viena cilvēka uz otru. Bet tā kā pētījums nav pabeigts, tad par tā rezultātiem informācijas vēl nav.
Kādās situācijās Jūs tomēr neieteiktu vakcinēties?
Īsti tādu situāciju nav, jo vakcīnas ir nedzīvas un cilvēki ar hroniskām saslimšanām ir riska grupā, kuriem, saslimstot ar Covid – 19, var būt smaga slimības gaita un pat letāls iznākums. Ir populācijas grupas, kurām nav veikti pētījumi, kā, piemēram, grūtnieces un jaunās māmiņas, kas baro bērnu ar krūti. Tomēr, ja šīs grupas sievietes strādā nozarēs, kur ir liels saslimšanas risks, tad drošāk būtu vakcinēties izsverot riskus un ieguvumus pēc vakcinācijas.
Ja cilvēkam dzīves laikā ir bijušas smagas alerģiskas reakcijas, tas pirms vakcinācijas ir jāpasaka ārstam, jo tādā gadījumā cilvēks pēc vakcīnas saņemšanas tiks novērots 30 minūtes. Jāsaka, ka visi cilvēki pēc vakcīnas saņemšanas tiek novēroti 15 minūtes. Ziņojumā no ASV pēc Pfizer Biontech vakcīnas saņemšanas smaga alerģiska reakcija (arī anafilaktiskais šoks) tika novērota vidēji 11 cilvēkiem1 no miljona vakcinētajiem. Smagas alerģiskas reakcijas var novērot praktiski no jebkura medikamenta. Piemēram alerģiska smaga reakcija pēc penicilīna saņemšanas iespējama 1 – 5 cilvēkiem no 10 0002. Tāpēc ikvienā vakcinācijas kabinetā ir pieejami medikamenti, kurus lieto šādās situācijās, lai novērstu alerģisku reakciju.
Pēc vakcinācijas visbiežāk ir lokālas reakcijas, jo pleca muskulī tiek veikta injekcija. Vakcinācijas dienas vakarā vai nākamajā rītā var parādīties apsārtums, pietūkums, sāpīgums. Ja ir stipras sāpes, tad var iedzert kādu pretsāpju līdzekli. Var būt saguruma sajūta, neliela kaulu laušana, slikta dūša, var būt arī paaugstināta temperatūra. Biežāk šīs pazīmes novērotas jauniem cilvēkiem, retāk – veciem, biežāk pēc otrās devas, retāk – pēc pirmās. Citādi pēc vakcinācijas nav nekādu ierobežojumu, var darīt visu, ko būtu darījuši ikdienā.
Vai drīkst vakcinēties, ja jau esi saslimis ar Covid – 19?
Ja ir diagnosticēta saslimšana ar Covid – 19, tad nekur nedrīkst doties, arī vakcinēties. To var darīt pēc četrām nedēļām. Vakcināciju var atlikt līdz trīs mēnešiem pēc Covid – 19 infekcijas pārslimošanas, jo zināms, ka šādās situācijās imunitāte saglabājas vismaz 3 mēnešus. Tā ir iespēja vakcīnu saņemt personām, kam nav imunitātes pret šo infekciju. Vakcinācija pēc Covid – 19 pārslimošanas ir jāveic.
Vai būs iespēja izvēlēties, ar kuru vakcīnu potēties?
Laikā, kad valstī ir izsludināta ārkārtas situācija, slimnīcas ir pārpildītas un cilvēki mirst, manuprāt, ir neētiski gribēt, lai tiktu nodrošināta izvēle vakcīnai, kuru apmaksā valsts. Domāju, ka tuvākajā laikā šādas iespējas nebūs, jo šobrīd ir runa par to, lai Latvijai būtu iespēja pēc iespējas operatīvāk iegādāties nepieciešamo vakcīnu skaitu. Jāatceras, ka Covid – 19 nav tikai Latvijas problēma, bet gan visas pasaules problēma.
Vai ir pieļaujama situācija, ka viena pote no viena ražotāja, bet otra –no cita?
Eiropas Savienībā un līdz ar to arī Latvijā vakcinācija tiek veidota pēc shēmas, kas nodrošina personas vakcināciju ar viena ražotāja vakcīnām. Netiek rekomendēts kombinēt dažādu ražotāju vakcīnas. Kad tiek veikta pirmā pote, cilvēks tiek informēts gan par vakcīnas nosaukumu, gan laiku, kad jāierodas uz otro vakcināciju.
Cik ilgi vakcīnas antivielas strādās? Vai katru gadu būs jāpotējas no jauna?
Uz šo jautājumu pagaidām vēl atbildes nav. Nedaudz varam spekulēt ar informāciju, ka šī brīža novērojumi liecina, ka šis vīruss nav tik mainīgs kā gripas vīruss, kur katru gadu ir nepieciešama jauna vakcīna. Tomēr precīzu atbildi uz šo jautājumu šobrīd vēl nav iespējams sniegt – to rādīs laiks.
Cik drīz varēsim atgriezties normālā dzīvē?
Vakcinācija nenozīmē, ka momentāli varēsim atgriezties dzīves ritmā, kāds bija pirms Covid – 19 pandēmijas, bet citējot profesoru Ugu Dumpi: “Šī vakcīna mums dos iespēju dzīvot!”. Vakcinējoties un pielietojot piesardzības pasākumus (distances ievērošana, masku lietošana) visdrīzāk rudenī vairs nebūs tāda situācija, kā ir tagad, tai noteikti ir jāuzlabojas. Šeit ļoti noteicošs būs cilvēku atsaucības faktors, jo vakcinācija un pūļa imunitātes iegūšana nav vienas dienas jautājums. Ja daļa sabiedrības neizmantos šo iespēju, neizprotot slimības smagumu un vakcinācijas nozīmi, tas procesu noteikti nepaātrinās.
1 https://jamanetwork.com/journals/jama/fullarticle/2775646
2 https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3255391/
