Vai jums ir gadījies, ka mājās asinsspiediens ir normāls, bet pie ārsta – pēkšņi paaugstināts? Šī parādība ir diezgan izplatīta, un tai pat ir savs nosaukums – baltā halāta hipertensija.
Saskaņā ar Eiropas Hipertensijas biedrības datiem 15–30 % no paaugstināta asinsspiediena rādījumiem ārsta kabinetā nav īsta hipertensija, bet gan stresa reakcija – baltā halāta sindroms. To biežāk novēro bērniem, sievietēm, gados vecākiem cilvēkiem, kā arī tiem, kuri asinsspiediena ārstēšanai jau lieto vairākus spiedienu pazeminošus medikamentus. Galvenais iemesls? Uztraukums – tas var rasties, jau ieraugot ārstu, gaidot izmeklējumu rezultātus vai vienkārši nonākot ārstniecības iestādē. Un nē – halāta krāsas maiņa, visticamāk, nelīdzēs, jo ne krāsa, bet situācija izraisa šo reakciju.
| SVARĪGI!
Ja asinsspiediens ir paaugstināts gan mājās, gan pie ārsta, tad vairs nav runa par “bailēm no halāta” – tā jau tiek uzskatīta par patiesu hipertensiju, kam nepieciešama ārsta novērtēšana un, iespējams, arī ārstēšana. |
KĀ ZINĀT, VAI MANS ASINSSPIEDIENA APARĀTS IR UZTICAMS?
Ja asinsspiediena mērītājs kalpojis jau vairākus gadus, ir vērts pārbaudīt, vai tas joprojām rāda precīzi. To iespējams izdarīt vairākās vietās Latvijā – piemēram, Latvijas Nacionālajā metroloģijas centrā vai nosūtot ierīci ar pakomāta starpniecību kādam no sertificētajiem uzņēmumiem.
Tomēr praksē daudzi cilvēki izvēlas vienkāršāku ceļu – iegādājas jaunu aparātu, īpaši, ja vecajam jau beigusies garantija vai rodas šaubas par rādījumu ticamību.
Arī aptiekās, kur tiek piedāvāta asinsspiediena mērīšana uz vietas, izmantotās ierīces tiek regulāri pārbaudītas – vismaz reizi gadā.
Taču jāņem vērā – ja jūtaties satraukts vai nedaudz saspringts, arī aptiekā mērījums var būt augstāks nekā mājas apstākļos. Tātad baltā halāta efekts var parādīties ne tikai ārsta kabinetā, bet arī citās veselības aprūpes vietās.
KĀDI IR VESELĪGA ASINSSPIEDIENA RĀDĪTĀJI?
- Ja asinsspiedienu mēra pie ārsta, tad rādītājam vajadzētu būt zem 140/90 mm Hg.
- Ja mēra mājās, tad vēlams, lai tas nepārsniegtu 135/85 mm Hg.
Ja pie ārsta rādījums ir augsts, bet mājās – normas robežās, iespējams, ir runa par baltā halāta hipertensiju. Šādos gadījumos ārsts var ieteikt 24 stundu asinsspiediena monitorēšanu ar īpašu ierīci, kas automātiski veic mērījumus visas diennakts garumā – gan dienā, gan naktī. Tā ir precīzākā metode asinsspiediena novērtēšanai.
Ja asinsspiediens ir paaugstināts gan mājās, gan pie ārsta, tad vairs nav runa par “bailēm no halāta” – tā jau tiek uzskatīta par patiesu hipertensiju, kam nepieciešama ārsta novērtēšana un, iespējams, arī ārstēšana.
VAI BALTĀ HALĀTA HIPERTENSIJA IR BĪSTAMA?
Ilgu laiku uzskatīja, ka baltā halāta hipertensija ir nekaitīga – tikai neliels uztraukums vizītes laikā. Tomēr jaunākie pētījumi rāda pretējo: cilvēkiem ar šo stāvokli ir paaugstināts sirds un asinsvadu slimību risks, salīdzinot ar tiem, kuru asinsspiediens ir normas robežās arī ārsta kabinetā.
Turklāt šis stāvoklis bieži vien ir agrīns brīdinājums – pētījumi rāda, ka ap 40 % pacientu ar baltā halāta hipertensiju laika gaitā attīstās pastāvīga hipertensija. Tas nozīmē, ka šo parādību nevajadzētu uztvert kā nekaitīgu vai pārejošu.
Pat ja asinsspiediens paaugstinās tikai ārsta apmeklējuma laikā, tas var veicināt nelabvēlīgas pārmaiņas sirdī un asinsvados. Tāpēc ir svarīgi šo stāvokli savlaicīgi atpazīt un sekot līdzi asinsspiedienam arī ārpus ārsta kabineta.
DZĪVESVEIDS IR ĻOTI SVARĪGS:
- kustieties vismaz 30 minūtes dienā,
- ierobežojiet sāls daudzumu līdz 5 gramiem dienā,
- samaziniet lieko svaru,
- izvairieties no stresa.
Relaksācijas tehnikas palīdz. Elpošanas vingrinājumi, meditācija, mierīga pastaiga vai mūzikas klausīšanās var mazināt nervu spriedzi – un līdz ar to arī pazemināt asinsspiedienu.
BET – VAI VAR BŪT ARĪ OTRĀDI?
Jā, reizēm asinsspiediens pie ārsta ir normāls, bet mājās – paaugstināts. Šo stāvokli sauc par maskēto hipertensiju, un tas ir īpaši viltīgs. Diemžēl tā ir tikpat bīstama kā jebkura cita hipertensija, jo būtiski palielina infarkta, insulta un pat priekšlaicīgas nāves risku. Tāpēc arī šādos gadījumos ārstēšanu visbiežāk uzsāk, balstoties uz mājās mērītajiem rādījumiem.
Atcerieties: neatkarīgi no tā, vai asinsspiediens paaugstinās tikai ārsta kabinetā vai arī mājās – svarīgi ir tam sekot līdzi un rīkoties. Jo agrāk problēma tiek atklāta, jo vieglāk to novērst.
AUGSTS ASINSSPIEDIENS NAV LABS, JO…
- bojā sirdi – veicina sirds mazspējas attīstību, palielina infarkta risku;
- bojā asinsvadus – izraisa aterosklerozi, insultu risku;
- bojā nieres – var būt iemesls hroniskai nieru slimībai;
- bojā acis – izraisa redzes pasliktināšanos;
- bojā smadzenes – paaugstina insulta un kognitīvo traucējumu risku (demenci);
- paātrina novecošanos – ietekmē asinsvadu elastību, šūnu veselību;
- pasliktina dzīves kvalitāti – izraisa nogurumu, galvassāpes, trauksmi.
|
KĀ MĒRĪT ASINSSPIEDIENU MĀJĀS – SOLI PA SOLIM Atceries! Vienreizējs paaugstināts mērījums nenozīmē hipertensiju. Tikai atkārtoti un korekti veikti mērījumi sniedz ārstam uzticamu pamatu lēmumu pieņemšanai.
|
