Uztura ieteikumi ar atviļņa slimību

Gastroezofageālais reflukss vai atvilnis ir kuņģa satura nonākšana/atgrūšana barības vadā un/vai mutē. Tā ir normāla fizioloģiska parādība, kas var būt arī pilnīgi veselam cilvēkam – visbiežāk īslaicīgi, pēc ēšanas, neradot sūdzības un komplikācijas. Savukārt, gastroezofageālā refluksa slimība pacientiem rada sūdzības, jo veidojas barības vada bojājums kuņģa skābes atviļņa dēļ.

Kad cilvēks ēd, uzturs no barības vada nonāk kuņģī. Barības vada galā ir gredzenveida muskulis, kas atveras, lai ēdiens nonāktu kuņģī, pēc tam veselam cilvēkam tas aizveras, tādējādi pasargājot barības vadu no kuņģa satura. Dažkārt šis muskulis nestrādā pietiekami labi. Tādā gadījumā barības vadā kopā ar atgrūsto barību nokļūst kuņģa sālsskābe un ferments – pepsīns, kas rada gļotādas bojājumu. Ja process ir izteikts vai ilgstošs, var rasties barības vada iekaisums (ezofagīts).

Slimības raksturīgā pazīme ir dedzināšana pakrūtē vai aiz krūšu kaula, skāba atviļņa sajūta kaklā vai mutē (grēmas), kas visbiežāk parādās pēc treknas, kalorijām bagātas maltītes. Citas izpausmes var būt skāba garšas sajūta kaklā vai mutē, rīšanas grūtības vai klepus.

Veselīgi un atbilstoši uztura paradumi var palīdzēt kontrolēt un atvieglot slimības simptomus.

Tomēr jāatceras, ka ne visiem pacientiem ar kuņģa atvilni ir simptomi, savukārt citiem pacientiem ir līdzīgi simptomi, bet nav atviļņa, jo cēlonis var būt cits.

Uztura ieteikumi:

  • Ēdiet 5–6 reizes dienā (3 pamata maltītes un 2 uzkodas) mazām porcijām, regulāri (lielas maltītes palielina spiedienu kuņģī un tādējādi pasliktina simptomus). Tāpat ir jāizvairās no maltīšu izlaišanas.
  • Ieturiet maltīti mierīgā un komfortablā vidē, ēdiet, sēžot taisni, mierīgi un nesteidzīgi, kārtīgi sakošļājot ēdienu.
  • Vakariņās uzņemiet samazinātu pārtikas produktu daudzumu un neēdiet 2–3 stundas pirms gulētiešanas.
  • Daži produkti veicina barības vada apakšējā muskuļa atslābumu, kas savukārt veicina atvilni. Izvairieties vai ievērojami maziniet uzturā tos produktus, kas tieši jums pastiprina sūdzības, provocē dedzinošo sajūtu pakrūtē (lai to veiktu, var ieviest uztura dienasgrāmatu, pierakstot, kādi produkti dienas laikā uzņemti, un secinot, kurš no produktiem veicinājis simptomu parādīšanos).

Visbiežāk sūdzības pastiprina:

  • trekni un asi ēdieni (jo tauki kuņģī uzturas ilgāk);
  • šokolāde;
  • kafija;
  • piparmētras (piparmētru tēja, konfektes ar piparmētru garšu);
  • tomāti un to produkti;
  • citrusa augļi;
  • sīpoli un ķiploki;
  • alkohols.

Palieliniet liesu olbaltumvielām bagātu produktu (liesa gaļa, zivis, vājpiena biezpiens, siers ar samazinātu tauku saturu, pākšaugi) daudzumu uzturā.

Dzīvesveida ieteikumi:

  • Ja jums ir palielināts svars, tad samaziniet un kontrolējiet to.
  • Guļot paceliet gultas galvas daļu, novietojot paliktņus zem gultas kājām vai zem matrača, bet nelietojot papildu spilvenus šim nolūkam, jo tādā gadījumā pieaugs spiediens kuņģī un arī simptomi.
  • Ja smēķējat, atmetiet smēķēšanu.
  • Pēc ēšanas ieteicams pastaigāties un atrasties vertikālā stāvokli 45–60 minūtes; jāizvairās no darbībām, kuras veicot, ilgāku laiku jāatrodas saliektā pozīcijā, piemēram, veļas mašīnas iztukšošana, mantu savākšana no grīdas u.c.
  • Pēc ēšanas vēlams vismaz 2 stundas nenodarboties ar aktīvām fiziskām aktivitātēm.
  • Izvairieties no apģērba, kas ir pārāk ciešs vēdera daļā (arī ciešas jostas).
  • Vēlams gulēt uz kreisajiem sāniem, nevis labajiem.
  • Izvairieties no aizcietējumiem, tie var palielināt atviļņa spiedienu vēdera dobumā.

Regulāri nodarbojaties ar fiziskām aktivitātēm, tomēr pārdomājiet fizisko aktivitāšu veidu. Daži vingrinājumi var palielināt spiedienu vēdera apvidū un pastiprināt atvilni, kā, piemēram, stāvēšana uz galvas un dažas jogas pozīcijas ar galvu uz leju.

Pacientiem ar gastroezofageālā refluksa slimību ilgtermiņā jāizvairās izslēgt nepamatoti daudz produktu vai produktu grupu no ēdienkartes, jo tas varētu radīt uzturvielu deficītu. Jāņem vērā, ka katram ir individuāla reakcija uz produktiem un ēdienkarte jāpiemēro individuāli.

Ieteikumi izstrādāti ESF projekta “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” ietvaros.