Tikai katrs četrpadsmitais vīrietis apmeklē urologu

Tikai 7 % vīriešu vecuma posmā no 15 līdz 54 gadiem pēdējā gada laikā ir apmeklējuši urologu, savukārt 50 % vīriešu šajā vecuma grupa nekad nav bijuši pie speciālista, liecina “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”. Latvijas Urologu asociācijas biedrs, sertificēts urologs Alvis Laukmanis norāda, ka šāda statistika ir satraucošs rādītājs, jo tieši vīriešiem pēc 45 gadu vecuma jāpievērš pastiprināta uzmanība reproduktīvajai veselībai, vismaz reizi gadā ierodoties uz profilaktisku pārbaudi.

Profilaktiskas pārbaudes vīriešiem pēc 45 – 50 gadu sasniegšanas ļoti ieteicamas tāpēc, ka šajā vecumā ir paaugstināts risks saslimt ar nopietnām uroloģiskām slimībām, piemēram, prostatas vēzi. “Svarīgi atcerēties, ka prostatas vēzis, atklāts sākuma stadijā, ir pilnībā izārstējams,” skaidro eksperts.

Līdz 45 gadu vecumam pie urologa ieteicams vērsties sūdzību gadījumā

A.Laukmanis skaidro, ka jauniem vīriešiem pie urologa ieteicams vērsties sūdzību vai jautājumu gadījumā, taču, ja veselības problēmas nepiemeklē, pie speciālista nav jādodas. “Pašlaik sabiedrībā izveidojies nedaudz pārspīlēts un nevajadzīgs priekšstats, ka ikvienam vīrietim, neskatoties uz vecumu, būtu jādodas uz pārbaudēm pie urologa. Patiesībā jauniem vīriešiem pie ārsta ieteicams doties tikai tad, ja rodas kādas sūdzības vai ir neatbildēti jautājumi, bet profilaktiskās pārbaudes reizi gadā iesakāmas vīriešiem no 45 – 50 gadu vecuma,” skaidro eksperts. Arī Veselības indekss rāda, ka visretāk urologu apmeklē jauni vīrieši 18 – 24 gadu vecumā, kuru vidū 80 % pie speciālista nav bijuši nekad, bet 7 % – pēdējā gada laikā.

Rīdzinieki ārstu apmeklē aktīvāk

Rīdzinieku vidū ir vismazāk to vīriešu, kuri pie urologa nav bijuši nekad – 44 %. Kopumā pilsētnieki ārstu apmeklē aktīvāk – 8 % pilsētās dzīvojošo pie urologa devušies pēdējā gada laikā, kamēr lauku apvidos dzīvojošo vidū – tikai 5 %. Komentējot datus, ārsts norāda uz pozitīvu tendenci – Latvijā palielinās ārstu-urologu pieejamība, īpaši reģionos, kas paplašina ikviena vīrieša iespējas saņemt konsultāciju neatkarīgi no dzīvesvietas.

Tomēr arvien ir pacienti, kuri ārstu neapmeklē arī tad, kad speciālists viegli pieejams un ir kādas sūdzības. “Vienmēr pastāvējusi tāda vīriešu daļa, kas pie ārsta nevēršas arī tad, ja novēro simptomus, kas varētu liecināt par veselības problēmām. Dažiem šķērslis ir finansiālais faktors, bet ļoti bieži tieši emocionāls – būtiskākais ir apzināties, ka apmeklēt ārstu nav nekas pazemojošs. Lielākajā daļā gadījumu konsultācija norisinās sarunas veidā, nav jābaidās, ka uzreiz sekos kādas nepatīkamas pārbaudes. Ja ir sūdzības, var konsultēties arī ar ģimenes ārstu, kurš pēc uzklausīšanas norādīs, vai būtu jāaprunājas arī ar urologu. Apskatot asins analīžu rezultātus, ģimenes ārsts varēs novērtēt, vai būtu pamats aizdomām par nopietnākām uroloģiskām saslimšanām un vajadzīga padziļinātāka pārbaude pie speciālista,” ar padomu dalās urologs.

Vīrieša veselības stiprināšana  – veselīgs dzīvesveids un profilakse

“Būtiskākā loma vīrieša veselības stiprināšanā ir veselīgam dzīvesveidam un profilaksei. Fiziskās aktivitātes, veselīgs un sabalansēts uzturs, veselīgs miegs, atturēšanās no smēķēšanas un mērena alkohola lietošana – tas būtu jebkura vecuma vīrieša neatsverams ieguldījums savā veselībā, tajā skaitā arī prostatas veselībā. Ir arī vairāki ārstniecības augi, kurus ieteicams lietot vīriešu veselības profilaksei – lazdas lapu/mizas tēja, nauduļa lakstu, tribuļa lakstu vai zeltsaknes tēja, arī augu aktīvās vielas saturoši līdzekļi. Kā arī jāatceras, ka pēc 45 gadu vecuma pie regulārās profilakses pieder gan ģimenes ārsta, gan urologa apmeklējums. Un, protams, pie ārsta nekavējoties jādodas, ja novēroti veselības traucējumi,” iesaka “Mana Aptieka” farmaceite Agnese Ritene.

Jo augstāks izglītības līmenis, jo biežāk apmeklē urologu

Visbiežāk pie urologa dodas vīrieši ar augstāko izglītību, kuru vidū pēdējā gada laikā urologu apmeklējis katrs astotais (12 %). Šajā grupā ir arī vismazāk respondentu, kas pie urologa nekad nav bijuši (41 %). Savukārt ar vidējo vai vidējo speciālo izglītību pēdējā gada laikā pie ārsta devies katrs 17. vīrietis (6 %), bet nekad nav bijuši vairāk nekā puse (51 %).

“Šāda tendence varētu būt saistīta ar informācijas telpu, kurā uzturas pacienti. Pieļauju, ka izglītotāks cilvēks kopumā vairāk patērē dažādu informāciju, tostarp biežāk saskaras arī ar medijos publicētajiem ieteikumiem atbildīgāk izturēties pret savu veselību un pārbaudīties, lai neiedzīvotos nopietnās saslimšanās,” komentē A. Laukmanis.

“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērītājs, tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, 2018. gada aprīlī aptaujājot 1008 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Šis ir trešais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”.