Mūsdienu straujais dzīves un darba ritms, ikdienas ieradumi un personīgās rūpes arvien biežāk ietekmē iedzīvotāju emocionālo pašsajūtu. „Mana Aptieka” & „Apotheka” jaunākā Veselības indeksa pētījuma dati liecina, ka 18 % iedzīvotāju ikdienā saskaras ar kopumā augstu stresa līmeni – 16 % to vērtē kā augstu, bet 2 % kā ļoti augstu. Lielākā daļa stresu cenšas mazināt ar fiziskām aktivitātēm vai hobijiem.
Aptuveni puse respondentu jeb 54 % norādījuši, ka viņu ikdienas stresa līmenis ir vidējs vai mērens, savukārt katrs ceturtais aptaujātais jeb 25 % ar stresu saskaras salīdzinoši mazāk – 21 % savu stresa līmeni vērtē kā zemu, bet 4 % kā ļoti zemu.
„Stress ir organisma aizsargreakcija uz ārējiem faktoriem, un no tā nevajag un arī nemaz nav iespējams izvairīties. Jautājums ir, kā katrs no mums reaģē uz jauniem apstākļiem, notikumiem, cik liela ir mūsu spēja pielāgoties attiecīgajai situācijai,” norāda „Mana Aptieka” aptiekas vadītāja, sertificētā farmaceite Agnese Ritene.
Ikdiena ir pārpildīta ar informāciju, un situācija nereti pieprasa būt vienmēr sasniedzamam un ātri pielāgoties jauniem un mainīgiem apstākļiem. Farmaceite saka, ka tikai mēs paši varam būt tie, kas sakārto savu ikdienu un mazina tajā stresa līmeni.
„Ja spriedze kļūst ilgstoša un cilvēks vairs nespēj pilnvērtīgi atjaunoties, tā var ietekmēt gan miega kvalitāti un koncentrēšanās spējas, gan imunitāti, asinsspiedienu, gremošanas sistēmu un kopējo pašsajūtu. Ikdienā farmaceiti bieži redz, ka cilvēki aptiekā vēršas ar sūdzībām par nogurumu, miega traucējumiem, galvassāpēm vai paaugstinātu nervozitāti, bet ne vienmēr šos simptomus saista ar ilgstošu stresu,” novērojusi Agnese Ritene.
VISBIEŽĀK AUGSTU STRESU IZJŪT IEDZĪVOTĀJI AR NEVESELĪGĀKU DZĪVESVEIDU
Vislielākais respondentu īpatsvars, kuri ikdienā saskaras ar kopumā augstu stresa līmeni, ir iedzīvotāji, kuri savu dzīvesveidu novērtējuši kā kopumā neveselīgu. Biežāk augstu stresu izjūt arī respondenti ar pamatizglītību, iedzīvotāji ar kopumā zemiem ienākumiem, kā arī Rīgas iedzīvotāji.
Farmaceite norāda, ka, iedarbojoties stresu izraisošam faktoram, organisms uz to reaģē automātiski un nekavējoties. Ķermenis izdala stresa hormonus, kuri aktivizē veģetatīvo nervu sistēmu – sāk straujāk pukstēt sirds, saspringst muskulatūra, saasinās maņu orgāni, paplašinās acu zīlītes u.c.
„Šajā brīdī organisms ir gatavs stāties pretim briesmām. Mūsu organisms ir ļoti gudra sistēma, un pirmajai stresa reakcijai seko pielāgošanās stresa faktoriem. Ja stresa izraisītāji ir pārmērīgi spēcīgi un pārvar organisma pielāgošanās spējas, tiek pārslogota veģetatīvā nervu sistēma un iestājas izsīkums,” stāsta farmaceite.
Pielāgošanās fāzē savam organismam var palīdzēt rast resursus un veiksmīgi pārvarēt ikdienas stresa ietekmi, mainot domāšanas veidu, dzīvesveidu un izmantojot dabas vielas un ārstniecības augu spēku.
„Stresa mazināšanā ne vienmēr jāmeklē sarežģīti risinājumi. Nereti vislielāko ietekmi dod šķietami vienkārši ikdienas paradumi – mācieties domāt pozitīvi, plānot savu laiku, atteikt un būt pacietīgam,” skaidro farmaceite Agnese Ritene.
Tāpat ir svarīgi ievērot veselīgu dzīvesveidu – regulāri un pilnvērtīgi ēst, uzņemt pietiekami daudz ūdens, doties garās pastaigās svaigā gaisā un vismaz divas reizes nedēļā nodarboties ar paaugstinātas slodzes fiziskām aktivitātēm. Būtiski ievērot arī miega režīmu un apzināti ierobežot viedierīču lietošanu.
„Sliktākais risinājums stresa situācijā ir bēgšana no problēmas – risinājuma atlikšana uz vēlāku laiku, apreibinošu vielu (alkohola, narkotiku) lietošana, smēķēšana vai „problēmas apēšana”. Ja cilvēks ilgstoši jūtas pārslogots, nespēj izgulēties vai stress sāk traucēt ikdienas pienākumiem, svarīgi to neatstāt bez ievērības un savlaicīgi meklēt speciālista palīdzību,” uzsver Agnese Ritene.
STRESU VISBIEŽĀK MAZINA AR FIZISKĀM AKTIVITĀTĒM
Veselības indeksa dati rāda, ka aptuveni katrs trešais iedzīvotājs (30 %) stresa līmeni cenšas mazināt ar fiziskām aktivitātēm – pastaigām, treniņiem vai citām kustībām.
„Fiziskās aktivitātes ir viens no pieejamākajiem un efektīvākajiem veidiem, kā mazināt ikdienas spriedzi. Tam nav obligāti jābūt treniņam sporta zālē, bet aktivitātēm ir jābūt pietiekami garām un intensīvām. Arī mierīga pastaiga, nūjošana, izbrauciens ar velosipēdu vai izkustēšanās pēc darba dienas palīdz organismam pārslēgties no spriedzes režīma uz atjaunošanos. Svarīgākais ir regularitāte un piemērotība cilvēka veselības stāvoklim,” skaidro farmaceite.
Otra biežāk minētā aktivitāte stresa mazināšanai ir hobiji – 26 % respondentu norādījuši, ka stresu cenšas mazināt, nodarbojoties ar sev patīkamu, aizraujošu un prieku radošu nodarbi.
ATPŪTA JĀPLĀNO TIKPAT APZINĀTI KĀ PIENĀKUMI
Darba un privātās dzīves līdzsvars bieži tiek pieminēts kā būtisks labsajūtas priekšnoteikums, un 23 % aptaujāto atzīst, ka cenšas ievērot līdzsvaru starp darbu, pienākumiem un atpūtu. Tomēr praksē to ne vienmēr izdodas ievērot, jo pienākumu daudzums, vēlme visu paveikt laikus un sajūta, ka vienmēr jābūt sasniedzamam, var veicināt ilgstošu pārslodzi.
„Brīvo laiku ir svarīgi plānot tikpat apzināti kā darbu vai citus pienākumus. Tas var būt laiks fiziskām aktivitātēm, hobijam, sarunām ar tuviniekiem vai vienkārši mierīgam brīdim bez telefona. Regulāra atjaunošanās nav greznība – tā ir nepieciešama veselības uzturēšanai,” norāda Agnese Ritene.
PROFESIONĀLU PALĪDZĪBU STRESA MAZINĀŠANAI MEKLĒ RETI
Visretāk respondenti stresa mazināšanai minējuši elpošanas vai garīgās prakses, piemēram, meditāciju – to norādījuši 6 % aptaujāto. 5 % respondentu atzinuši, ka mierinājumu meklē alkoholā, savukārt psihologu, psihoterapeitu vai psihiatru apmeklē vien 2 % respondentu.
Farmaceite uzsver, ka alkohols nav risinājums stresa mazināšanai, jo tas var radīt tikai īslaicīgu atslābuma sajūtu, vienlaikus pasliktinot miega kvalitāti, pašsajūtu un ilgtermiņā – arī emocionālo līdzsvaru.
„Ja stress kļūst pastāvīgs, parādās trauksme, nomāktība, miega traucējumi vai sajūta, ka ar ikdienas pienākumiem vairs nav iespējams tikt galā, tas ir pietiekams iemesls vērsties pēc palīdzības. Saruna ar ģimenes ārstu, psihologu vai citu speciālistu var palīdzēt laikus saprast, kāds atbalsts nepieciešams. Par pašsajūtu var aprunāties arī ar farmaceitu – īpaši gadījumos, ja stress izpaužas kā miega traucējumi, nogurums vai pastiprināta nervozitāte,” piebilst „Mana Aptieka” farmaceite Agnese Ritene.
Par pētījumu
„Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un dzīvesveida tendenču mērījums, kas tiek veikts jau astoņus gadus. Indekss tapis sadarbībā ar SKDS. Katru gadu tiešās intervijās tiek aptaujāti vairāk nekā 1000 iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
