Strādājot mājās, muguras problēmas saasinās

Kā vienu no veselības problēmām pēdējā gada laikā aptuveni trešdaļa Latvijas iedzīvotāju (34 %) ir norādījuši muguras sāpes, liecina “Mana Aptieka un Apotheka Veselības indekss” pētījums. Ārsti norāda, ka līdz ar attālināto darbu pieaudzis to gadījumu skaits, kad problēmas ar mugurkaulu radušās, tieši strādājot no mājām – nepiemērotā vidē, neērtā pozā un bieži arī garas darba stundas.

“Nevarētu teikt, ka pēdējā gada laikā īpaši pieaudzis pacientu skaits, kas sūdzas par muguras sāpēm, tomēr arvien vairāk ir tādu gadījumu, kad viens no muguras sāpju iemesliem ir darbs no mājām. Lielākajai daļai cilvēku darba vide mājās nav tik ergonomiska kā darbavietā, tāpēc, šādi pavadot vairākas stundas dienā, var saasināties mugurkaula problēmas. Turklāt daudzi pacienti norāda, ka paralēli darbam mājās šobrīd vairāk laika jāpavada arī ar bērniem, kuriem jāpalīdz attālinātajās mācībās. Tādējādi kopumā pie datora neērtā, nepiemērotā pozā tiek pavadītas līdz pat 13 – 14 stundām dienā,” stāsta Orto klīnikas sertificētā reimatoloģe un Rīgas Stradiņa universitātes iekšķīgo slimību katedras docente Anna Mihailova.

Senioriem mugura sāp visbiežāk

Visbiežāk muguras sāpes piemeklē seniorus (52 %), salīdzinoši bieži mugura sāp arī pieaugušajiem vecumā no 45 līdz 54 gadiem (41 %), bet visretāk – jauniešiem (12 %). Atšķirības iezīmējas arī sieviešu un vīriešu vidū – aptauja liecina, ka katrs trešais vīrietis (30 %) pēdējā gada laikā piedzīvojis muguras sāpes, kamēr sievietes nedaudz biežāk, sasniedzot 37 %. 

“Sievietēm jau anatomiski ir citādāka iegurņa uzbūve. Tas ir platāks nekā vīriešiem, tāpēc arī vairāk ietekmē jostas un krustu daļu, kas ir savienota ar iegurņa kauliem. Līdz ar to arī noslodze muguras lejasdaļai ir lielāka, arī veids, kā kustamies, ir atšķirīgs. Būtisku lomu sievietes dzīvē spēlē arī grūtniecība un mazu bērnu aprūpe, piemēram, ilgstoša mazuļa turēšana rokās, kas var palielināt slodzi uz muguras lejasdaļu. Grūtniecības laikā mainās slodze arī uz jostas daļas izliekumu, atstājot iespaidu uz muguras veselību. Tāpat problemātiska zona mēdz būt mugurkaula krūšu daļa – īpaši sievietēm ar lielākām krūtīm. Šajos gadījumos pieaug slodze tieši uz krūšu daļu, kas rada problēmas un diskomfortu ne tikai muguras lejasdaļai, bet arī sprandā un starp lāpstiņām,” piebilst Anna Mihailova.

Muguras sāpes mēdz izraisīt arī iekaisums

Tomēr ne vienmēr pie muguras sāpēm būs vainojams sēdošs darbs un mazkustīgs dzīvesveids. Saskaroties ar regulārām un ilgstošām sāpēm, ieteicams vērsties pie ārsta un veikt izmeklējumus, lai pārliecinātos, ka sāpju cēlonis nav iekaisums. Reimatoloģe skaidro, ka iekaisuma sāpes parasti sākas naktī – īpaši tuvāk rītam, pēc ilgstošas nekustēšanās, un parasti tās uzlabojas, kad cilvēks sāk kustēties. Speciāliste gan norāda, ka muguras problēmas un sāpes, ko izraisa iekaisums, nav tik bieži izplatītas, tās skar vidēji 4–5 % Latvijas iedzīvotāju. Šādos gadījumos pacienti tiek ārstēti ar medikamentu palīdzību, tāpēc svarīgi ir laikus vērsties pie ārsta, jo, ja iekaisums ir agresīvā formā, var rasties mugurkaula deformācija un pat mainīties stāja.

Jebkura kustība ir veselīgāka par mazkustīgumu

Lai uzturētu veselu mugurkaulu, ieteicams nodarboties ar ārstniecisko vingrošanu – vēlams fizioterapeita uzraudzībā, lai izvēlētos piemērotāko programmu konkrētam cilvēkam un viņa sūdzībām. Turklāt katru reizi nav jāvingro ārsta kabinetā – vingrojumu programmu var izveidot kopā ar speciālistu, bet turpināt pildīt mājās, vienatnē. Ārstnieciskā vingrošana uzlabo pašsajūtu kopumā, nodrošina organisma apasiņošanu un uztur muskulatūras tonusu. Būtiski ir arī stiepšanās vingrinājumi, kas atslābina muskulatūru, to līdzsvaro un novērš muskuļu spazmas. Savukārt citas mugurkaulam saudzīgas aktivitātes ir pilates, peldēšana, braukšana ar velosipēdu, pastaigas un nūjošana. Aktivitātes, kas saistītas ar svara celšanu vai papildu slodzi mugurkaulam, piemēram, skriešana vai lēkšana, arī var būt nekaitīgas, ja vien tiek izpildītas tehniski pareizi un pats cilvēks ir labā fiziskās sagatavotības līmenī. Jebkura aktivitāte, ja izpildīta pareizi, ievērojot mērenību, mugurkaula veselībai būs labvēlīgāka nekā mazkustīgs dzīvesveids. 

Veselīgs dzīvesveids sākas pat ar vismazāko soli

Neveselīga ēšana un mazkustīgums – tāpat kā citi neveselīgi un kaitīgi ieradumi – var ietekmēt arī mugurkaula veselību. Īpaši būtiski tas ir cilvēkiem ar lieko svaru, jo, palielinoties ķermeņa svaram, pieaug slodze uz muguras un kāju locītavām un mugurkaulu kopumā. Jebkura ķermeņa formas izmaiņa maina arī slodzi un ietekmē mugurkaula izliekumu.

“Mūsdienu dzīvesveida iespaidā ar muguras sāpēm saskaras daudzi cilvēki, turklāt arī katrs desmitais jaunietis, kā liecina aptaujas dati. Tas skaidrojams gan ar mūsdienu salīdzinoši mazkustīgo dzīvesveidu, gan ar to, ka arvien vairāk laika tiek pavadīts pie viedierīcēm. Lai izvairītos no muguras sāpēm vai tās mazinātu, ikvienam vēlams pārskatīt savus ikdienas ieradumus, aizstājot neveselīgos ieradumus ar veselīgākiem. Tas nenozīmē, ka vienā dienā ir kardināli jāmaina dzīvesveids, to var un pat ieteicams darīt pakāpeniski. Aktīvs dzīvesveids sākas ar jebkuru kustību, tāpēc arī pastaiga svaigā gaisā, īpaši šobrīd, nāks par labu gan fiziskajai, gan psihoemocionālajai labsajūtai, turklāt papildus stiprinās cilvēka imūnsistēmu. Arī vecākiem ir jābūt radošiem, motivējot bērnus pavadīt vairāk laika ārpus telpām. Šā brīža ierobežojumi un laikapstākļi mudina mūs izmēģināt arvien jaunas aktivitātes,” saka “Mana Aptieka” farmaceite un “Tukuma Centra aptiekas” vadītāja Agnese Ritene.

“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir ikgadējs Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērījums. Indekss tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, ik gadu tiešās intervijās tiek aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits – 1000 cilvēki vecumā no 18 līdz 75 gadiem.