Stents – dzīvības glābējs miokarda infarkta gadījumā

Latvijas Hipertensijas un Aterosklerozes biedrības prezidents, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas invazīvais kardiologs doc. Kārlis Trušinskis ir rīdzinieks kopš dzimšanas. Iespējams, ka bērnībā piedzīvotās biežās vecmāmiņu slimošanas un uzturēšanās slimnīcās atstāja savas pēdas, lai par nākotnes profesiju tiktu izvēlēta tieši medicīna. “Doma, ka vēlos kļūt par ārstu radās laikā, kad mācījos pamatskolā. Laika gaitā gan nedaudz ir mainījušies uzskati par ārsta profesiju – ja pamatskolā tā vairāk asociējās ar baltu halātu, nedaudz noslēpumainu rokzvaigznes statusu, tad samērā ātri sapratu, ka tas ir smags darbs, kas prasa tavas asinis,” atzīst dakteris.

Kāpēc tieši kardioloģija? Tā bija pirmā vieta, kur topošais ārsts sāka strādāt par sanitāru. Vienlaikus tā ir ļoti dinamiska nozare, kur samērā biežas ir situācijas, kas prasa ātru lēmuma pieņemšanu un plašu zināšanu pielietošanu. Kardioloģija ir tik apjomīga, ka grūti aptvert pat visus iespējamos apakšspeciālitāšu novirzienus. Tā ir nozare, kurā izmaiņas notiek nemitīgi, tāpēc nepārtraukti ir jāmācās, jāizglītojas. “Ja jau ir izdevies sasniegt tādu stāvokli, ka ne tikai smagi jāmācās, bet šis process kļūst interesants, tad paliek vieglāk. Atskatoties uz savu rezidentūras laiku, jāatzīst, ka garozas daļa šobrīd ir samazinājusies. Kad smagam darbam pievienojas spēja palīdzēt cilvēkiem un par to gūtais gandarījumu, tad saproti, ka tas viss ir bijis tā vērts,” atzīst Kārlis Trušinskis.

Viens no biežākajiem kardiologu ieteikumiem saviem pacientiem ir veselīga dzīvesveida ievērošana, bet kā šajā jautājumā sokas pašiem ārstiem. “Jā, tas ir jautājums, kur daļai ārstu vajadzētu paskatīties pašiem uz sevi, lai par to spētu pārliecināt savus pacientus. Esmu sapratis, ka ir jānovelk sarkanās līnijas, kuras nedrīkst pārkāpt. Divas reizes nedēļa pa 1,5 h eju uz sporta zāli vingrot profesionāla trenera vadībā, jo man kā lielai daļai cilvēku pašam gribas sevi žēlot, savukārt treneris to nepieļauj. Esmu pārcēlies dzīvot pie ezera – jau kopš decembra katru dienu skrienu ap to un peldu. Tas kārtīgi restartē. Ja līdz tam par kaut ko esmu satraucies, tad pēc skrējiena vairs īsti neatceros, par ko bijis uztraukums. Tas ir ļoti labs veids kā sadedzināt stresa hormonus. Sabiedrībā nav ierasts, neierodoties uz kādu pasākumu vai tikšanos, aizbildināties ar treniņa apmeklējumu, bet, lai piekoptu veselīgu dzīvesveidu, jābūt arī savam ego, jo patiesībā slims un sagrauts nevienam neesi vajadzīgs, visi tevi grib redzēt stipru un enerģijas pārpilnu, lai paši varētu uzlādēties.”

Par sirds veselību sabiedrībā tiek runāts samērā bieži un tā vien šķiet, ka visi visu zina, bet vai tas tā ir? Lai arī, pateicoties medicīnas attīstībai, mirstība no miokarda infarkta Latvijā samazinās, tomēr, cilvēkiem pievēršot savai veselībai vēl lielāku uzmanību, ir iespēja vēl vairāk samazināt risku saskarties ar šo saslimšanu. Kāda šobrīd ir situācija miokarda infarkta ārstēšanā Latvijā, stāsta Latvijas Hipertensijas un Aterosklerozes biedrības prezidents, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas invazīvais kardiologs doc. Kārlis Trušinskis.

 

Ja skatāmies Eiropas kontekstā, tad mirstības rādītāju ziņā pagaidām vēl lepoties nevaram, bet, ja skatāmies Latvijas kardioloģijā paveikto kaut vai pēdējā gada laikā vien, tad situācija ir ļoti optimistiska. Viennozīmīgi šī attīstība iet roku rokā ar budžeta palielinājumu, bet iestrādes ir ļoti optimistiskas arī šajā jautājumā.

Kā izvairīties 
no miokarda infarkta

Galvenais nosacījums ir un paliek veselīgais dzīvesveids, nestresot, regulāras fiziskās aktivitātes – 40-60 min – 3-4x nedēļā, ēst veselīgi, nesmēķēt. Cilvēkiem gados ir labi zināt savu asinspiedienu, pulsu, kontrolēt holesterīna un cukura līmeni asinīs.

Ja pieņemam, ka neveselīgs dzīvesveids ir viens no iemesliem saslimstībai ar miokarda infarktu, tad arī šajā jautājumā Latvijā ir vērojamas pozitīvas tendences. Īpaši pēdējos desmit gados varam redzēt, ka cilvēki daudz vairāk domā par veselīgu uzturu, sportiskajām aktivitātēm. Protams, joprojām ir samērā daudz cilvēku, kas cieš no tā saukājamiem modernajiem riska faktoriem, kurus reizēm ir diezgan grūti modificēt, bet pozitīvas tendences noteikti ir. Viennozīmīgi svarīgs faktors ir arī stress, lai gan vienlaikus tas ir nedaudz mistisks, jo zinātne nav iemācījusies to aprēķināt un reizēm pat ir grūti pierādīt, ka veselības traucējumi ir augsta un ilgstoša stresa līmeņa dēļ. Psihoemocionālais stress var pārvērsties metabolā stresā un radīt nopietnas veselības problēmas, tomēr, lai gan saistība starp slimību un stresu ir acīmredzama, tā ir grūti pierādāma.

Lai arī mirstība Latvijā no miokarda infarkta samazinās, ir jāsaprot, ka tas ir saistīts ar valsts piešķirto finansējumu. Šobrīd ir iespējams pacientiem nodrošināt agrīnu invazīvu palīdzību, kas infarkta gadījumā ir viens no pamatfaktoriem mirstības samazināšanai. Šajā posmā ļoti nozīmīga ir pietiekama finansējuma esamība, jo neviens jau negrib, lai viņa sirdī tiktu ievietots kāds apšaubāmas kvalitātes stents. Medicīnā taupīt naudu, iegādājoties lētāko piedāvājumu, ir ļoti slidens jautājums – tas ir kā staigāt par trauslu ledu, jo likmes te ir ļoti augstas.

Kas notiek organismā miokarda infarkta gadījumā?

Miokarda infarkts rodas, ja kāda iemesla dēļ sirds artērijas tiek nosprostotas. Visbiežāk aterosklerozes (hroniska artēriju slimība, kam raksturīga lipīdu nogulsnēšanās artēriju sienas iekšējā slānī un saistaudu savairošanās asinsvadu sienā) rezultātā sirds muskuļa apasiņojošās artērijās ir izveidojies sašaurinājums. Miokarda infarkta laikā sašaurinājums pilnībā slēdzas. Šajā situācijā plīst šī ateroskrelotiskā plāksnīte, nevis asinsvads, kā cilvēki reizēm mēdz domāt. Plāksnītei asinsvadā saplīstot, izveidojas trombs, līdz ar to sašaurinājums kombinējas ar trombu un artērija pilnībā slēdzas. Tai brīdī bojā iet tā sirds muskuļa daļa, ko šī artērija apasiņo.

Ateroskleroze pamatā ir slimība, kas parādās cilvēkam novecojot, bet nepatīkamā tendence, ka pēdējā laikā arvien biežāk tā parādās jau 30 – 40 – 50 gadu vecumā. Ja aterosklerozes veidošanās riska faktori ir pārmērīga dzīvnieku, augu tauku un ogļhidrātu lietošana, paaugstināts asinsspiediens, smēķēšana, tad īpaši jaunākiem pacientiem biežāk tā izskaidrojama ar ģenētisku faktoru kombināciju.

Runājot par miokarda infarktu, liela uzmanība jāpievērš pretdiabēta un diabēta pacientiem, jo viņiem daudz straujāk attīstās ateroskleroze un diabēta pacienti iet bojā tieši no kardiovaskulārām komplikācijām. Tieši šī iemesla dēļ mani pastiprināti interesē diabēta ārstēšana, jo šajā situācijā nepietiek ar cukura līmeņa normalizēšanu. Neretas ir situācijas, ka diabēta pacients ar normalizētu cukura līmeņa rādītājiem mirst ar infarktu.

Kā rīkoties miokarda infarkta gadījumā?

Ja krūtīs ir parādījušās spēcīgas sāpes, tad svarīgākais ir nevilcināties, bet izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Dažkārt var būt sajūta, ka sāp kuņģis vai barības vads. Parasti sāpes ir vīrietim šlipses rajonā, bet tās var izstaroties arī uz kreiso roku. Daļai pacientu pirms miokarda infarkta ir priekšvēstneši – ejot parādās spiedošas sāpes krūšu rajonā. Tomēr samērā bieži tas ir kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Šajās situācijās ļoti svarīgi pēc iespējas ātrāk griezties pēc palīdzības un uzticēties medicīnas darbiniekiem.

Miokarda infarkta ārstniecība

Viena no ārstniecības metodēm ir stenta ievietošana bojātajā asinsvadā, ko ārkārtas situācijā iespējams izdarīt Latvijas lielākajās slimnīcās.

Stentu caur rokas vai kājas artēriju invazīvi ievieto slēgtajā artērijā. Šī nav ķirurģiski sarežģīta operācija – punktējot iekļūstam kājas vai rokas artērijā, caur kuru tiek ievadīts stents. Burtiski tiek atvērta artērijas nosprostotā daļa. Ievadītais stents asinsvadā ieaug un dzīves laikā nav jāmaina.

Vai stenta 
ievietošana ietekmē 
dzīves kvalitāti?

Stenta ievietošana asinsvadā nav par iemeslu kādiem ierobežojumiem vai aizliegumiem, drīzāk tas uzlabo dzīves kvalitāti, dodot iespēju ātrāk atveseļoties, atgriezties ierastajā dzīves ritmā. Kā cilvēks jutīsies un kādas sekas būs vai nebūs pēc miokarda infarkta, vairāk ir atkarīgs, cik operatīvi viņam tiks sniegta neatliekamā palīdzība. Jo ilgāk būs novilcināta griešanās pēc palīdzības, jo lielākas sekas iespējamas – līdz pat smagai sirds mazspējai. Gadījums no gadījuma atšķiras, bet stenta implantācija ir vērsta, lai cilvēks maksimāli īsā laikā varētu atkal pildīt savas ierastās funkcijas.

Kas jāievēro 
pēc stenta implantācijas?

Ļoti svarīgi ir rūpēties, lai stents (implantēta metāla protēze) ieaug artērijā. Tā kā ķermenim ir tendence atgrūst svešķermeņus, veidojot trombus, tad ļoti svarīgi ir ievērot medikamentozo režīmu. Katrs gadījums ir individuāls un nianses tiek izrunātas ar ārstējošo ārstu, bet gadījumos, kad stenta implantācija ir notikusi ļoti operatīvi un bez sarežģījumiem, kādu ierobežojumu ir ļoti maz vai pat nav vispār.

Šobrīd Latvijā stenti ir iekļauti valsts apmaksājamo medicīnas pakalpojumu grozā un gadījumos, kad jāglābj cilvēka dzīvība, operatīvi varam implantēt kvalitatīvākos, kādi šobrīd ir pieejami. Viennozīmīgi varu teikt, ka kardioloģija Latvijā šobrīd ir augstā līmenī, bet tas ir smaga un intensīva darba rezultāts.

Infarkta simptomi

Sāpēs krūtīs

Nepatīkamas sajūtas krūtīs – intensīvas dedzinošas, plēsošas vai žnaudzošas

Negaidītas sāpes krūtīs atpūtas mirklī. Parasti saistīts ar smagu un ilgstošu samazinātas asins plūsmu uz sirdi, ko izraisa ateroskeroze jeb koronāro artēriju sašaurināšanās

Pārmērīgs nogurums, vājums

Galvas reibonis

Sirdsklauves – sajūta, ka sirds sitas pārāk lēni vai pārāk strauji

Elpas trūkums – apgrūtināta vai smaga elpošana

Pārejoši redzes, runas traucējumi, kuri rodas galvas smadzeņu nepietiekamas asinsapgādes dēļ

Galvenais miokarda infarkta rašanās iemesls ir sirds muskuļa prasības pēc skābekļa un organisma nespēja to piegādāt pietiekamā daudzumā.

Galvenie infarkta cēloņi

Augsts asinsspiediens

Smēķēšana

Augsts glikozes līmenis jeb cukura diabēts

Augsts holesterīna līmenis

Sirds slimība

Priekškambaru mirdzēšana – viens no aritmijas veidiem