Stenokardija – 
infarkta priekšvēstnesis

Mācoties vidusskolā, kardioloģei Ingai Jasinkevičai, domas par nākotnes profesiju svārstījās starp veterināriju un medicīnu. Lēmumu viņa pieņēma par labu cilvēkiem un kopš 1989. gada, kad absolvēja Rīgas Medicīnas institūtu, praktizē kardioloģijā.

Pēc augstskolas diploma iegūšanas daktere Jasinkeviča darbu uzsāka neatliekamās medicīnas palīdzības kardioloģijas brigādē. Kopš 2007. gada ir atvērusi privātpraksi kardioloģijā, bet vēl papildus strādā Rīgas Austrumu slimnīcā ”Gaiļezers”.

Daktere Jasinkeviča, rūpējoties par citu cilvēku veselību, savu novārtā neatstāj. Jau vairāk nekā 15 gadus viņas mīļākā brīvā laika nodarbošanās ir skriešana. Jautāta, cik daudz laika izdodas atlicināt šim vaļaspriekam, daktere atbild, ka skrien trīs četras reizes nedēļā. Ik reizi viņa noskrien no 8 līdz pat 20 kilometriem. Skolas gados Inga spēlēja rokasbumbu, bet kalnos kāpšanu, ar ko bija aizrāvusies studiju gados, pēdējā laikā radusies vēlme atsākt.

 

Kas ir stenokardija?

Stenokardijas pazīmes ir spiedoša sajūta krūtīs, kas rodas slodzes vai stresa apstākļos, retākos gadījumos arī miera stāvoklī. Dažreiz sāpju raksturs var būt mainīgs – tā var būt smaguma sajūta pakrūtē, dedzināšanas sajūta aiz krūšu kaula. Sāpes var izstaroties uz kreiso roku, kaklu un muguru. Šīs sāpes rodas, ja sirds muskulis nepietiekoši tiek apgādāts ar skābekli sašaurināta asinsvada vai asinsvada spazmas dēļ. Pacients pats nevar konstatēt, vai viņam ir vai nav stenokardija, tas ir ārsta uzdevums.

Kādu pazīmju gadījumā cilvēkam jādodas pie kardiologa?

Ja fiziskas vai emocionālas slodzes gadījumā sirds rajonā rodas nepatīkamas sajūtas vai sāpes, kas ilgs apmēram 10 – 15 minūtes, ja ir izteikts elpas trūkums pie nelielām slodzēm, ja slodzes laikā rodas ritma traucējumi, jādodas uz konsultāciju pie kardiologa. Tādos gadījumos noteikti ir jāveic elektrokardiogramma (EKG) un veloergometrija.

Stenokardija biežāk ir sastopama vecāka gadagājuma cilvēkiem, tomēr pēdējās tendences rāda, ka stenokardija biežāk nekā agrāk tiek diagnosticēta arī gados jauniem vīriešiem. 

Kādas sekas var būt, ja stenokardijas lēkmēm netiek pievērsta pietiekama uzmanība?

Ja stenokardijas lēkmēm netiek pievērsta uzmanība vai arī cilvēki pierod, ka diskomforta sajūta krūtīs ātri pāriet, var rasties sirdsdarbības ritma traucējumi, miokarda infarkts vai pat pēkšņa nāve.

Kā var diagnosticēt stenokardiju?

Slodzes stenokardiju diagnosticē ar EKG pierakstu slodzes apstākļos – veloergometriju. Slodzes laikā sirds muskulim pieaug prasība pēc skābekļa, bet sašaurinātais asinsvads to neļauj nodrošināt. Piegāde neatbilst pieprasījumam. EKG rodas izmaiņas, pēc kurām ārsts izvērtē slimības smaguma pakāpi un risku. Ja izmaiņas ir nozīmīgas, tad pacients tālāk tiek sūtīts uz sirds asinsvadu izmeklējumu – koronogrāfiju, kur ar kontrastvielas palīdzību nosaka asinsvada sašaurinājuma vietas.

Ja veloergometrija nedod pietiekami daudz informācijas, tad var veikt miokarda perfūzijas scintigrāfiju vai arī kompjūtertomogrāfiju sirds asinsvadiem.

Kāpēc sašaurinās sirds asinsvadi?

Stenokardija ir koronārās sirds slimības izpausme. Tās attīstības process ir diezgan komplicēts. To veicina dažādu nelabvēlīgu faktoru kombinācija. Ir faktori, kurus nevar mainīt (vecumu, iedzimtību, blakussaslimšanas), taču ir lietas, ko var ietekmēt – paaugstinātu holesterīna un cukura līmeni asinīs, paaugstinātu asinsspiedienu, smēķēšanu, mazkustīgu dzīvesveidu, augsta stresa līmeni. Šie faktori veicina asinsvadu sieniņu sabiezēšanu – veidojas tā sauktās pangas.

Kā diagnoze stenokardija ietekmē cilvēka turpmāko dzīvi?

Ja stenokardija tiek savlaicīgi konstatēta, novērtēti slimības iemesli un uzsākta ārstēšana, tad stenokardijas pacienta prognoze visbiežāk ir laba. Ārstēšana var būt tikai ar medikamentiem vai arī nepieciešama invazīva iejaukšanās – stentu ievietošana asinsvados vai pat aorto-koronarā šuntēšanas operācija. Taktika būs atkarīga no daudzu faktoru kopuma.

Pacientam jābūt motivētam mainīt savu dzīvesveidu – vairāk fiziskās aktivitātes, veselīga ēdienkarte, jāatmet smēķēšana, jālieto ārsta nozīmētie medikamenti. Ja cilvēks par sevi rūpējas, tad stenokardija nesamazinās mūža ilgumu.

Vai bieži ir gadījumi, kad pirms infarkta nav stenokardijai raksturīgo pazīmju?

Ja asinsvads tiek nosprostots pēkšņi, plīstot pangai asinsvada sieniņā, tad notiek infarkts. Reizēm tā ir pirmā koronārās sirds slimības izpausme, pirms tam stenokardijai raksturīgo pazīmju nav bijis vai ir bijis ļoti neuzkrītošas, kurām cilvēks nav piegriezis vērību. Biežāk to novēro jaunākiem cilvēkiem.

Vai līdz ar cilvēku dzīves tempa palielināšanos pieaug arī stenokardijas pacientu skaits?

Straujais dzīves temps diktē savus noteikumus – pieaug cilvēku noslogotība, stresa līmenis, nav laika veltīt sev uzmanību un savlaicīgi aiziet pie ārsta. Pilnveidojoties ārstu zināšanām par stenokardiju, tās diagnostiku, attīstoties tehnoloģijām – aizvien palielinās pacientu skaits, kuriem stenokardija tiek konstatēta savlaicīgi un netiek pieļauts infarkts.

Ir izveidota laba sadarbība starp kardiologiem un invazīviem kardiologiem. Ir ļoti svarīgi, lai būtu laba sadarbība starp ģimenes ārstiem un kardiologiem. Lai saglabātu veselību, cilvēkam ir jābūt fiziski aktīvam, ar veselīgu ēšanas režīmu. Ja gadās saslimt, tad svarīgi ir vērsties pie ģimenes ārsta vai kardiologa, lai savlaicīgi konstatētu slimību un uzsāktu ārstēšanu. Sadarbojoties labvēlīgi noskaņotam pacientam un gudram un iejūtīgam ārstam, ir iespējams atrisināt daudzas sarežģītas veselības problēmas.

Nobeigumā nedaudz humora. Kā teica kāds sabiedrībā zināms cilvēks – lai jums visiem priecīgi sirds asinsvadi!