Rūpējoties par sirds veselību, ļoti būtiska loma ir holesterīnam, tāpēc tik svarīga ir tā regulāra kontrole un, nepieciešamības gadījumā, ievērot visus nosacījumus, tā samazināšanai.
Ateroskleroze jeb holesterīna izgulsnēšanās asinsvados sākas jau agrā bērnībā un turpinās visa mūža garumā – gribam mēs to vai nē. Taču mūsdienās ir visas iespējas mazināt paaugstināta holesterīna izraisītos riskus. Ir pilnveidojušās zināšanas par veselīgu uzturu, fizisko aktivitāšu nozīmi un kaitīgo ieradumu ietekmi uz sirds un asinsvadu veselību.
Kas ir holesterīns un kāpēc tas cilvēka organismā nepieciešams?
Holesterīns ir taukviela, kas sastopama dzīvnieku izcelsmes produktos. Ar uzturu cilvēks to uzņem samērā maz, bet organismā holesterīns tiek sintezēts lielākoties aknās. Holesterīns ir tā viela, kas izgulsnējas sirds un citās artērijās, tās nosprosto un izraisa infarktu vai citas komplikācijas.
Kad ārsts izvērtē taukvielu vielmaiņu, tiek analizēts sekojošu rādītāju līmenis asinīs (lipīdu frakcijas):
Holesterīns (reizēm tiek saukts arī par “Kopējo holesterīnu”).
Izšķir 2 veidu holesterīnus:
- ABLH (augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīns) jeb “labais” holesterīns neļauj “sliktajam” holesterīnam nogulsnēties uz asinsvadu sieniņām, piesaista “slikto” holesterīnu un smagos triglicerīdus un aizvada tos tālāk uz aknām pārstrādei. ABLH holesterīna daļiņas transportē holesterīnu uz aknām no citiem orgāniem, tajā skaitā arī no asinsvadiem, tos attīrot. Palīdz novērst sirds slimības. Tādēļ, ja ABLH ir zems, jācenšas to paaugstināt ar dabīgiem veselīga dzīvesveida pasākumiem: regulāras fiziskās aktivitātes, veselīgs uzturs (īpaši samazinot saldumus un citus “ātros” ogļhidrātus), liekā svara samazināšana.
- ZBLH (zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns) jeb „sliktais” holesterīns” nogulsnējas uz asinsvadu sieniņām un veido plātnītes, kas laika gaitā pieaug un sašaurina artērijas, apgrūtinot vai pilnībā bloķējot asins piegādi sirdij, smadzenēm u.c. ZBLH holesterīna daļiņas sastāv gandrīz tikai no holesterīna un satur līdz pat 70% no visa asinīs esošā holesterīna. Šīs daļiņas transportē holesterīnu no aknām uz visiem citiem audiem. Ja šo daļiņu ir par daudz un/vai ja cilvēkam ir arī citi riska faktori (smēķēšana, vecums, cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens, agrīni infarkti ģimenē, liekais svars, mazkustīgs dzīvesveids), ZBLH sāk izgulsnēties sirds, smadzeņu un citās artērijās – attīstās slimība, ko sauc par aterosklerozi (artēriju iekaisums ar holesterīna uzkrāšanos). Tādēļ tajās esošais holesterīns jeb ZBLH ir tas “sliktais”. Augsts ZBLH līmenis ir galvenais iemesls sirds – asinsvadu slimībām, infarktam un insultam.
Ateroskleroze – atkarībā no tā, kurās artērijās tā veidojas – var izpausties kā miokarda infarkts (sirds muskuļa pēkšņa atmiršana ar sāpju lēkmi krūtīs), stenokardija (sāpes krūtīs pie slodzēm), insults (paralīze) un mijklibošana (sāpes kājās staigājot). Ja reiz aterosklerozes process ir sācies, to apturēt bez medikamentiem praktiski nav iespējams.
Triglicerīdi – paaugstinātas šo bīstamo tauku vērtības asinīs var izraisīt sirds slimības un diabētu. Pēc ēšanas ķermenis pārveido liekās kalorijas, kas tam nav nepieciešamas, par triglicerīdiem, kas uzkrājas tauku šūnās. Augsta triglicerīdu līmeņa iemesli ir vairāki – liekais svars, pārāk daudz saldumu vai pārāk daudz alkohola, smēķēšana, mazkustīgums vai diabēts.
Lai novērstu sirds un asinsvadu slimību risku, vissvarīgākais ir samazināt tieši “slikto” – ZBLH.
Holesterīna līmeņa paaugstināšanās iemesli: vecums, smēķēšana, cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens, ģenētiska nosliece, pasliktināta nieru funkcija, dzimums (vīriešiem holesterīns ir kaitīgāks).
No kāda vecumā jāmēra holesterīna līmenis asinīs?
Holesterīna līmeni pirmo reizi vajadzētu pārbaudīt 5-6 gadu vecumā (līdz 9-10 gadu vecumam, noteikti pirms pubertātes), jo par sirds veselību jādomā jau no bērnības. Šajā vecumā noteikts holesterīna līmenis ļaus savlaicīgi atpazīt pārmantotās slimības. Tas ir īpaši svarīgi, ja kādam no vecākiem (vai viņu pirmās pakāpes radiniekiem) ir bijusi agrīna sirds un asinsvadu slimība vai augsts holesterīns. Bērniem ar aptaukošanās vai cukura diabētu holesterīna analīzes jāveic arī pusaudžu gados. Informācija par holesterīna līmeni ļaus vecākiem saprast, cik liela uzmanība jāpievērš bērna dzīvesveidam. Tikai ļoti retos gadījumos var būt nepieciešama medikamentu lietošana.
Sākot no 18 gadu vecuma, katram noteikti ir jāzina savs holesterīna līmenis!
Ideālā gadījumā to vajadzētu noteikt reizi 5 gados, ja nav citu sirds slimību riska faktoru.
Kad noteikti jāvēršas pie ārsta?
Noteikti jāpārbauda holesterīna līmenis un nepieciešamības gadījumā jāuzsāk ārstēšana, ja personai ir kaut viens no sirds slimību riska faktoriem:
- vecums – vīriešiem virs 40 gadiem, sievietēm virs 50 gadiem;
- smēķēšana;
- cukura diabēts;
- paaugstināts asinsspiediens (≥140/90 mmHg pie ārsta vai >135/85, mājās mērot);
- sirds slimības pirmās pakāpes radiniekiem (vecākiem, brāļiem, māsām) agrīnā vecumā – vīriešiem līdz 55 gadiem un sievietēm līdz 65 gadiem.
Tā kā Latvijā miokarda infarkti nav retums arī vīriešiem līdz 40 gadiem un sievietēm līdz 50 gadiem, tādēļ holesterīna līmeni asinīs vajag noteikt savlaicīgi, īpaši – ja ir kaut viens ar vecumu nesaistīts riska faktors. Tātad – 20-30 gadu vecumā noteikti jau ir jābūt skaidrībai par savu holesterīna līmeni.
Vai augsts holesterīna līmenis var būt iedzimts?
Lai gan ēšanas un kustību paradumi nozīmīgi ietekmē holesterīna līmeni asinīs, ģenētiskai pārmantojamībai ir liela ietekme uz holesterīna vielmaiņu. Īpaši augsti holesterīna skaitļi agrīnā vecumā var liecināt par ģenētiski pārmantotu slimību – ģimenes hiperholesterinēmiju.
Kādiem sirds veselības skaitļiem vēl jāpievērš uzmanība?
Cilvēkiem ar paaugstinātu holesterīna un glikozes (cukura) līmeni asinīs, un paaugstinātu asinsspiedienu ir nozīmīgāks risks piedzīvot infarktu vai insultu, kā arī citas sirds un asinsvadu slimības. Tāpēc svarīgi regulāri kontrolēt savu asinsspiedienu un pulsu, kā arī veikt profilaktiskās veselības pārbaudes un asins analīzes pie sava ģimenes ārsta. Lai mazinātu sirds un asinsvadu slimību risku, ir svarīgi sekot līdzi savai sirds veselība.
Kādiem jābūt sirds veselības skaitļiem?
- Par ideālu asinsspiedienu visos vecumos tiek uzskatīts – 120/80 mmHg
- Par paaugstinātu asinsspiedienu jeb hipertensiju var liecināt šādi skaitļi:
- ≥140/90 mmHg, mērot pie ārsta;
- ≥135/85 mmHg, mērot mājās.
- Ja asinsspiediens ir paaugstināts, tad optimāli to būtu jāpazemina:
- līdz 65 gadu vecumam: 120–129/70–79 mmHg;
- virs 65 gadu vecuma: 130–139/70–79 mmHg.
- Ieteicamais pulss miera stāvoklī: 60–80 reizes/minūtē.
- Optimālais glikozes (“cukura”) līmenis tukšā dūšā: zem 5,5 mmol/l.
Ja sirds – asinsvadu slimības jau ir attīstījušās, holesterīna līmeņa samazināšanai jāpievērš ļoti nopietna uzmanība. Pirmkārt, jāmaina uztura paradumi, jāmazina liekais svars un jānodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm (tās saskaņojot ar savu ārstu), jāatmet kaitīgie paradumi. Mainot savus riska faktorus, kustoties, uzturot optimālu ķermeņa svaru, pareizi ēdot, iespējams samazināt “sliktā” (ZBLH) holesterīna līmeni asinīs un paaugstināt ABLH. Otrkārt, bet ne mazāk svarīgi, obligāti ir jālieto ārsta nozīmētie medikamenti, kas pazemina holesterīna līmeni. Tikai visas šīs lietas kopā var samazināt pacienta risku.
Ietiekumi
- Atmetiet smēķēšanu – tās ietekmē paātrinās sirdsdarbība, paaugstinās asinsspiediens un tiek bojātas artēriju sieniņas.
- Samaziniet lieko svaru – liekais svars un aptaukošanās visbiežāk veicina arī asinsspiediena paaugstināšanos.
- Vairāk kustieties – staigājiet, brauciet ar velosipēdu, nūjojiet, slēpojiet, kāpiet pa kāpnēm, skrieniet lēnā tempā vismaz 30 minūtes dienā!
- Ēdiet veselīgi – kardiologi iesaka Vidusjūras dietu: daudz dārzeņu un augļu, pilngraudu produktus, zivis un jūras produktus, ka arī liesu gaļu un piena produktus ar pazeminātu tauku saturu.
- Samaziniet uzturā sāls patēriņu!
- Samaziniet taukus – piesātinātie tauki palielina holesterīna līmeni asinīs.
- Pārejiet uz olīveļļu. Olīveļļa, avokado, rapšu eļļa labvēlīgi ietekmē holesterīna līmeni.
- Samaziniet uzturā olu daudzumu (līdz 3 olas nedēļā). Holesterīns ir tikai olu dzeltenumos.
- Ēdiet pākšaugus. Pupas un citi pākšaugi satur ūdenī šķīstošas šķiedrvielas – pektīnu, kas aptver holesterīnu un izvada to no organisma. Arī burkāni samazina holesterīnu, jo satur pektīnu.
- Ēdiet ķiplokus. Pētnieki ir pierādījuši, ka svaigs ķiploks var samazināt sliktos taukus asinīs.
- Ēdiet vairāk augļu. Augļiem arī piemīt spēja samazināt holesterīnu, jo tie satur daudz pektīna.
- Izvairieties no stresa – tas veicina neveselīgu ēšanu, smēķēšanu, pārmērīgu alkohola patēriņu, mazkustīgumu, miega traucējumus. Stresa ietekmi var mazināt ar regulārām fiziskām aktivitātēm, veselīgu uzturu un atpūtas režīmu.
Uzziniet vairāk par holesterīnu:
