Sirds un asinsvadu veselība ir dzīves kvalitātes pamatvērtība. Ja sirds ir vesela, tad cilvēkam ir liela iespēja būt aktīvam, dzīvespriecīgam, možam – laimīgam. Sirds un asinsvadu veselību ietekmē vairāki faktori, no kuriem lielāko daļu katrs var ietekmēt pats. Jo mazāk kaitīgu sirds veselības ietekmējošu faktoru, jo mazāka iespēja saslimt ar sirds un asinsvadu, kā arī citām neinfekcijas slimībām.
Riska faktori, kas visbiežāk ietekmē sirds un asinsvadu veselību, ir:
- smēķēšana;
- paaugstināts arteriālais asinsspiediens un pulss;
- paaugstināts lipīdu (taukvielu) saturs asinīs, paaugstināta ķermeņa masa, mazkustīgs dzīvesveids;
- paaugstināts glikozes līmenis asinīs, cukura diabēts.
Lielākā daļa riska faktoru ir novēršami un tas ir vienīgais veids, lai saglabātu iespējami labu veselību un dzīvotu ilgāk.
Sirds veselības veicināšanas ieteikumi
Uzturs – sabalansēts uzturs ik dienu. Nav ieteicams izvēlēties radikālas diētas, kas pārāk stingri ierobežo enerģijas uzņemšanu vai izslēdz kādas produktu grupas no ēdienkartes. Svara samazināšanai vai uzturēšanai formā vēlams lietot produktus ar zemu enerģētisko vērtību, vienlaikus atceroties par uztura dažādību un fiziskajām aktivitātēm. No dienā apēsto produkta daudzuma pusei jāaizņem dārzeņi, ¼ – liesai gaļai vai treknai jūras zivij, ¼ – pilngraudu produktiem.
Alkohols – sirds un asinsvadu slimību riska faktors, kura ietekme uz sirds veselību ir pretrunīgi vērtēta. Pētījumos pierādīts, ka pārmērīga alkohola lietošana veicina hipertensijas, dislipidēmijas, kardiomiopātijas un citu slimību rašanos, tā paaugstina asinsspiedienu, holesterīna līmeni un pastiprina citu riska faktoru ietekmi uz sirds veselību abu dzimumu pārstāvjiem. Paralēli pastāv uzskats, ka alkohols nelielās devās pozitīvi ietekmē sirds un asinsvadu veselību, tomēr Eiropas Kardiologu biedrība norāda, ka zemākais kardiovaskulārais risks ir cilvēkiem, kuri alkoholu nelieto vispār.
Fiziskās aktivitātes – viens no būtiskākajiem sirds un asinsvadu veselības nosacījumiem. Pastāv cieša saikne starp nepietiekamu fizisko aktivitāti un saslimstību ar sirds un asinsvadu slimībām. Mazkustīgs dzīvesveids samazina organisma funkcionālās spējas, palēnina vielmaiņu, palielinās ķermeņa masa un līdz ar to pieaug risks saslimt ar neinfekciju slimībām, tostarp ar sirds un asinsvadu slimībām.
SKAITĻI, KAS JĀZINA KATRAM*
| RISKA FAKTORS | MĒRĶA RĀDĪTĀJI |
|---|---|
| Asinsspiediens | 120/80 mmHg |
| Pulss | 60 sitieni/minūtē |
| Kopējā holesterīna līmenis asinīs | līdz 5 mmol/l |
| Zema blīvuma lipoproteinu holesterīns | līdz 3,0 mmol/l |
| Augsta blīvuma lipoproteinu holesterīns vīriešiem | virs 1,0 mmol/l |
| Augsta blīvuma lipoproteinu holesterīns sievietēm | virs 1,2 mmol/l |
| Glikozes līmenis asinīs | 3,5 – 5,5 mmol/l |
| Ķermeņa masas indekss | 18,5 – 24,99 |
| Fiziskās aktivitātes | vismaz 30 minūtes dienā |
