Sabiedrības vairākums uzturā lieto gan dzīvnieku, gan augu valsts produktus

Divas trešdaļas jeb 66% Latvijas iedzīvotāju sevi uzskata par visēdājiem, proti – ikdienas uzturā viņi lieto gan dzīvnieku, gan augu izcelsmes produktus un nav tādu produktu, kurus viņi apzināti izvēlētos nelietot – liecina jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”. Tomēr vismaz piektā daļa (~20%) respondentu norādījuši, ka ir atsevišķi produkti, kuri netiek iekļauti uzturā, jo tie vienkārši negaršo, piemēram, sēnes, bietes, trekna gaļa u.c.

 

9% respondentu norādījuši, ka neēd konkrētus produktus, jo uzskata, ka “veselībai tie nav labi vai organismam nav nepieciešami”. 3% norādījuši, ka atsevišķu produktu neiekļaušana ēdienkartē saistīta ar alerģiju vai nepanesamību. Tikai 0,4% pētījuma dalībnieku atzinuši, ka viņi ir veģetārieši, tas ir – uzturā nelieto gaļas produktus, bet 0,1% aptaujāto sevi pieskaita svaigēdājiem, uzturā lietojot termiski neapstrādātus produktus.

“Veģetārismam ir daudz veidu, tāpēc, iespējams, izslēdzot no uzturu gaļu, bet ēdot zivis un lietojot piena produktus, cilvēks sevi neuzskata par veģetārieti. Ir semi vai demi veģetārieši, kas izslēdz sarkano gaļu. Pescetarian (pescetārieši) – izslēdz sarkano, putna gaļu, paliek zivis, jūras produkti. Ir lakto/ovo veģetārieši – uzturā lieto piena produktus. Vēl ir arī vegāni, kuri nelieto nekādus dzīvnieku valsts produktus, svaigēdāji, frutārieši. Tas, iespējams, ir iemesls, kāpēc aptaujās neparādās lielāks veģetāriešu procents,” saka uztura speciāliste, Mg.sc.sal. uzturzinātnē Liene Sondore.

“Ir daudz iemeslu, kāpēc cilvēki pievēršas veģetāram uzturam. Tomēr pirms kardinālas ēdienkartes maiņas ieteiktu konsultēties ar savu ģimenes ārstu un veikt nepieciešamās analīzes, lai saprastu, vai organismam nekas netrūkst,” atzīst uztura speciāliste. Viņa norāda, ka veģetārs uzturs var būt pilnībā veselīgs, pilnvērtīgs, bet tas prasa laiku, ēdienkartes plānošanu, finanses. Tieši tāpat pilnvērtīgs vai nepilnvērtīgs var būt arī „visēdāja” uzturs, ja cilvēks pārtiek no gataviem pusfabrikātiem, saldumiem, trekniem, saldiem ēdieniem. Svarīgi ir sekot līdzi kvalitatīvām olbaltumvielām – dzīvnieku vai augu valsts, kādas tās tiek uzņemtas, kā produkti tiek pagatavoti, skaidro Liene Sondore. Vēl jāņem vērā, ka ne visas uzturvielas pilnībā organismā uzsūksies. Piemēram, liels balastvielu daudzums kavēs vitamīnu, minerālvielu uzsūkšanos.

“Ir svarīgi, lai katrā ēdienreizē organisms tiktu nodrošināts ar saliktajiem ogļhidrātiem, balastvielām,  kvalitatīviem taukiem. Ikdienas  jāuzņem vismaz 500 g dārzeņu, 200-300 g augļu, jādzer pietiekami šķidrums,” savu ieteikumu sniedz uztura speciāliste.

Jaunieši vairāk izvēlīgi uztura izvēlē

“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indeksa” dati liecina, ka visēdāju vairāk ir vīriešu vidū – sevi par tādiem sauc 70%, bet sievietes – 62%. Visēdāju skaits lielāks ir vecumā no 55-63 gadiem, jaunāku cilvēku vidū šādi ēšanas paradumi ir arvien mazākam skaitam cilvēku. Piemēram, vecuma grupā no 18 līdz 24 par jebkuru pārtikas produktu lietotāju sevi sauc tikai 55% respondentu, bet vismaz 1% jauniešu sevi sauc par veģetāriešiem.

Interesanta tendence novērojama, analizējot respondentu atbildes salīdzinājumā ar viņu iegūtās izglītības līmeni. Jo augstāka izglītība, jo mazāk cilvēku sevi pieskaita visēdājiem. Tāda pat tendence novērojama jautājumā par veģetāra dzīvesveida piekopšanu.

Atkarībā no ienākumu līmeņa samazinās to cilvēku skaits, kuri uzturā lieto visus produktus. Tas ir – cilvēki ar augstiem ienākumiem 57% gadījumu norādījuši, ka ir visēdāji, kamēr cilvēku ar zemiem ienākumiem vidū visēdāji ir 71%. Tomēr tas nenozīmē, ka cilvēki ar augstiem ienākumiem vairāk pievēršas veģetārismam – aptaujas dati rāda, ka cilvēki ar augstiem ienākumiem sevi vairāk pieskaita pie tiem, kuri neēd kādu produktu, jo tas negaršo, kamēr par veģetāriešiem sevi sauc niecīgs skaits šādu aptaujas dalībnieku.

Liene Sondore norāda, ka veģetāra vai vegāna uztura nodrošināšanai nepieciešami vairāk līdzekļu. “Arī, ja izvēlamies uzturā lietot tikai bioloģisko produkciju, tā maksās vairāk. Ja mājsaimniecībā ir lielāki ienākumi – var atļauties  ikdienā ēst dārgākus produktus. Tas gan nav viennozīmīgi, jo ir arī pusfabrikāti, kas maksā dārgi, bet cilvēki ar zemākiem ienākumiem tos pērk un lieto.”

“Mana Aptieka” farmaceite, Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene piebilst, ka ikvienam, kurš rūpējas par sabalansētu uzturu, ir svarīgi ikdienā lietot daudzveidīgus produktus, kur maltītes apjoma lielākā daļa būtu atvēlēta dārzeņiem un augļiem, graudaugu produktiem. Ievērojot vienveidīgu diētu, pastāv risks iedzīvoties vitamīnu trūkumā organismā, kas izraisa dažādas saslimšanas un novājina organismu. Daļa vitamīnu sintezējas cilvēka organismā (piemēram, B2, B3, daļēji B12 u.c.), bet ir vitamīni, kurus var uzņemt tikai ar uzturu (piemēram, C vitamīns, B1 u.c.). Turklāt dažādos dzīves posmos vitamīnu patēriņš var ievērojami pieaugt, piemēram, intensīvas fiziskas un/vai garīgas slodzes gadījumā, grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā, pēc pārslimotas infekcijas slimības, pēc antibiotiku lietošanas u.c. Šādos gadījumos ārsti un farmaceiti iesaka lietot papildus vitamīnus vai pārtikas piedevas, nosakot konkrētu devu un lietošanas ilgumu. “Mūsdienās aptiekās pieejams ļoti plašs vitamīnu un uztura bagātinātāju klāsts. Tomēr allaž iesakām pirms to lietošanas uzsākšanas konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, pastāstot arī par citām zālēm, kuras lietojiet ikdienā, lai izslēgtu mijiedarbības iespējamību. Turklāt īpaša uzmanība jāpievērš tieši nepieciešamajai vielas koncentrācijai konkrētā produktā,” norāda farmaceite.

Agnese Ritene uzsver, ka vitamīni un uztura bagātinātāji ir tikai un vienīgi “palīgs” veselīgam uzturam, nevis pamatuzturs. “Vēlreiz un vēlreiz saviem klientiem atgādinām – tikai vitamīnu vai piedevu lietošana neatrisinās visas problēmas. Svarīgākais ir veselīgs dzīvesveids – sabalansēts ikdienas uzturs, fiziskās aktivitātes, veselīgi ieradumi un pilnvērtīga atpūta,” saka farmaceite.

Ne vienmēr alerģija nozīmē atteikšanos no konkrēta produkta

Analizējot datus par produktu izslēgšanu no ikdienas pārtikas alerģijas vai nepanesamības dēļ, redzams, ka šajā gadījumā nav būtiskas atšķirības, kāds ir cilvēka ienākumu līmenis – gandrīz visās ienākumu grupās apmēram 5% respondentu norādījuši, ka izslēdz kādus produktus no uztura alerģijas vai nepanesamības dēļ. Bet, raugoties no respondentu izglītības viedokļa, vairāk tādu cilvēku – 8% ir respondentu ar pamatizglītību vidū, kamēr alerģijas vai nepanesamības dēļ produktus no ēdienkartes izslēdz tikai 5% respondentu ar augstāko izglītību.

Kā norāda Liene Sondore, šeit svarīgi saprast, vai cilvēki izslēdz produktus tāpēc, ka paši sev diagnosticē iedomātas pārtikas nepanesamības, vai izslēdz produktus, jo to ieteicis ārsts. “Savā praksē esmu novērojusi, ka tieši cilvēki ar augstākiem ienākumiem un izglītības līmeni vairāk nosaka paši sev “nepanesamības” un iedomu dēļ atsakās no kādiem produktiem.”

“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērītājs, tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, šā gada februārī aptaujājot 1009 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Šis ir ceturtais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”.