Paaugstināta asinsspiediena bīstamība

Kardioloģe Lija Mora, kuras darba gadu stāžs pārsniedz jau divdesmit, ir viena no iecienītākajām dakterēm Ogrē. Pie viņas pēc palīdzības vēršas pacienti ne tikai no Ogres un apkārtējiem novadiem, bet pat no Skrīveriem un Aizkraukles.

Mazās Lijas bērnības vasaras aizritēja pie vecmāmiņas, kur viņai nācās noskatīties uz mammas māsas izteikti patiesajām rūpēm par sirgstošo vecmāmiņu. “Es jau tad apbrīnoju mammas māsas milzīgo pacietību, iejūtību. Nemanot man viņa iemācīja, cik svarīgi ir rūpēties par cilvēku un veltīt viņam uzmanību, īpaši tad, ja viņš ir slims,” atzīst daktere. Iespējams, ka tieši bērnībā piedzīvotais pamudināja Liju pēc Ogres 1. vidusskolas absolvēšanas doties studēt uz Rīgas Medicīnas institūtu. 

Savukārt kardioloģija tikai izvēlēta, pateicoties pasniedzēju spējai ieinteresēt tieši šajā nozarē. Starp šīm iedvesmojošajiem pasniedzējiem bija arī  novadniece daktere Dace Krievāne, kura šobrīd pacientus pieņem Ķeipenē. 

Runājot par sirds veselību, daktere lielu akcentu liek uz veselīgu dzīvesveidu, ko cenšas ievērot arī pati. “Ārsta darba dienas ir saspringtas, jo jāuzklausa pacienti, dažkārt jānomierina, jāuzstāda diagnoze, jāpiemeklē pareizās ārstniecības metodes… tas viss paņem spēku un enerģiju, bet to nemitīgi vari dot tikai tad, ja pats esi atpūties,” atzīst daktere. Lai atgūtu enerģiju, daktere vakaros pēc darba brauc ar riteni, skrien, vai vienkārši dodas pastaigā. Tas sakārto domas un dod enerģiju jauniem darbiem.

 Viens no būtiskākajiem sirds slimību riska faktoriem ir paaugstināts asinsspiediens (virs 140/90 mm Hg) jeb arteriālā hipertensija. “Paaugstināts asinsspiediens ir ļoti bīstams, jo, asinsvadam plīstot, sekas var būt nopietnas, dažkārt pat letālas,” atzīst kardioloģe Lija Mora.

 

Kāpēc paaugstināts asinsspiediens ir tik bīstams?

Paaugstināts asinsspiediens rada papildu slodzi sirdij. Ilgstoša augsta asinsspiediena rezultātā sirds sieniņas kļūst biezākas, sirds pamazām izplešas un savas funkcijas vairs nespēj veikt pietiekami efektīvi – sarauties un sūknēt asinis. Var parādīties sāpes sirdī (stenokardija), jo sirds muskulis nesaņem pietiekami daudz asiņu, līdz ar to  – skābekli, kā rezultātā var rasties infarkts. Neārstējot augstu asinsspiedienu, var attīstīties aritmija, kā arī sirds mazspēja, kuras galvenais simptoms ir elpas trūkums.

Augsts asinsspiediens bojā asinsvadus – tie zaudē elastību un attīstās ateroskleroze. Asinsvadu elastības samazinājuma dēļ, tas var atstāt nopietnas sekas uz tādiem orgāniem kā sirdi, smadzenēm un nierēm. Augsta asinsspiediena gadījumā asinsvados ir paaugstināts spiediens un, samazinoties to elastībai, palielinās  to risks plīst, ja tas notiek galvā, rodas insults, ja sirdī– infarkts.

Ļoti svarīgi ir asinsspiediena kontrole vismaz reizi gadā arī gadījumos, ja nav nekādu sūdzību, jo mēdz būt situācijas, kad pacients nenojauš paaugstināta spiediena esamību. Ilgstoši to nekonstatējot un neārstējot, sekas var būt pēkšņas un pat liktenīgas.

Ja asinsspiediens kāda iemesla dēļ ir palielinājies un nav izraisījis citas sekas, nav uzreiz jāsatraucas, jo patiesībā asinsspiediens pats par sevi ir ļoti svārstīgs – pat vienas minūtes laikā tas spēj būtiski mainīties. Tā paaugstināšanos var izsaukt daudz un dažādi faktori – uztraukums, jebkāda fiziska slodze, kafijas dzeršana u.c. Ja asinsspiediena 
paaugstināšanās atkārtojas, tad gan jākonsultējas ar ārstu, lai uzsāktu ārstniecību.

 

Pareiza asinsspiediena mērīšana

Ļoti svarīga ir pareiza asinsspiediena mērīšana, lai to  izmērītu, tas jādara mierīgos mājas apstākļos. Pirms mērīšanas ieteicams vismaz 5-10 minūtes mierīgi pasēdēt. Mērāmo roku jāatbalsta pret galda virsmu, kājas nedrīkst būs sakrustotas. Spiediens jāmēra abās rokās, tad izvēlas roku, kurai pirmajos mērījumos bijis augstāks spiediens un mēra trīs reizes ar 1-2 minūšu intervālu. Vidējais spiediens būs arī precīzākais.

Ja nesen ir uzsākta medikamentozā terapija, asinsspiedienu rekomendē mērīt divas reizes dienā. Ieteicams mērījumu rezultātus pierakstīt, lai nākamajā vizītē ārsts tos varētu izvērtēt un veiksmīgāk koriģētu medikamentu devas. Kad terapija ir iedarbojusies un spiediens normalizēts, asinsspiedienu ieteicams mērīt divas reizes nedēļā.

Mūsdienās ir ārkārtīgi lielas iespējas sekmīgi ārstēt paaugstināta asinsspiediena problēmas. Ir daudz un dažādas medikamentu grupas, lai piemeklētu pašu veiksmīgāko variantu katram pacientam. Tā ir iespēja, jūtoties labi, paildzināt dzīvildzi un izvairīties no nopietniem veselības traucējumiem.

 

Profilakses nozīmība

Tomēr jāatceras, ka vissvarīgākā un veiksmīgākā veselības saglabāšana ir un paliek savlaicīga profilakse. Ir pierādīts, ka palielināts ķermeņa svars un paaugstināts asinsspiediens ir savstarpēji ļoti cieši saistīti. Jebkurā vecumā reizi dienā 30 minūšu garas fiziskās aktivitātes vai vismaz 3-4 reizes nedēļā par labu nāks gan sirdij, gan asinsvadiem. Noteikti jāierobežo sāls daudzums uzturā, jo tā pārmērīga lietošana ir ļoti kaitīga un būtiski palielina asinsspiedienu. Jārēķinās, ka tādos produktos kā čipsos, žāvējumos, konservētos produktos, kā arī pusfabrikātos ir samērā liels pievienotais sāls daudzums. Priekšroku ieteicams dot pašu gatavotiem ēdieniem, kur sāls daudzumu iespējams kontrolēt.

Tāpat ieteicams ierobežot saldumu (ogļhidrātu) uzņemšanu. Tie ir dažādi saldumi, saldinātie dzērieni, kuros pievienots liels daudzums cukura.

Smēķēšana ir ļoti kaitīgs ieradums, kā rezultātā tiek bojāti asinsvadi – tie kļūst cietāki, zaudē elastību. Paaugstinoties asinsspiedienam, veidojas ateroskleroze –  risks uz nopietnām asinsvadu slimībām būtiski pieaug. Atmetot smēķēšanu, ilgākā laika periodā asinsvadu stāvoklis uzlabojas. Arī pārmērīga alkohola lietošana organismam ir kaitīga, tāpat ievērojamu kaitējumu un asinsspiediena paaugstināšanos rada stress, kas mūsdienās  cilvēkiem ir pārpārēm.

Tāpēc ir tik svarīgi labi atpūsties, veltot pietiekamu laiku miegam, iespēju robežās izvairīties no stresu veicinošām situācijām, veselīgi ēst, – dzīvot veselīgu dzīvesveidu.

 

Vasara un augsts asinsspiediens

Vasara ir tas gadalaiks, kurā visvieglāk pievērsties veselīgam dzīvesveidam. Ir daudz dažādu iespēju būt aktīvam – staigāt, nūjot, braukt ar velosipēdu vai pat skriet utt. Ēst vairāk zaļumus, dārzeņus, augļus. Saules ietekmē cilvēki mazāk uztraucas un vairāk smaida, tā veicinot dzīvesprieku un enerģiju, kā rezultātā asinsspiedienam ir tendence normalizēties. Tāpēc vasarā ir ieteicams pat nedaudz samazināt medikamentu devu, ko, tuvojoties rudenim, tomēr atkal būs nepieciešams paaugstināt.

Ja tomēr vasarā ir pēkšņa asinsspiediena paaugstināšanās, tā visbiežāk ir saistīta ar savu spēju pārvērtēšanu. Samērā izteikta gados vecākiem cilvēkiem ir pārstrādāšanās mazdārziņā. Ja asinsspiediens pārsniedz 180 mm Hg, tad noteikti jākonsultējas ar ģimenes ārstu vai jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, jo var iestāties asinsspiediena krīze, kā rezultātā var tikt apdraudēta cilvēka dzīvība.

Ja pēkšņai asinsspiediena paaugstināšanai pievienojas galvas reiboņi, apjukums, stipra deguna asiņošana, elpas trūkums, sāpes sirds rajonā, tad nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, lai kupētu augsto asinsspiedienu un, izvērtējot situāciju, nozīmētu turpmāko terapiju. Iepriekšminētie simptomi liecina par nopietnu draudu veselībai pat dzīvībai. Jo ātrāk šajās situācijās tiks saņemta medicīniskā palīdzība, jo sekmīgāki būs ārstēšanas rezultāti.

 

Vērts ievērot

Pie asinsspiediena pēkšņas paaugstināšanās, lietojot medikamentus tā samazināšanai, iedarbība būs pamanāma pēc 1-2 h, jo mūsdienu terapijas metodes ir paredzētas 24 h iedarbībai. Tieši tāpēc ļoti svarīgi ir regulāri lietot medikamentus, jo pretējā gadījumā ārstēšana ir neefektīva un pastāv iespēja radīt nopietnas veselības problēmas.

Jāatceras, ka arī ilgstoša ravēšana ar galvu uz leju, var izraisīt spiediena paaugstināšanos, tāpēc ieteicams rūpīgi izvērtēt pozas, kā šis darbiņš tiek veikts.

Arī tie, kuriem jaunībā ir pazemināts asinsspiediens, diemžēl nevar būt droši, ka, gadiem ejot, samazinoties asinsvadu elastībai, nebūs problēmas ar paaugstinātu asinsspiedienu. Tāpēc ieteicams vismaz reizi gadā veikt asinsspiediena mērīšanu.

Tomēr pats būtiskākais, rūpējoties par savu veselību, ir ieklausīties savā organismā un sadzirdēt to, jo tas mums saka priekšā, ja kaut kas ir jāmaina, jautājums, vai vienmēr laikus gribam to sadzirdēt.