Olas – uzturvielām bagāts produkts

Lieldienas ir laiks, kad ne tikai svinam pavasara atnākšanu un Kristus atdzimšanu, bet arī krāsojam olas un uzturā tās lietojam krietni vairāk nekā ikdienā. Vai pārāk liels apēsto olu daudzums nerada skādi veselībai?

Olas ir viens no uzturvielām bagātākajiem pārtikas produktiem, jo katra ola  satur visu nepieciešamo, lai no tās izveidotos putnēns. Lai gan ķīmiskais sastāvs dažādu putnu olām ir līdzīgs, tomēr to sastāvu un kvalitāti ietekmē putnu turēšanas apstākļi un uzturs. Olas satur daudz neaizstājamas aminoskābes, ko nevar aizvietot ar citām uzturvielām, tādēļ tās uzturā jālieto regulāri. Olas satur virkni minerālvielu – dzelzi, varu, kāliju, fosforu, cinku, selēnu un sēru. Lielākā vērtīgo vielu un vitamīnu koncentrācija atrodama olas dzeltenumā. Tas satur veselīgās Omega – 3 taukskābes, B1, B2, B12 vitamīnus, kā arī visus taukos šķīstošos vitamīnus – A, D, E un K. Olās, vairāk kā jebkurā citā produktā, atrodams holīns, kas organismā veic virkni svarīgu funkciju, piemēram, nodrošina veselīgu šūnu membrānu veidošanos. Olu lietošana uzturā var palīdzēt aizkavēt organisma novecošanas procesu, īpaši pozitīvi ietekmē redzi, jo olu sastāvā esošie antioksidanti un A vitamīns palīdz novērst redzes pasliktināšanos, kā arī kavē kataraktas veidošanos.

Olas baltumā tauku nav, bet dzeltenumā ir aptuveni pieci grami, ir arī taukiem līdzīgas vielas – lecitīns un holesterīns. Augošam organismam lecitīns ir nozīmīgs jaunu šūnu veidošanai, savukārt holesterīns organismam nepieciešams D vitamīna sintēzei, arī dažādu hormonu veidošanai. Ja agrāk uztura speciālisti brīdināja pārāk neaizrauties ar olu lietošanu uzturā dēļ holesterīna daudzuma, tad jaunākie pētījumi pierāda tieši pretējo. Kardiologi ir atzinuši, ka olās ir daudz vērtīgu aizsargvielu. Piemēram, lecitīns traucē holesterīna izgulsnēšanos organismā, tā samazinot sirds slimību risku, savukārt holīns veicina smadzeņu darbību. Tomēr pārspīlēt ar pārāk lielu viena produkta lietošanu uzturā arī nevajadzētu. Viss ir labs, kas ar mēru.

Der zināt:

  • Ja, pārsitot čaumalu, olas baltums sajaucas ar dzeltenumu, olu nedrīkst lietot uzturā – tā ir bojāta.
  • Ja cieti vārītas olas nepieciešams ātri atdzesēt, čaumalu iedauza un tikai tad olas liek ledusskapī.
  • Ja olas vāra 3 minūtes, tās ir ļoti mīkstas, ja 5 minūtes – mīksts ir dzeltenums, ja 7 minūtes – dzeltenums ir pusmīksts. 10 minūtes un ilgāk vārītas olas ir cietas. Ja olas vāra ilgāk par 15 minūtēm, dzeltenumam veidojas zilgana apmale.
  • Vārītu olu no jēlas var atšķirts, to noliekot uz galda virsmas un iegriežot. Ja ola rotē strauji un ilgi, tad tā ir vārīta, ja drīz apstājas – jēla.
  • Jēlas olas svaigumu var noteikt, to ievietojot traukā ar ūdeni. Svaiga ola nogrims. Olai kļūstot vecākai, izplēšas tajā esošā gaisa kabata un ola vairs nenogrimst, bet peld vidusdaļā. Olu, kas uzpeld virs ūdens, vairs nav ieteicams lietot uzturā.