No nejaušības līdz mūža profesijai

Mana Aptieka Viesītes aptiekas vadītāja un īpašniece Aina Pečauska Zemgales plānošanas reģiona un tā struktūrvienības Uzņēmējdarbības centra organizētajā uzņēmumu godināšanas pasākumā Rundāles pilī saņēma godpilno balvu “Gada uzņēmējs Zemgalē 2017”.

“Jāatzīst, ka šī balva man bija milzīgs pārsteigums, bet vienlaikus arī gandarījums. Es nebiju informēta, ka Viesītes novada pašvaldība manu uzņēmuma darbību tik atzinīgi novērtē un ir izvirzījuši šai balvai, tāpēc, to uzzinot, biju ļoti pārsteigta. Viennozīmīgi jāatzīst, ka šī balva ir visas aptiekas kolektīva sasniegums, jo bez savām ilggadējām, profesionālām un uzticamajām darbiniecēm to nebūtu paveikusi. Vienlaikus tā mums visām ir milzīga motivācija censties paveikt savu darbu vēl labāk, darīt visu iespējamo, lai novada iedzīvotāji būtu apmierināti ar mūsu darbu, lai mēs spētu palīdzēt vai dot padomu ikvienam, kam tas nepieciešams,” atzīst Aina.

Pašas Ainas ceļš līdz farmācijai ir bijis nejaušību pilns, jo ne dzimtas, ne draugu lokā nav bijis ar medicīnas nozari saistītu cilvēku, ja vien neskaita to, ka Paula Stradiņa bērnības takas vijušās pa Viesītes pagastu, kā arī Jānis Stradiņš ir pilsētas goda viesis. Joprojām Viesītes pagastā jūtama Latvijas medicīnas dižgaru aura.

Lai gan vidusskolas laikā Ainai bijušas domas par medicīnas studijām, saprotot, ka tas tomēr nav viņas patiesais aicinājums, pilnīgi nejauši nonākusi P. Dauges Rīgas 1. medicīnas skolā (1.Medicīnas koledžā). Pēc diploma iegūšanas pirmo darba praksi viņa ieguva Aknīstes pagastā, bet kopš 1977.gada pavasara strādā Viesītes aptiekā. Pēc vairākiem nostrādātajiem gadiem tālmācībā ir pabeigta RSU Farmācijas fakultāte.

Viesītes aptieka ir viena no vecākajām aptiekām Latvijā – tā dibināta tālajā 1884. gadā, darbību uzsāk 1887.gadā. Savas pastāvēšanas 130 gadu laikā tās statuss un īpašnieki mainījušies vairākkārt, bet atrašanās vieta palikusi nemainīga. Ēka, kur atrodas aptieka, jau tolaik tika būvēta kā aptiekas ēka ar dzīvokļiem aptiekas darbiniekiem. Septiņdesmito gadu beigās tika palielinātas tieši aptiekas telpas un tādā izmērā tā saglabājusies līdz mūsdienām, piedzīvojot vien vairākus kosmētiskos remontus. 2001. gadā Aina ieklausās Viesītes novada priekšsēdētāja ieteikumā dibināt savu uzņēmumu un iegādāties aptieku, kas tobrīd ir pašvaldības īpašums. Un nu jau vairāk nekā 16 gadus Aina ir Viesītes aptiekas īpašniece.

Lai gan nonākšanu farmācijas nozarē Aina uzskata par nejaušību, tomēr atzīst, ka šī nejaušība viņu novedusi līdz mūža profesijai, kas vienlaikus ir arī Ainas sirdsdarbs. “Pēc 45 darba gadiem, varu apgalvot, ka ne mirkli neesmu nožēlojusi šo nejaušību. Nevarētu teikt, ka farmaceita amats ir viegls, tā ir liela atbildība, jo ne tikai jāizsniedz nepieciešamie medikamenti, bet bieži vien pacienti jākonsultē, iesakot labākos risinājumus. Diendienā darbs ar cilvēkiem, uzklausot viņu priekus un sāpes, ir samērā nogurdinošs, bet, ja savu darbu dari no sirds un farmaceita un pacienta starpā valda savstarpējā cieņa, tad cerētais rezultāts visbiežāk tiek sasniegts, kas savukārt iedvesmo censties strādāt vēl labāk,” atzīst Aina.

Tā kā Aina visus šos gadus arī dzīvojusi aptiekas ēkā, tad var teikt, ka meita ar dēlu izauguši aptiekā. Lai gan dēls izvēlējies citu profesiju, meita gājusi mātes pēdās un kļuvusi par farmaceiti.

“Tā bija meitas pašas izvēle, nekad neesmu mēģinājusi uzspiest farmācijas amatu, jo uzskatu, ka katram pašam jāizvēlas, ko dzīvē vēlas darīt,” atzīst Aina.

Uz jautājumu, vai meita kļūs par aptiekas mantinieci, Aina atbild, ka to rādīs laiks, bet šobrīd viņa pati jūtas pietiekami enerģiska, lai par šo jautājumu vēl nedomātu. “Es pat nespēju iedomāties savu dzīvi bez aptiekas. Balvas iegūšana tikai vairo pārliecību, ka darbs, ko daru, ir vajadzīgs un tiek novērtēts, – tas dod papildu stimulu,” ir pārliecināta Aina.