Menopauze nav slimība

Diemžēl, bet tas nu ir fakts, ka agrāk vai vēlāk ikviena sieviete piedzīvo menopauzi – tā ir jauna dzīves fāze jebkuras sievietes dzīvē. Kas īsti ir menopauze – periods bez mēnešreizēm?

Nav tik vienkārši. Pirmais posms ir tā sauktā premenopauze – klimaktērisko pārmaiņu sākums, kas sākas sievietēm ap 40 gadiem. Tā ir pāreja no reproduktīvā perioda uz pēcreproduktīvo. Pamazām izsīkst olnīcu funkcija, samazinās folikulu skaits olnīcās, vājinās hormonu izstrāde olnīcu šūnās: vispirms samazinās progestīna, pēc tam estrogēna un androgēna daudzums. Menstruācijas joprojām vēl ir, bet var būt arī cikla traucējumi – menstruālais cikls vai nu pagarinās (piemēram, līdz 90 dienām), vai saīsinās, karstuma viļņi, garastāvokļa maiņas, trauksme, sirdsklauves, atmiņas, koncentrēšanas traucējumi, svara pieaugums. Sievietēm pēc 35 līdz 40 gadu sasniegšanas retāk notiek ovulācija. Taču neregulāras menstruācijas pusmūžā nav droša zīme, ka grūtniecība nav iespējama! Retas ovulācijas iespējamas arī 50 gadu vecumā.

Daļa sieviešu pārdzīvo viegli un nemanāmi

Uz pārmaiņām olnīcu darbībā reaģē hipofīze: tā izdala folikulus stimulējošo hormonu, lai aktivizētu olnīcu darbību. Hormonu attiecību pārmaiņas vēl vairāk pastiprina augstāk minētos simptomus, samazinās libido, pastiprinās maksts sausums. Taču nevajadzētu tīšām biedēt sievietes: šāda izteikti sajūtama preklimaktēriskā perioda var arī nebūt – ir sievietes, kuras to pārdzīvo viegli un nemanāmi.

Par menopauzi var runāt tikai, ja pēc pēdējām mēnešreizēm ir pagājis gads. Tālāko posmu sauc par postmenopauzi. Menopauze lielākoties iestājas 50 līdz 52 gadu vecumā. Vēlīna menopauze ir pēc 55 gadu vecuma, bet agrīna – līdz 45 gadiem. Ja zināms, ka Latvijā sievietes mūžs ir apmēram 75 līdz 78 gadi, trešdaļu dzīves ilgst postmenopauze. Visu šo pārmaiņu periodu kopā – pirms un pēc menopauzes, menopauzi ietverot, – sauc par perimenopauzi.

Kas mainās sievietes organismā pēc menopauzes iestāšanās?

Menopauze nav slimība, tas ir normāls sievietes dzīves periods, kas saistās ar likumsakarīgu novecošanās procesu, tomēr bez iepriekš minētajiem šajā periodā mēdz būt arī nopietnāki simptomi:

  • Estrogēns ietekmē kaulu šūnu darbību, kas atbildīgas par kaulu struktūras veidošanos. Estrogēnu daudzumam samazinoties, izzūd līdzsvars starp kaulu veidojošajām un noārdošajām šūnām. Noārdošais process ņem pārsvaru, un kaulu blīvums samazinās. Ir dažādi pētījumi, bet vidēji postmenopauzes laikā sieviete katru gadu zaudē apmēram vienu procentu no kaulu masas. Tas draud ar osteoporozi.
  • Sakarā ar hormonu zudumu var pieaugt tauku masa. Jācenšas, lai svars turētos tāds, kāds tas bija premenopauzes periodā. Taukaudiem ir nozīme, jo tajos veidojas estrogēni, taču ļoti tuklām sievietēm postmenopauzes posmā aptaukošanās varētu būt riska faktors piena dziedzeru vēža, dzemdes gļotādas vēža attīstībai. 
  • Pēc menopauzes iestāšanās pastiprinās novecošanās pārmaiņas ādā, gļotādās – tās kļūst sausākas, plānākas. Tas saistās ar estrogēnu trūkumu un novecošanas faktoru. Sausums maksts gļotādā nereti ir iemesls, kāpēc sieviete negrib dzimumdzīvi, kaut ir pierādīts, ka regulārs sekss šajā periodā uztur iegurņa pamatnes muskulatūru un ir vēlams. Uretras un ānusa gļotādas un slēdzējmuskuļu atrofisko pārmaiņu dēļ var būt urīna nesaturēšanas vai vēdera izejas traucējumi.
  • Šajā vecumā hormonu darbības pārmaiņu dēļ mainās holesterīna līmenis, pieaug risks saslimt ar kardiovaskulārajām saslimšanām.
  • Notiek piena dziedzeru atpakaļattīstība jeb involūcija, krūtīs dziedzeraudu vietā ieaug saistaudi, taukaudi, un diemžēl ne vienmēr tas notiek “nevainīgi”.
  • Locītavas kļūst sausas, neizdalās pietiekami locītavu šķidrums, tās sāk sāpēt, var deformēties.
  • Estrogēnu deficīts var radīt pārmaiņas CNS, smadzeņu garozā, hipokampa apvidū, smadzeņu vēderiņos (Alcheimera slimības risks).

Visu minēto iespējamību un pārmaiņu dēļ katrai sevi cienošai sievietei reizi gadā vēlams apmeklēt ginekologu, citus speciālistus pēc ģimenes ārsta ieteikuma un pārbaudīt savu veselību. Ja iestājusies menopauze, gadu nav bijušas mēnešreizes un parādās asiņaini izdalījumi no maksts, tad nekavējoties jāiet pie ārsta.

Kādos gadījumos iesaka lietot hormonaizvietojošu terapiju (HAT) vai fitohormonu preparātus?

Ar šo terapiju nevar attālināt vecumu, bet, sākot lietot HAT menopauzes laikā un turpinot ilgāku laiku, tam ir aizsargājoša loma pret osteoporozi, zarnu vēzi un atmiņas zudumu, piemēram, Alcheimera slimību. Taču, pirms to darīt, ir jāveic pilna izmeklēšana pie ginekologa.

Dziļākā postmenopauzē pēc konsultēšanās ar ginekologu var lietot  lokālos estrogēnus – svecītes, ziedes, makstī ievadāmas hormonālās tabletes.

Ieteicami fitohormoni, dabas preparāti, kas iegūti no augu valsts; sievietes pašsajūta, tos lietojot, uzlabojas. Bet arī pirms šo līdzekļu lietošanas vēlams aprunāties ar ārstu vai farmaceitu.

Galvenais, kas sievietei jāapzinās, ka menopauze nav slimība, bet normāls process. Tas jāpieņem un jāuztver pozitīvi. Nozīme ir aktīvam, kustīgam dzīvesveidam, jāizvēlas lietot veselīgu, pilnvērtīgu pārtiku, vēlams atteikties no stipras melnās tējas, pārmērīgas kafijas lietošanas un smēķēšanas.