Menopauze –biežs kaulu lūzumu iemesls

Sievietēm pēc menopauzes perioda ir īpaši svarīgi sekot līdzi tam, lai tiek uzņemts pietiekoši daudz kalcija. Tas ir būtisks nosacījums kaulu veselības saglabāšanai. Līdz šim par kaulu izturību gādāja augstais estrogēna līmenis, kas menopauzālās pārejas laikā mazinās un pēc tās saglabājas zems. Tas nozīmē, ka kaulu veselības uzturēšanai, lai attālinātu vai novērstu osteoporozes attīstību, būs nepieciešams pievērst lielāku vērību.

Vislabāk kalciju var uzņemt ar piena produktiem – pienu, sieru, biezpienu u.c. Gana daudz tā ir arī pupās, mandelēs un dažādās sēklās. Uzskata, ka kalcijs sievietēm postmenopauzes periodā būtu jāuzņem aptuveni 1200 mg dienā. Tas šķietami nav nemaz tik grūti, bet diemžēl dažādu iemeslu dēļ tas visbiežāk neizdodas.

Plaši pieejami dažādi kalcija kalkulatori, kas palīdz novērtēt ikdienā uzņemtā kalcija daudzumu, ievadot konkrētajā dienā uzturā lietotos produktus. Kā rāda statistika, visbiežāk tie parādīs, ka uzņemti tiek aptuveni 600-700 mg kalcija dienā, kas savukārt nozīmē, ka kalcija pietrūks.

Organisma normālai funkcijai ir nepieciešams uzturēt nemainīgu kalcija līmeni. Kalcijs nepieciešams dažādām organisma funkcijām, t.sk. normālai sirds darbībai, bet deficīta apstākļos iztrūkstošais kalcija daudzums tiks “izvilkts” no rezervēm – galvenokārt kauliem. Attiecīgi kauli kļūst trauslāki, attīstās osteopēnija jeb samazināts kaulu blīvums, kas pamazām var pāriet jau slimībā osteoporozē.

Ja ar uzturu pietiekoši daudz kalcija uzņemt neizdodas, to var papildus uzņemt ar zāļu vai uztura bagātinātāju palīdzību. Visbiežāk tie saturēs 200-800 mg kalcija vienā tabletē. Tos visbiežāk lieto kopā ar dienas lielāko ēdienreizi – galvenokārt uzturs palīdz kalcijam uzsūkties. Ja nepieciešams lietot vairāk nekā 1000 mg kalcija preparāta dienā, tad ieteicams devu sadalīt uz pusēm. Labs risinājums būtu to lietot pa 500 mg gan pusdienās, gan vakariņās .

Kā jau ar jebkuru lietu dzīvē, arī pārmērīgai kalcija lietošanai var būt nevēlami efekti – paaugstinās nierakmeņu attīstības risks, pastiprinās tendence rasties aizcietējumiem u.c. Tāpēc svarīgi piemērot papildus lietotā kalcija daudzumu ikdienas ēdienkartei un ar preparātiem uzņemt tikai trūkstošo kalcija daudzumu. Piemēram, ja ar uzturu tiek uzņemti vidēji 700 mg, papildus būtu jāuzņem 500 mg kalcija preparātu veidā.

Lai gan galvenais mērķis kalcija lietošanai ir rūpes par kaulu veselību, kalcija deficīts var būt par iemeslu arī citām sūdzībām: sausai ādai, trausliem nagiem un matiem. Ja vainīgs ir nepietiekams kalcija daudzums organismā, tad, papildus uzņemot kalciju, šie simptomi mazināsies.

Rūpes par kaulu veselību pēcmenopauzes periodā ietver ne tikai sekošanu līdzi kalcija uzņemšanai, bet arī D vitamīna kontroli asins analīzēs un, ja nepieciešams, tā papildināšanu. Optimālais D vitamīna līmenis kaulu veselībai ir 45-55 ng/ml, bet minimālajam nevajadzētu būt zemākam par 30 ng/ml. Tāpat kaulu veselībai svarīga ir kustīga dzīvesveida un muskulatūras tonusa saglabāšana. Sava nozīme ir arī kaitīgo faktoru izslēgšanai vai mazināšanai – smēķēšanai, alkohola lietošanai. Jāatceras, ka arī pārmērīga kafijas lietošana kaulu lūzuma risku palielina. Tāpēc no vienas – rūpes par kaulu veselību ir arī rūpes par visa organisma labklājību, bet no otras puses – rūpējoties par savu kopējo veselību, ieguvums būs izturīgāki kauli.

Diemžēl nereti pirmais osteoporozes simptoms ir kaulu lūzums, kas noticis bez nekādas īpaši vērā ņemamas traumas vai trieciena. Par nepieciešamību uzņemt vairāk kalcija visbiežāk neliecinās nekādi specifiski brīdinoši simptomi. Tāpēc aicinām būt atbildīgiem par savu veselību – sakārtot uzturu, apzināt riskus, atbilstoši rīkoties – un katrs savu spēku un iespēju robežās saglabāsim savus kaulus stiprus un veselus.

1. PADOMS

Ja atbilstošā vecumā ir izteikti un traucējoši menopauzālie simptomi – karstuma viļņi, sirdsklauves, slikts garastāvoklis –, tie ir iemesli vērsties pēc ginekologa konsultācijas. Speciālisti uzskata hormonu lietošanu simptomu mazināšanai par kopumā drošu ar nosacījumu, ka tā pielietota pareizi. Lai gan piesardzība zāļu lietošanā ir nepieciešama, dažkārt redzam arī nepamatotas vai pārmērīgas bailes no hormonāliem preparātiem. Terapijas nozīmēšana un izvēle ir pacientes un ārsta ziņā, bet liela nozīme ir arī drošai un pareizai zāļu lietošanai.

2. PADOMS

Ja ārsts ir nozīmējis hormonālo terapiju menopauzes simptomu (karstuma viļņi, sirds darbības traucējumi u.c.) mazināšanai, visticamāk, to lietošana ir paredzēta tikai noteiktu laiku, kamēr simptomi būs rimušies. Šim laikam beidzoties zāļu lietošana ir jāpārtrauc, bet tas dažkārt pacientēm rada jautājumus un sagādā problēmas. Šo zāļu lietošanu drīkst pārtraukt uzreiz, bet jārēķinās, ka simptomi mēdz atgriezties un var būt sliktāka pašsajūta. Pastāv arī iespēja terapiju atcelt pamazām – samazinot nedēļā lietoto tablešu (vai devu) skaitu uz 6-5-4 utt. Šis devu mazināšanas process var aizņemt līdz pat pusgadam. Kura no šīm metodēm tiks izvēlēta, ir pacientes un ārsta pārziņā, bet ilgtermiņā šīs abas metodes ir vienlīdz drošas un pareizas.

3. PADOMS

Menopauzālie simptomi, ko pacientes var izjust kā karstuma viļņus un svīšanu, miega traucējumus, sirds pārsitienus u.c., var starp pacientēm stipri atšķirties. To smagumu var mazināt atsevišķas dzīvesveida izmaiņas.

  • Pārliecinoši karstuma viļņu biežumu var mazināt, atbrīvojoties no liekā svara.
  • Pierādīts, ka smagāki simptomi raksturīgi pacientēm – smēķētājām. Smēķēšanas atmešana var atvieglot simptomus.
  • Par riska faktoru tiek uzskatīts arī mazkustīgs dzīvesveids – iespējams, papildu kustību iekļaušana ikdienas gaitā var nākt par labu.
  • Diemžēl ietekmēt var tikai daļu no faktoriem, kas noteiks simptomu smagumu. Ja tie kļūst īpaši traucējoši, būs noderīga ārsta konsultācija.