Medikamentu lietošana ceļojuma laikā

Ceļošana cilvēkiem ļauj izrauties no ikdienas darbu ritma un gūt jaunus iespaidus. Taču tā pakļauj organismu arī papildu slodzei un ikdienā ierastā medikamentu lietošana kļūst neregulārāka un sarežģītāk īstenojama. Esam apkopojuši biežākos farmaceitu ieteikumus zāļu lietošanas sakarā.

Diabēts

Pareizi ārstēta diabēta gadījumā nekādi lidošanas ierobežojumi nav noteikti. Ja esat insulīna lietotājs, ir vērts pārliecināties, ka:

•             insulīns atrodas rokas bagāžā un netiek pakļauts pārmērīgām temperatūras izmaiņām, kurām var tikt pakļauta nodotā bagāža;

•             ja ceļojuma laikā jāšķērso laika zonas (vairāk par 2h), atbilstoši jāpieregulē arī insulīna lietošana, jo tā ir jāpakārto gan zāļu lietošanas režīmam (nākošā insulīna deva nedrīkst būt ievadīta ne agrāk, ne vēlāk kā noteiktā laika atstatumā no iepriekšējās devas), gan ēšanas režīmam. Svarīgi ņemt vērā “pazudušās” vai “klāt nākušās” stundas. Ja paredzēts ilgstošs ceļojums, kura laikā tiks mainītas vairākas laika zonas, pārrunājiet ar ārstu, kā pielāgoties jaunajam režīmam.

Ceļošanas laikā būtu vērts nodrošināties ar papildus glikozes tabletēm un saldumiem (piemēram, karamelēm), lai izvairītos no hipoglikēmijas epizodēm, kā arī papildu glikkēmijas teststrēmelēm.

Epilepsija

Vairāki no epilepsijas terapijā lietotajiem medikamentiem ir iekļauti kontrolēto vielu sarakstā. Tāpēc pirms ceļojuma noteikti pārliecinieties, vai ir visa nepieciešamā dokumentācija, lai šādas zāles drīkstētu transportēt pāri robežai. Visprecīzāko informāciju var iegūt konkrēto valstu vēstniecībās.

•             Ja šķērsojat vairākas laika zonas, var izrādīties, ka zāļu ieņemšanas reize iekrīt, piemēram, nakts vidū. Epilepsijas gadījumā strauji mainīt lietošanas režīmu nedrīkst, tāpēc būs nepieciešams pārejas process uz jauno zāļu lietošanas grafiku.

•             Lidošanai un ceļošanai nevajadzētu ietekmēt epilepsijas pacienta stāvokli, bet ar to saistītais nogurums un miega bads, kā arī laicīga nepaēšana atsevišķiem pacientiem gan var būt par iemeslu epilepsijas lēkmei.

Astma

Ja astma tiek pareizi ārstēta un pakļaujas nozīmētajai terapijai, tā nedrīkstētu ierobežot pacienta ceļošanas iespējas. Tomēr jāatceras, ka ceļošanas laikā organismu var gadīties pakļaut ekstremālām temperatūras maiņām, alergēniem u.c. kairinātājiem, kas mājās apstākļos nav aktuāli.  Biežākie no tiem ir tabakas dūmi, putekļu ērcītes, gaisa piesārņojums, tarakāni, mājdzīvnieki, pelējums, degoša koka dūmi.

•             Ja ceļojuma mērķis ir valsts ar karstu klimatu vai ļoti augstu gaisa mitrumu, ieteicams pēc iespējas vairāk uzturēties iekštelpās.

•             Ja ceļojuma mērķis ir vieta ar izteikti zemu temperatūru, var palīdzēt deguna un mutes aizklāšana. Tas ir īpaši svarīgi, ja ceļojuma mērķis atrodas augstāk par ~2500 mvjl, kur gaiss kļūst ne tikai aukstāks, bet arī sausāks.

Jābūt gataviem, ka ceļojuma laikā var attīstīties slimības paasinājums – pirms doties ceļojumā, nodrošināties ar nepieciešamajiem medikamentiem.

Sirds – asinsvadu slimības

•             Pacientiem ar sirds koronāro asinsvadu slimībām jāņem vērā, ka atrodoties retinātā gaisā, piemēram, kalnos, veselības stāvoklis var pasliktināties, kas saistāms ar skābekļa nepietiekamību.

•             Tāpat stenokardijas pacientiem ceļojuma laikā jānodrošinās, lai zāles, kas nepieciešamas stenokardijas lēkmes apturēšanai (nitroglicerīns), vienmēr būtu ātri pieejamas.

Ar ārstu jākonsultējas, ja lietojat antikoagulantu varfarīnu, kas neļauj veidoties trombiem. Ņemot vērā ceļojuma ilgumu, jāsaprot, kā turpināt īstenot medikamenta iedarbības kontroles analīzes (INR).

Garīgās slimības

•             Jāņem vērā, ka atsevišķi medikamenti, kas tiek izmantoti šo slimību ārstēšanā, karstuma un svīšanas rezultātā organismā var radīt pat toksisku iedarbību. Šāda darbība raksturīga, piemēram, litija preparātiem.

Ja paredzēts ceļot uz valstīm, kur izplatīta malārija, veselam cilvēkam nereti iesaka pretmalārijas līdzekļu profilaktisku lietošanu. Ārsta ziņā ir pārbaudīt, vai nepastāv mijiedarbība starp konkrēto nozīmēto pretmalārijas līdzekli un lietoto antidepresantu (piem., escitaloprams, venlafaksīns), antipsihotisko līdzekli (piem., risperidons), stimulantu vai citu nozīmēto līdzekli.